Iesaki rakstu: 
Krievijas multimiljonārs Vladimirs Antonovs, otrdien un trešdien viesojoties Rīgā, ticies ar vairākām ievērojamām personām. Otrdien Antonovam bijusi tikšanās ar Lembergiem – Ventspils mēru un viņa dēlu, savukārt trešdien - ar ekspolitiķi Jāni Jurkānu. Par ko runāts, netiek izpausts, taču Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs abas tikšanās Pietiek apstiprināja.
Būtiskas tikšanās
Krievijas banku magnāts, multimiljonārs Vladimirs Antonovs otrdien, viesojoties Rīgā, ticies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju, savukārt trešdien Antonovam bija tikšanās ar eksministru, bijušo politiķi Jāni Jurkānu.
Krievijas miljardieris šonedēļ Latvijā esot ieradies biznesa darīšanās, Pietiek atzina Antonova pārstāvis Fiļimonovs, apstiprinot gan tikšanos ar Lembergiem otrdien, gan tikšanos ar Jurkānu trešdien.
Antonovs ir Lietuvas bankas Snoras lielākais īpašnieks, savukārt Snoras ir a/s Latvijas Krājbanka īpašniece.
Antonovu dēvē par Kremlim pietuvinātu Krievijas miljardieri, lai gan Krievijas medijos informācija par viņa attiecībām ar Kremli ir pretrunīga. Viņš lielākoties uzturas Lielbritānijā.
Par saturu nerunā
Uz jautājumu, kas bijis Antonova un abu Lembergu sarunu temats, Fiļimonovs neatbildēja, apgalvojot, ka nav par to informēts.
Tiesa, Fiļimonovs noliedza, ka Antonovs ar Lembergiem varētu būt runājis par ar Lembergu ietekmi saistīto mediju – izdevniecības Mediju nams un Dienas mediji iegādi vai kreditēšanu. „Ne Snoras, ne Krājbanku, ne Antonova kungu neinteresē Dienas mediju iegāde,” teica Fiļimonovs.
Ventspils mērs Lembergs ar Pietiek nerunā, savukārt Lemberga dēls Anrijs, Pietiek jautāts par sarunas ar Antonovu saturu, bija lakonisks: „Man jums nekas nav jāstāsta, es neko negribu atbildēt.” Ar Jurkānu Pietiek trešdien neizdevās sazināties.
No atsevišķiem ar abiem Lembergiem saistītās krimināllietas materiāliem izriet, ka Lembergi bijuši starp lielākajiem Antonovam piederošās Snoras klientiem un caur šo banku savulaik „kārtoti” apjomīgi, miljonus vērti darījumi.
Fiļimonovs Pietiek neslēpa, ka Antonovam Rīgā bijušas vairākas tikšanās. Taču viņš noliedza, ka notikušas sarunas arī ar ekspremjeru, Saeimas deputātu Andri Šķēli, kurš esot labās attiecībās ar Antonovu un lidsabiedrības airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, kuram piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas atbilstoši Flika deklarācijai Krājbanka izsniegusi vismaz 20 miljonu eiro kredītu.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka ņemot vērā faktu, ka par satiksmes ministru kļuvis Lembergam tuvās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis, Antonovs, tiekoties ar Lembergu, pārrunājis arī Satiksmes ministrijas pozīciju attiecībā uz airBaltic un Fliku.
Telegraf kreditēšot, nevis pirkšot
Pēc Fiļimonova sacītā tikšanās ar ekspolitiķi Jurkānu neesot bijusi saistīta ar krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf (Jurkāns ir Telegraf izdevēja News Media Holding (NMH) padomes priekšsēdis) pārdošanas darījumu, bet gan organizēta tāpēc, ka Jurkāns ir ļoti spilgta un interesanta personība. Abu tikšanās iemesli neesot politiski.
Jau izskanējis, ka krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf izdevējs, ar Lemberga oponenta, Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais NMH septembra beigās mainījis īpašniekus.
Jaunais Telegraf izdevējs tiek saistīts ar Antonovam piederošo Snoras, taču oficiāli Tefegraf pirkumu plānots noformēt citādāk.
Proti, par Tefegraf izdevēja īpašnieku, visticamāk, kļūs Jeļenai Breslavai piederošā firma Biznesa matrica (Business Matrix), kurai Latvijas Krājbanka izsniegs kredītu medija iegādei. Darījums aizkavējies, jo Krājbanka vēl nav nokārtojusi kredīta izsniegšanu.
