Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas tauta var atviegloti gavilēt: „Urā, urā! Beidzot mums būs politiskā partija, kas atbrīvos no nacionālajiem nodevējiem un pazemojošās dzīves! Beidzot mums būs parlaments un valdība, kas rūpēsies par pavalstnieku labklājību! Beidzot mums būs īsta nacionāli neatkarīga valsts!”

Latvijas tautai iespēju atviegloti gavilēt vēlas sagādāt jaunā politiskā partija „Latvijas antiglobālisti”. To paredzēts dibināt šogad 15. martā. Partija veidosies, izmantojot 2009.gadā dibinātās biedrības „Antiglobālisti” kadrus.

Biedrībai ir mājas lapa, un tajā ir publicēta jaunās partijas 4000 zīmju programma. Tā ir apstiprināta biedrības kopsapulcē 2013.gada 30.decembrī.

Diemžēl perspektīvas atviegloti gavilēt ir samērā diskutablas. Var pat teikt – nav nekādas.

Vispirms ir jāatbild uz vairākiem strīdīgiem jautājumiem.

Pirmais un galvenais jautājums ir šāds. Ko Latvijas tautai nozīmē jēdziens „Latvijas antiglobālisti” un kāda ir mūsu antiglobālistu popularitāte un reputācija sabiedriskajā apziņā (elektorātā)?

Aktuāli ir arī šādi jautājumi. Cik dziļi izprotoša un atbalstoša ir Latvijas tautas interese par starptautisko antiglobālistu kustību? Ko par antiglobālistu politiskajām ambīcijām teiks mūsu ārzemju kaklakungi?

Vēsturnieks Uldis Ģērmanis regulāri atgādināja: „Nekur nav rakstīts, ka latvietim ir jābūt vientiesim." Saprotams, nekur nav rakstīts, ka partijas „Latvijas antiglobālisti” dibinātājiem ir jābūt vientiešiem jeb, konkrētāk izsakoties, ne visai gudriem. Tas nekur nav rakstīts, bet tas ir fakts.

Katram sociāli aktīvam cilvēkam taču ir zināms par antiglobālistu cīņu pret ASV. Tātad jaunās partijas nosaukums ir tiešā tēmējumā nomērķēts uz amerikāņiem – LR ģeopolitiskajiem saimniekiem, ES kuratoriem, visvarenāko pasaules spēka polu – cilvēces Balto bruņinieku. 

Var nelasīt programmu. Pietiek ar partijas nosaukumu, lai saprastu šī politiskā projekta analītisko un stratēģisko aplamību. Partijas nosaukums aizkrampē vārtus uz saulaino tāli. Tāda nosaukuma partijas dibināšana drīzāk ir plānprātīgs ekstrēms izaicinājums un nekādā gadījumā neliecina par politisko inteliģenci un briedumu nodarboties ar valsts celtniecību, kas prasa politisko saprātu, talantu, tālredzību, diplomātiskumu, konstruktīvu veiklību un viltību, taktiskās un stratēģiskās prognozēšanas intuīciju, polittehnoloģisko kompetenci.

Valsts celtniecība nav tas pats, kas trokšņošana (piketēšana, ielu bloķēšana, veikalu demolēšana, policistu apmētāšana, automašīnu dedzināšana) pret sociālajām, ekonomiskajām, finansiālajām nebūšanām. Antiglobālistu stihija ir ielu cīņa, bet nevis valsts radoša celtniecība. Turklāt antiglobālistu stihija ir ielu cīņa TV kameru priekšā, jo galvenais mērķis ir publicitāte, bet nevis pozitīvs rezultāts. Antiglobālistu mīļākais formāts ir vizuāli krāšņi uzfilmēts ekscess, kas adresēts visu rasu filistriem ar alus „bundžām” dīvānā pie televizora.

Protams, naivi bija sagaidīt no antiglobālistiem savādāku rīcību. Ekstrēmisms un reakcionārs utopisms ir antiglobālistu mentalitātes galvenās iezīmes. Tie, kuri nodarbojas ar globālo sociālo procesu analītiku, ir bagātīgi informēti par antiglobālistiem un antiglobālismu. Viņi zina, cik niecīga ir minēto fenomenu politiskā uzticamība un darbības loģiskā jēga vispār. Antiglobālistiem tāpat kā „zaļajiem” jau sen nav laba reputācija. Viņiem nav skaidri formulēta sistēmiski vienota programma, bet ir vienīgi eklektiska sprēgāšana.

