Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Valda Zatlera partijas biedre Inga Antāne, kas pēc viņa politiskās karjeras un radītās partijas kraha atrada jaunu „barotavu” Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu organizācijā Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) ir pametusi ne tikai šīs asociācijas vadītājas posteni, bet arī amatus Meroni uzņēmumos. Pietiek publicē pašas Antānes skaidrojumu par šādām straujām pārmaiņām viņas karjerā.
- Es uzrakstīju atlūgumu. Atlūgums ir ar 14.maiju. Gan no prezidentes, gan valdes priekšsēdētājas amata. Es BATL vadīju četrus gadus. Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks vienā organizācijā un vienā koncernā. Tas bija viss, ko es varēju izdarīt tranzīta, tranzīta un loģistikas nozarē šīs organizācijas ietvaros. Tālāk es varu darīt tikai to, kas ir uzņēmumu interesēs. Tālāk es tajā līmenī tranzīta nozarē neko nevarēju izdarīt.
Mana interese ir strādāt starptautiski tranzīta jautājumos. Ne tikai 13 uzņēmumu vajadzībām. Tā ir organizācija, kurā ir 13 biedri. Mana interese ir strādāt daudz plašāk. Ir jāstrādā gan nacionālajā, Latvijas līmenī, gan arī starptautiskajā. Šajos četros gados ir izveidojušies ļoti labi kontakti Krievijā, Baltkrievijā, Eiropā un pat Ķīnā, kas ļauj Latvijas vīziju šajā jautājumā skatīt daudz plašāk, ne vienas organizācijas ietvaros.
Šīs organizācijas ietvaros es izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Mani uzaicināja kā prezidenti 2014.gadā, lai risinātu sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, lai celtu BATL atpazīstamību, lai nostiprinātu BATL kā viedokļa līdera pozīcijas. To es izdarīju. To neviens nevar noliegt.
- Bet dzelzceļa tarifus BATL tomēr neizdevās samazināt...
- Es nekad neesmu centusies samazināt dzelzceļa tarifus. Tas nekad nav bijis BATL un mans uzstādījums. Mūsu uzstādījums bija – tarifu izlīdzināšana. Tas nozīmē, ka būtu jādiskutē par to, kādi ir nepieciešamie instrumenti, lai izlīdzinātu tarifu. 2015.gadā BATL manā vadībā iesniedza pētījumu ministrijai par tarifu izlīdzināšanu. Tika izveidota darba grupa (ministrs bija Anrijs Matīss), lai veicinātu ostu starptautisku konkurētspēju. Mainījās ministrs, darba grupa vairs netika sasaukta. Šajā gadījumā man rokas ir par īsu. Es to nevaru ietekmēt. Un tas brīdis arī bija nelabvēlīgs pie šāda kravu apjoma. Bija citas problēmas, par ko diskutēt - kravu apjoms krīt un ko tagad darīt?
- Dzelzceļa elektrifikācijas projektu arī neizdevās apturēt.
- Mēs no savas puses izdarījām visu. Vai tas bija mans panākums vai nebija mans panākums? Es domāju, ka rezultāta vēl nav. Elektrifikāciju tik vienkārši apturēt nevar.
- Vai Jūs kā BATL prezidente piedalījāties parakstu vākšanā pret dzelzceļa elektrifikāciju?
- Nē.
Vai elektrifikācijas sakarā jūs esat saņēmusi kādas norādes no Meroni?
- Nē. Man nav jādod norādes. Es neesmu šo četru gadu laikā saņēmusi nevienu norādi no Meroni attiecībā uz BATL. Attiecībā uz jautājumiem, kuri ir jāaktualizē, es to esmu to darījusi, tāpēc, ka es to esmu uzskatījusi par vajadzīgu. Gan par tarifu izlīdzināšanu, gan par elektrifikāciju. Esmu piedalījusies visās iespējamajās sanāksmēs, sapulcēs. Visur. Ja man sāk dot norādījumus, tad tas nav savienojams ar manu darbu. Četru gadu laikā es nesaņēmu nevienu norādījumu, aizrādījumu par to, ko es daru vai nedaru. Es to darīju profesionālā līmenī, konsultējoties ar uzņēmumu vadību. Esmu konsultējusies ar profesionāļiem, konsultējusies ar tranzīta nozares ekspertiem.
- Bet prom jūs esat arī no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem?
- 14.maijā es uzrakstīju atlūgumu no visiem amatiem, kuros es esmu. Uz pašas vēlēšanās. No BATL prezidenta, BATL valdes priekšsēdētāja, AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta, labdarības organizācijas Ventspils atdzimšanai. Es aizgāju no visurienes. Es nevaru palikt ar vienu kāju. Es esmu pieņēmusi šādu lēmumu, tas nav sasteigts lēmums, tas bija pārdomāts lēmums. Es ilgstoši par to biju domājusi. Ir lietas, kuras es varu izdarīt, bet ir lietas, kur es lēmumus nepieņemu. Un tajās pozīcijās, kur es lēmumus nepieņemu, es neko nevaru ietekmēt. Un tāpēc arī šāds lēmums ir. Lai nāk jauni cilvēki. Es četrus gadus nostrādāju. Man ir jāiet jauns ceļš.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
