Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Valda Zatlera partijas biedre Inga Antāne, kas pēc viņa politiskās karjeras un radītās partijas kraha atrada jaunu „barotavu” Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu organizācijā Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) ir pametusi ne tikai šīs asociācijas vadītājas posteni, bet arī amatus Meroni uzņēmumos. Pietiek publicē pašas Antānes skaidrojumu par šādām straujām pārmaiņām viņas karjerā.
- Es uzrakstīju atlūgumu. Atlūgums ir ar 14.maiju. Gan no prezidentes, gan valdes priekšsēdētājas amata. Es BATL vadīju četrus gadus. Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks vienā organizācijā un vienā koncernā. Tas bija viss, ko es varēju izdarīt tranzīta, tranzīta un loģistikas nozarē šīs organizācijas ietvaros. Tālāk es varu darīt tikai to, kas ir uzņēmumu interesēs. Tālāk es tajā līmenī tranzīta nozarē neko nevarēju izdarīt.
Mana interese ir strādāt starptautiski tranzīta jautājumos. Ne tikai 13 uzņēmumu vajadzībām. Tā ir organizācija, kurā ir 13 biedri. Mana interese ir strādāt daudz plašāk. Ir jāstrādā gan nacionālajā, Latvijas līmenī, gan arī starptautiskajā. Šajos četros gados ir izveidojušies ļoti labi kontakti Krievijā, Baltkrievijā, Eiropā un pat Ķīnā, kas ļauj Latvijas vīziju šajā jautājumā skatīt daudz plašāk, ne vienas organizācijas ietvaros.
Šīs organizācijas ietvaros es izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Mani uzaicināja kā prezidenti 2014.gadā, lai risinātu sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, lai celtu BATL atpazīstamību, lai nostiprinātu BATL kā viedokļa līdera pozīcijas. To es izdarīju. To neviens nevar noliegt.
- Bet dzelzceļa tarifus BATL tomēr neizdevās samazināt...
- Es nekad neesmu centusies samazināt dzelzceļa tarifus. Tas nekad nav bijis BATL un mans uzstādījums. Mūsu uzstādījums bija – tarifu izlīdzināšana. Tas nozīmē, ka būtu jādiskutē par to, kādi ir nepieciešamie instrumenti, lai izlīdzinātu tarifu. 2015.gadā BATL manā vadībā iesniedza pētījumu ministrijai par tarifu izlīdzināšanu. Tika izveidota darba grupa (ministrs bija Anrijs Matīss), lai veicinātu ostu starptautisku konkurētspēju. Mainījās ministrs, darba grupa vairs netika sasaukta. Šajā gadījumā man rokas ir par īsu. Es to nevaru ietekmēt. Un tas brīdis arī bija nelabvēlīgs pie šāda kravu apjoma. Bija citas problēmas, par ko diskutēt - kravu apjoms krīt un ko tagad darīt?
- Dzelzceļa elektrifikācijas projektu arī neizdevās apturēt.
- Mēs no savas puses izdarījām visu. Vai tas bija mans panākums vai nebija mans panākums? Es domāju, ka rezultāta vēl nav. Elektrifikāciju tik vienkārši apturēt nevar.
- Vai Jūs kā BATL prezidente piedalījāties parakstu vākšanā pret dzelzceļa elektrifikāciju?
- Nē.
Vai elektrifikācijas sakarā jūs esat saņēmusi kādas norādes no Meroni?
- Nē. Man nav jādod norādes. Es neesmu šo četru gadu laikā saņēmusi nevienu norādi no Meroni attiecībā uz BATL. Attiecībā uz jautājumiem, kuri ir jāaktualizē, es to esmu to darījusi, tāpēc, ka es to esmu uzskatījusi par vajadzīgu. Gan par tarifu izlīdzināšanu, gan par elektrifikāciju. Esmu piedalījusies visās iespējamajās sanāksmēs, sapulcēs. Visur. Ja man sāk dot norādījumus, tad tas nav savienojams ar manu darbu. Četru gadu laikā es nesaņēmu nevienu norādījumu, aizrādījumu par to, ko es daru vai nedaru. Es to darīju profesionālā līmenī, konsultējoties ar uzņēmumu vadību. Esmu konsultējusies ar profesionāļiem, konsultējusies ar tranzīta nozares ekspertiem.
- Bet prom jūs esat arī no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem?
- 14.maijā es uzrakstīju atlūgumu no visiem amatiem, kuros es esmu. Uz pašas vēlēšanās. No BATL prezidenta, BATL valdes priekšsēdētāja, AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta, labdarības organizācijas Ventspils atdzimšanai. Es aizgāju no visurienes. Es nevaru palikt ar vienu kāju. Es esmu pieņēmusi šādu lēmumu, tas nav sasteigts lēmums, tas bija pārdomāts lēmums. Es ilgstoši par to biju domājusi. Ir lietas, kuras es varu izdarīt, bet ir lietas, kur es lēmumus nepieņemu. Un tajās pozīcijās, kur es lēmumus nepieņemu, es neko nevaru ietekmēt. Un tāpēc arī šāds lēmums ir. Lai nāk jauni cilvēki. Es četrus gadus nostrādāju. Man ir jāiet jauns ceļš.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