Antiglobālistu sprēgāšanā nav nekādas loģikas. Vispirms antiglobālisti savās valstīs ievēl (pieļauj ievēlēt) parlamentāriešus. Pēc tam parlamentārieši nobalso par iestāšanos, teiksim, Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Pēc tam tie paši antiglobālisti organizē protesta akcijas pret PTO, kas ir amerikāņu globālās hegemonijas instruments.

Process ir aloģisks. Tā vietā, lai nepieļautu parlamentā ievēlēt dzimtenes nodevējus (kolaboracionistus) un liegtu parlamentam pieņemt lēmumu par iestāšanos PTO, antiglobālisti sāk vicināt kulakus tikai pēc kautiņa. Pie tam dumji vicina kulakus pret tiem (PTO), kuri kautiņā nemaz nepiedalījās. PTO taču nav vainīga, ka parlamentā ir ievēlēti dzimtenes nodevēji un viņi nobalsoja par iestāšanos sliktajā organizācijā.

Antiglobālistu kņadā ir daudz melnu plankumu. Nav caurspīdīga viņu darbības finansēšana. Ticams ir viedoklis, ka antiglobālistu kustību finansē un organizē tie spēki, pret kuriem antiglobālisti it kā cīnās (specdienesti, transnacionālās korporācijas).

Rietumu mediju popularizētās antiglobālistu krāšņās akcijas liecina par demokrātiskuma imitāciju. Antiglobālisti ir sava veida kāzu ģenerāļi, ar kuriem lepojās valstu vadītāji, tēlojot neierobežotu demokrātiju. Tiesa, pēdējā laikā antiglobālistus dūšīgi izkonkurē LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transvestīti), kas mentāli un morāli strauji trūdošajos Rietumos kļūst par demokrātijas simbolu.

Antiglobālisti nav sociāli un idejiski viendabīga masa. Tāpēc kaitina antiglobālistu postmodernistiskais plurālisms. Viņu aprindās ir nemitīgi iekšējie strīdi un konflikti.

Antiglobālistu kontingentā ietilpst visdažādāko krāsu marksisti, pacifisti, dzīvnieku aizstāvji, anarhistu visu veidu modifikācijas, „zaļie”, LGBT, arodbiedrību aktīvisti, reliģisko sektu patrioti, jauniešu organizāciju birokrāti, patērētāju tiesību aizstāvji, nacionālisti, fundamentālisti, cilvēktiesību fani, aborta pretinieki, dzimstības apkarotāji, etnisko minoritāšu funkcionāri, bezdarbnieki, studenti-hipiji, radikālie ekologi, veikalu un ofisu grautiņu specializācijas grupas ar kopējo nosaukumu Black Block, agresīvie „politiķi” no grupas The Third Position, politiskie hakeri („haktīvisti”).

Nav aizmirstams, ka antiglobālistu simbols ir Meksikas indiāņu aizstāvis ultraradikālis ar iesauku Subcomandante Insurgente Marcos (īstajā vārdā Rafael Sebastián Guillén Vicente), kura seju vienmēr aizsedz melnā maska Pasamontanas. Būtu amizanti, ja Bruņinieku namā rudenī pēc Saeimas vēlēšanām sēdētu vismaz viens kungs ar ielu kaujiniekiem tipisko melno masku (skat. ilustrāciju).

Jau pirmais teikums jaunās partijas programmā ir zinātniski un politiski pilnīgi greizs: „Šī programma ir veidota Latvijas pamatnācijas un pilsoņu vairākuma interesēs." Par jēdziena „pamatnācija” zinātnisko aplamību jau ir apnicis rakstīt. Nācija ir pilsoņu kopums, kurā var ietilpt visdažādāko tautu pārstāvji. „Pamatnācija” ir kropls surogāts pusizglītoto zombiju mutē.