Medija kreditēšana ir viens no veidiem, kā nekļūstot par īpašnieku, nodrošināt ietekmi.
Jau kreditē Radio 101
Krievijas magnāta Antonova interese par Telegraf iegādi saistīta ar Snoras mērķiem Baltijā, tai skaitā Latvijā, veidot un attīstīt mediju biznesu.
Tomēr oficiāli ar Kremli saistītā Antonova plāni attīstīt mediju biznesu Latvijā tiek noliegti. Fiļimonovs Pietiek atzīst, ka Snoras piederošā Latvijas Krājbanka tikai kreditējot atsevišķus perspektīvus mediju projektus Latvijā.
Pietiek zināms, ka bez plānotā Telegraf darījuma Antonovam piederošā Latvijas Krājbanka jau ir kreditējusi arī šovasar izveidotā Radio 101 projektu. Proti, krievu miljardierim piederošā Krājbanka izsniegusi kredītu Radio 101 īpašniekiem radio izveidošanai un attīstībai.
Pēc Fiļimonova teiktā, tas esot tikai kredīts un ne Antonovam, ne Krājbankai, vai Snoras neesot nodoma kļūt par Radio 101 īpašnieku.
Informācija par Radio 101 izsniegtā kredīta apjomā un noteikumiem nav pieejama. Radio 101 īpašnieki ir tā darbinieki.
Antonovam piederošā Snoras interesi par medijiem izrādīja jau 2009. gadā, kad Snoras Lietuvā izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu Snoro media investicijos, lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī Snoras meitasfirma ir līdzīpašniece (34%) Lietuvā vadošajā mediju grupā Lietuvos rytas, kas izdod vienu no lielākajiem Lietuvas dienas laikrakstiem Lietuvos rytas.
Foto no Insideline.com
Seko mums 
Žurnāla “IR” teātra kritiķe Zane Radzobe portālā kroders.lv ir uzrakstījusi rakstu veltītu Nacionālā teātra gadījumam. Zanes Radzobes savārstījums šeit demonstrē dziļu nezināšanu par to, kā tiek pārvaldīti valsts teātri.
Šā gada 2.augustā Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārstāve Annija Novikova, piedaloties raidījumos "Krustpunktā" un "Bez Tabu", argumentējot par labu obligātai ķiveru lietošanai velosipēdistiem, paziņoja, ka Nīderlandē no 2024.gada tiekot plānots ieviest obligātu ķiveru lietošanu velosipēdistiem.
Jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnu tirdzniecības aizliegums no 2035.gada šobrīd ir ārkārtīgi ambiciozs. Jaunu elektroauto reģistrācijas apjomi pieaug, taču Austrumu valstis krietni iepaliek Rietumvalstu rādītājiem. Lai arī Eiropas Savienības amatpersonu nospraustais mērķis ir 10 gadu tālā nākotnē, jādomā par problēmām, kurām atbildīgās personas, šķiet, nepievērš uzmanību.
Godātie Rēzeknes valstspilsētas domes deputāti, domes priekšsēdētāja A.Bartaševiča kungs (attēlā)! Latvijas sociālo darbinieku biedrība pauž neizpratni un iebildumus pret Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadības ieceri samazināt sociālā darba speciālistu skaitu pašvaldības Sociālajā dienestā, par ko pagājušajā nedēļā informēja plašsaziņas līdzekļi.
Ja patiesi vēlies šo saprast un izdarīt pareizus secinājumus, tad ieklausies manā padomā. Uzmanīgi jāizlasa vismaz trīs reizes, un tikai tad padomājis izdari secinājumus un paud savu viedokli. Tas pats attiecas arī citu manu publikāciju gadījumos. Steidzies lēnām un paspēsi...
Cik ļoti gan mēs esam sapiņķējušies paši savās priežu silu sūnās. Starp melleņu krūmiem, apkaltušām avenēm un piepēm, kuras cieši jo cieši uz kritušo koku celmiem gurst. Pazaudējušies starp pundurbērziem, kas purvus bur, starp akačiem un skudru pūžņiem... cenšoties atšķirt dzērvenes no dzērvēm, sievieti no vīrieša un saistību starp nesaistāmo meklēt.
Ņemot vērā, ka kopš vakardienas esmu palicis vienīgais un pēdējais mākslinieciskais vadītājs visos Latvijas profesionālajos teātros, daži vārdi par Nacionālā teātra gadījumu:
