Antāne iekārtota par ekonomikas ministra padomnieci būvniecības jautājumos
PIETIEK24.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez politiska amata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) palikusī Inga Antāne (Reformu partija) kopš trešdienas, 23. aprīļa iekārtota ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) birojā. Antāne, kurai ir juristes izglītība un pagātnē - zvērinātas advokātes prakse, ministram sniegs padomus būvniecības jautājumos, par to ik mēnesi saņemot aptuveni 1900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Štata vieta ekonomikas ministra Dombrovska birojā atbrīvojās pēc tam, kad labāk atalgotā darbā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā Latvijas valsts ceļi tika iekārtota viņa padomniece Anna Kononova, par ko Pietiek jau rakstīja.
Antāne pirms tam strādāja VARAM ministra birojā un īslaicīgi saglabāja šo amatu arī pēc Edmunda Sprūdža demisijas. Antānei drīzumā būs jāpamet labāk atalgotais amats Rīgas brīvostas valdē, kur gada atalgojums ir vairāk nekā 40 000 eiro, jo jaunais VARAM ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) šim amatam plāno virzīt citu kandidātu.
Iepriekš tika apspriests, ka Antānei Reformu partijas tā dēvētais "kodols" apsolījis - gadījumā, ja nāksies zaudēt amatu brīvostā, viņu varētu virzīt šim darbam atkārtoti, šoreiz no Ekonomikas ministrijas, ne vairs VARAM kvotas. Tādā gadījumā ekonomikas ministram Dombrovskim būtu jāatsauc no amata Rīgas brīvostas valdē nepolitiskais profesionālis Ģirts Greiškalns.
Tomēr pēc skandāla, kas izcēlās pēc Sandras Sondores-Kukules (Reformu partija) iecelšanas Ventspils brīvostas valdē, ekonomikas ministrs esot kļuvis atturīgs pret šādu iespēju un šobrīd solījis, ka Greiškalnam ir visas iespējas saglabāt amatu. Iepriekš Antāne Pietiek noliedza, ka saņēmusi solījumus par amatu brīvostā: "Man nekas nav apsolīts, un par to nav bijusi runa."
Kononova, kuras aiziešana ārštatā atbrīvoja vietu Antānei, kopš aprīļa vidus strādā Latvijas valsts ceļos. Pietiek jau rakstīja, ka Rīgas mēra Nila Ušakova kādreizējā sabiedrisko attiecību padomniece Kononova, kura pašlaik dod padomus diviem Reformu partijas ministriem - Vjačeslavam Dombrovskim un Edgaram Rinkēvičam, ne bez politiķu palīdzības iekārtota šajā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā. Sagaidāms, ka Dombrovskis un Rinkēvičs pievienosies Vienotībai.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