Savukārt politiski liela dumjība ir teikt, ka partija aizstāvēs vienīgi „pilsoņu vairākuma intereses”. Interesanti, kā pilsonis (vēlētājs) uzzinās par savu piederību vai nepiederību „pilsoņu vairākumam”?

Un vispār tas politikā ir unikāls gadījums. Proti, partija grib skaisti pāvaldīt valsti, bet jau pašā sākumā zvēr rūpēties tikai par valsts pilsoņu vienu daļu. Tā patiešām ir fantastiska politiskā tuvredzība, dumjība, nekompetence utt., u.tml. Latvijas politiskajā biezputrā ar kaut ko tādu nākas sastapties pirmo reizi.

Taču faktiski nav grūti identificēt „pilsoņu vairākumu”. Partija „Latvijas antiglobālisti” rūpēsies tikai par latviešiem. Latvijā dzīvojošās etniskās minoritātes jauno partiju neinteresē. Ja varu iegūs mūsu brašie antiglobālisti, tad etniskās minoritātes tiks asimilētas. Pie tam kosmiskajā ātrumā. Antiglobālistu mājas lapā ir nosaukts asimilācijas procesa pabeigšanas laiks – 2018.gads.

Tātad par jaunās partijas izveidošanu drīkstētu atviegloti gavilēt tikai Latvijas tautas viena daļa. Pārējiem jāturpina raudāt un gaidīt citu pestītāju. Pats par sevi ir skaidrs, ka jaunajai partijai nav pieticis prāta lieku reizi neuzkurināt etnisko konfrontāciju. Tas ir politiski ļoti stulbs piegājiens.

Programmas otrais teikums arī nav gluds: „Partijas darbības mērķis ir nacionālas, neatkarīgas un suverēnas Latvijas izveidošana, kurā suverēnā vara pieder valsts pilsoņiem”. Vajadzēja savā apmātībā būt konsekventiem un teikt, ka vara pieder „pilsoņu vairākumam”.

Programmā ir arī ļoti patīkami solījumi. Tie izraisa patiesu cieņu. Ja pie varas nonāktu antiglobālistu partija, tad viņi sola realizēt principā ļoti vērtīgu un vajadzīgu politiku.

Patīkamākie solījumi ir šādi: nacionālās valūtas atjaunošana, valsts lomas palielināšana ekonomikā, stratēģiskie objekti pieder valstij, zeme un meži pieder valstij un LR pilsoņiem, LR aizsardzību nodrošina Latvijas armija, masveida imigrācijas nepieļaušana, sasaukt jaunu Satversmes sapulci, pārskatīt Latvijas atrašanās lietderību ES, LGBT publisko aktivitāšu ierobežošana, visiem pieejami bezmaksas medicīnas pakalpojumi.

Ar patīkamajiem solījumiem krasi kontrastē šāda lumpeniska nostādne: „Zinātne saistīta ar tautsaimniecību. Dievturības, kā latviešu tautiskās dievestības un dzīvesziņas popularizēšana”. Tas nozīmē, ka latviešiem nav vajadzīgi, pieņemsim, endzelīni, baloži, mīlenbahi, matveji, filosofi, kulturologi, filologi, vēsturnieki, no kuriem tautsaimniecībai nevar būt „nosmeķējams” labums. Savukārt mūsu dārgo kanārijputniņu dievturu uzpeldēšana ir lielisks pierādījums antiglobālistu postmodernistiskajam plurālismam, spējot iezaigoties visodiozākajās nokrāsās.

Ļoti vērtīga politiskā pozīcija atspoguļojās antiglobālistu biedrības 2010.gada 21.maijā apstiprinātajās pamatnostādnēs, kas var atsaukties uz partijas pamatnostādnēm. Tekstā ir teikts, ka smagi ekonomiskie noziegumi pret Latvijas valsti un tautu tiek pielīdzināti valsts nodevībai. Valsts nodevēji ir jātiesā, jākonfiscē viņu īpašumi, jāpiespriež bargi cietumsodi. Valstī ir jāatjauno nāvessods, jāpieņem nacionalizācijas likums, jāierosina Latvijas „Nirnbergas” process pret neliešiem un nodevējiem, viņu pastrādātajiem noziegumiem nepastāv noilgums.

Pamatnostādnēs vēl ir patīkami teikts, ka Latvijas valsts banka nav neatkarīga iestāde, mācību literatūru izdod valsts, mācību grāmatas ir lētas un pieejamas skolas bibliotēkā, mācību iestāžu un bērnudārzu privatizācija nav pieļaujama.

Diemžēl ir noprotams, ka par Latvijas izstāšanos no NATO antiglobālisti baidās iepīkstēties. Vienīgi viņi atļaujas  norādīt, ka bez tautas nobalsošanas (referenduma) nav pieļaujama mūsu militāro vienību līdzdalība kādas valsts okupācijā NATO sastāvā. Protams, arī tas ir drosmīgs un principā labs norādījums. Līdz šim mums ļoti patika okupēt citas valstis. Pat izrādījām vājprātīgu iniciatīvu, paši piesakoties doties okupēt kādu valsti pirms NATO attiecīgās pavēles.

Domāju, no jaunās partijas mums būs (patiesībā jau tagad ir no biedrības) praktiski vērtīgs labums. Galvenokārt politiski analītisks un ideoloģiski vērtīgs labums.

Antiglobālistu partijas lielākais ieguldījums būs tajā ziņā, ka ļoti uzskatāmi tiks atsegts Latvijas tautas pagrimums. Antiglobālistu jaunās partijas kontekstā pats galvenais nav saruna par šīs partijas kvalitāti, bet gan par Latvijas tautas kvalitāti. Antiglobālisti savos dokumentos ir analītiski koncentrēti fiksējuši to, kam LR reāli vajadzētu būt, ja Latvijas tauta nebūtu tik zemu noslīdējusi.

Faktiski arī jaunās partijas liktenis ir ne tik daudz atkarīgs no šīs politiskās organizācijas cilvēciskās kvalitātes kā no Latvijas tautas cilvēciskās kvalitātes; proti, no gribas kardināli izmainīt savu valsti. Un griba ir vajadzīga milzīga. Varētu pat teikt, neaptverami milzīga, apzinoties valsts neapskaužamo stāvokli.

Lai realizētu antiglobālistu programmu, jaunajai partijai 12. Saeimas vēlēšanās 2014.gada 4.oktobrī ir jāgūst neticama uzvara (jāievēl ir vismaz 51 deputāts). Ja tiks ievēlēts mazāks deputātu skaits, tad „Latvijas antiglobālistiem” tas neko nedos, jo partija taču nevar veidot koalīciju ar citām partijām; respektīvi, ar valsts nodevējiem un neliešiem.

Bet pats pikantākais ir tas, ka arī citas partijas kategoriski atsacīsies sadarboties ar antiglobālistiem. Iemesls ir saprotams. „Latvijas antiglobālistu” mērķis taču ir revolūcija, apvērsums, dumpis, Latvijas „Nirnbergas” process, nacionalizācija, valsts kapitālisms, izstāšanās no ES un tās valūtas aizslaucīšana, nacionālo nodevēju tiesāšana, nāvessodu piespriešana.

Arī godīgā „saskaņa” Saeimā nevarēs brāļoties ar „Latvijas antiglobālistiem”, kas vēlas asimilēt etniskās minoritātes un rūpēties tikai par „pilsoņu vairākumu”. Bet par abu partiju nebrāļošanos tomēr nevar simtprocentīgi apgalvot, jo mūsu politiskajā biezputrā amorāli nepārspējamā „saskaņa” ir gatava pat māti pārdot, lai tiktu pie lielās siles. To pierādīja viņu vadoņu izcili riebīgie manevri ap slaveno fobiju „okupācija”.

Antiglobālistu piegādātais materiāls ir oāze zinātniskajām (socioloģiskajām, ģeopolitiskajām, politoloģiskajām, kulturoloģiskajām) studijām. Materiālu varētu enerģiskāk izmantot, ja Latvijas reālais stāvoklis nebūtu tik ļauns. Viss būtu labi, ja nenāktos profesionāli kaunēties par drūmo apstākļu izmantošanu teorētiskās ziņkāres apmierināšanai. Nav labi sēdēt pie mirēja gultas ar socioloģiskās aptaujas anketu.

Bet ļoti gribas to darīt. Lūk, tas taču ir zinātniski intriģējoši, ka mūsu antiglobālistu karadraudze patiesībā ir uzsākusi karstgalvīgu karagājienu pret visu Rietumu civilizāciju. Pieļauju, ka tas ir noticis neapzināti un bez savu sapņu elementāras intelektuālās apstrādes. Mūsu politiskajā biezputrā tas ir iespējams. Nav bijis prāta padomāt, ka biedrības pamatnostādnes un partijas programma faktiski asociējās ar milzīgu kapulauku, kapakmeņu nebeidzamām rindām un kapmiršu aromātu ne tikai Latvijā, bet arī citās Rietumu zemēs. Būs bargi jāsoda ne tikai savējo smagie politiskie un ekonomiskie noziegumi, bet arī ārzemnieku pie mums pastrādātie smagie politiskie un ekonomiskie noziegumi. Citādāk nevar būt, jo Latvijā knosās ne tikai vietējie noziedznieki.

Latvijas antiglobālistu kājmītā kanonāde taču ne mazākā mērā nav pieņemama ģeokrātiskajam valstiskumam, ģeopolitiskajiem spēkiem, Rietumu investoriem, bankām, firmām, transnacionālajām kompānijām, rotšildiem, rokfelleriem. Būs interesanti analizēt šo spēku reakciju.

Analītiski intriģējoši ir arī tas, ka antiglobālistu programma nav pieņemama vietējo iedzīvotāju milzīgai masai, kura ir ar visu apmierināta un jautri bauda dzīvi. Bet bez iedzīvotāju masu atbalsta nekas nenotiks.

Tā, piemēram, lai antiglobālisti varētu uzsākt sarunas ar ģeopolitiskajiem spēkiem (Krieviju un ASV) par valsts nākotni, noteikti ir vajadzīgs Latvijas tautas totāls atbalsts. Apmēram tikpat liels atbalsts, kādu no apmuļķotajiem cilvēkiem savā laikā saņēma Gorbačova nelietības (ārprātīgā manipulācija „perestroika”).

Taču totāla atbalsta vietā var uzvirmot totāls naids un nāvīga pretestība. Nāvīgi pretosies ne tikai nacionālie nodevēji, jaunbagātnieku reptīļi, politiskās partijas un valdošās kliķes ierēdņi. Nāvīgi pretosies tie visi, kuri var kaut ko nozagt un sadalīt, spekulēt un krāpties, saņemt algu un piemaksas bez darba, zināšanām, profesionālām prasmēm.

Nāvīgi pretosies jaunās un vidējās paaudzes lielākā daļa – neoliberālisma un postmodernisma pusizglītotie zombiji. Nāvīgi pretosies „radošā” un „akadēmiskā” inteliģence, kas sadala valsts budžeta un ārzemju fondu naudu.

Nav zināms, kā reaģēs struktūras, kurām ir ieroči (policija, slepenpolicijas, karakalpi). Nav ticams, ka šo struktūru nomenklatūra un atsevišķi priekšnieku mīluļi alkst brīvprātīgi atsacīties no līdzšinējās omulības, teiksim, „Audi Q7” salonos.

Nāvīgajā pretestībā histēriski iesaistīsies ne tikai bukas un ņikiforovi (privāto augstskolu alkatīgie deģenerāti), bet arī viņu klientu tūkstoši, jo antiglobālisti paredz likvidēt privāto izglītību un diplomu pirkšanu. Nekādā gadījumā nav gaidāms atbalsts no valsts augstskolu mafijas ar rektoriem un studentu vadoņiem priekšgalā. Ja nāks pie varas antiglobālisti, tad nevarēs sev saskrūvēt milzīgas algas un būs jānodarbojas ar zinātni, jāmācās un jāstudē. Skaidrs, ka pret to ir nāvīgi jācīnās. Kopā ar augstskolām enerģiski cīnīsies tālmācības privātās bļodas un to duļķūdens zupas strēbēji, kuru skaits Latvijā tagad pieaug katru dienu.

Savukārt mācību grāmatu privātie uzčubinātāji un tirgotāji mežonīgi ķērcošam protestam sacels kājās visus skolotājus, jo antiglobālistu partija grib atņemt viņiem idiotisko privilēģiju pašiem priekš sevis rakstīt mācību grāmatas saskaņā ar devīzi „Jo grāmatā bērniem primitīvāk, jo klasē man vieglāk”.

Viens no pēcpadomju Latvijas šķebīgākajiem stulbumiem ir šī „modernā” pieeja, kad mācību literatūru sāka gatavot ikviens pedagogs vai nepedagogs, kuram ir „blats” kādā privātajā izdevniecībā. Pie mums mācību grāmatu izdošana un tirdzniecība kļuva labs bizness. Tāpēc jāpriecājās, ka beidzot kāds politiskais spēks atklāti vēršās pret šo cūcību, kas ir cēlonis jaunās paaudzes sliktajām zināšanām. Piemēram, vidusskolas absolventu uzskatam, ka latvieši ir cēlušies no inkiem un latvieši ir atsevišķa civilizācija.

Nāvīgajā pretestībā stabila vieta būs arī mūsu slavenajām tautas padibenēm bērnu tirgotājiem, pederastiem, valdošās kliķes, jaunbagātnieku reptīļu, valsts nodevēju un neliešu sulaiņiem žurnālistiem. Par etnisko minoritāšu potenciālo attieksmi jau minēju.

Kā jau teicu, „Latvijas antiglobālistu” partijas dibināšana sagādā aizraujošu materiālu zinātniskajām pārdomām. Konceptuāla intriga ir daudzos momentos.  

  Tā, piemēram, mūsdienās, visticamākais, nākas ņemt vērā, ka nacionāli tonētu valsts kapitālismu (tāds šķiet antiglobālistu partijas uzburtais LR modelis) nevar uzcelt vienā atsevišķā zemē. Pretestība ir visaptveroša, jo neoliberāli iracionālais kapitālisms ir iepaticies sociuma milzīgām masām.  Tas ir izdevīgs arī pasaules varenajiem, kuriem nav vajadzīgas nacionāli patstāvīgas valstis pat tad, ja tajās eksistē kapitālisma sociāli ekonomiskā formācija. Vajadzīgas ir vienīgi padevīgas un paklausīgas valstis. Nebūs pārsteigums, ja drīz ASV nodibinās jaunu posteni – ģeopolitisko koloniju ministrs. Līdzīgs postenis (koloniju ministrs) vēl nesen bija Lielbritānijā.

Bēdīgi ir tas, ka neoliberāli iracionālais kapitālisms atbilst demogrāfiskās pārejas laikmetā dzīvojošo cilvēku mentalitātei. Tas noteikti ir pats būtiskākais. Demogrāfiskās pārejas laikmetā dzīvojošo cilvēku mentalitāte (nedomājoša, destruktīva, hedoniska, iracionāla, viegli zombējama un vadāma) lieliski kalpo cīņai pret nacionāli tonēto valsts kapitālismu. Par to spilgti liecina daudzi notikumi pasaulē, un  tajā skaitā visjaunākie notikumi Ukrainā. Nav ticams, ka Latvija saņems atļauju patstāvīgi realizēt valsts kapitālisma politiku. Pie tam strikti nacionāli („pilsoņu vairākuma”) tonēta valsts kapitālisma politiku. To neviens nepieļaus.

Kādreiz nācās pārliecināties, ka nelaimīgo komunismu nevar uzcelt vienā atsevišķā zemē. Komunismu var uzcelt tikai tad, ja tā celtniecība vienlaicīgi risinās visās zemēs.

Pašlaik tāds liktenis ir arī idejai uzcelt nacionāli tonētu valsts kapitālismu. To var izdarīt tikai valstu kolektīvs. Vienai valstij tas nav pa spēkam. „Latvijas antiglobālisti” uz savas ādas izjutīs šīs tēzes vēsturisko pareizību. Īpaši tad, ja tomēr kāds no viņiem ar Pasamontanas varēs lepni „dirnēt” Bruņinieku namā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...