Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drīz būs pagājis jau vesels gads, kopš Latvijas Republikas pilsoni Ansi Ataolu Bērziņu aizturēja Čehijas Republikas tiesību aizsardzības iestādes. Visu šo garo gadu Ansis ir pavadījis dažādos Čehijas cietumos, vienā no kuriem viņš nesen tika brutāli piekauts. Diemžēl daudzi ir aizmirsuši, kāpēc Ansim vispār tika piemērots reāls cietumsods. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar acīmredzamām kļūdām mūsu tieslietu sistēmā, kuras neviens līdz pat šim brīdim nav uzdrīkstējies novērst.

Augstākā tiesa, kura apelācijas kārtībā izskatīja Bērziņa apsūdzību, savā spriedumā viennozīmīgi noteica: „A.A.Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus.” Proti, Ansim netika piemēroti absolūti nekādi pienākumi attiecībā pret Valsts probācijas dienestu. Salīdzinājumam – kādam citam apsūdzētajam pēc tā paša masu nekārtību panta, kuram arī tika piemērots nosacīts cietumsods, tiesa spriedumā noteica: „Uzlikt par pienākumu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā desmit darba dienu laikā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc dzīves vietas un piedalīties Valsts probācijas dienesta rīkotajās programmās.”

Konstatējams, ka tiesa katru apsūdzēto individuāli vērtēja, gan piemērojot soda veidu, gan uzliekot vai neuzliekot nosacīti notiesātajam kādus papildus pildāmus pienākums.

Valsts probācijas dienests, uzsākot saziņu ar Bērziņu, pārkāpa Augstākās tiesas spēkā stājušos sprieduma atziņu, ka Bērziņam cita starpā nav pienākums piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Valsts probācijas dienests radīja tiesiskās situācijas pretrunu jeb kolīziju, kurā no vienas puses bija Augstākās tiesas individuāli izvērtēta atziņa par probācijas dienesta kontroles nevajadzīgumu, no otras puses, vispārīgais likuma regulējums, ka nosacīti notiesātos „uzmana” probācijas dienests. Konstatējot šādu kolīziju, viennozīmīgi bija jāpiemēro Bērziņa tiesības vismazāk aizskarošais tiesiskais risinājums – proti, Augstākas tiesas noteiktais, ka Bērziņam nav jānonāk probācijas dienesta „nagos”.

Turpmāk notikušie būtiskie Bērziņa tiesību pārkāpumi tikai apliecināja, ka notiek tīša un organizēta izrēķināšanās ar viņu kā ar varas sistēmai nevēlamu aktīvistu. Paraugprāva. Tiesa, pēc probācijas dienesta lūguma grozot nosacīto sodu uz reālo cietumsodu, pieļāva vismaz divus ļoti būtiskus pārkāpumus, kurus īsumā minēšu.

Pirmkārt. Grūti iedomāties, taču tādu būtisku jautājumu kā nosacītā soda aizstāšana ar reālo cietumsodu tiesa izskatīja bez Bērziņa. Ansis rakstveidā tiesu bija lūdzis lietu skatīt tikai viņa klātbūtnē, taču tas tika ignorēts. Ansis bija iesniedzis pierādījumus savai objektīvajai prombūtnei, kas bija saistīta ar doktorantūras studijām ārzemēs, taču tiesa „iekrampējās” likuma burtā un gāja vieglāko ceļu – izskatīt lietu bez aktīvista Bērziņa.

Otrkārt. Pretēji likumā viennozīmīgi noteiktajam, ka šādus jautājumus skata pēc apsūdzētā dzīvesvietas, to vērtēja cita tiesa. Bērziņš rakstveidā bija informējis, ka dzīvo Līvānu novadā un attiecīgi šo jautājumu vajadzēja skatīt Preiļu rajona tiesai, kuras jurisdikcijā bija Anša deklarētā dzīvesvieta. Šāds pārkāpums nozīmē, ka Bērziņa lietu izskatīja tiesa, kurai nebija likumīgu tiesību to vispār darīt. Tālāk paši saprotat. Visa turpmākā rīcība ar Bērziņu pēc nelikumīga sprieduma ir tikai nelikumīgums nelikumīguma galā!

Esmu vērsies ar visiem iespējamajiem tiesiskajiem lūgumiem pie visām augstākajām Latvijas amatpersonām, kurām ir bijusi iespēja jau sen pārtraukt šo netaisnīgo epopeju. Vai tiešām Latvijas simtgades gadā nevienam no varas spices pārstāvjiem nebūs dūšas pieņemt viedu lēmumu un izbeigt šo tiesisko vājprātu?

Tiesību normas un valsts institūcijas Latvijā ir radītas cilvēkiem. Taču Bērziņa lieta parāda, ka amatpersonas nevēlas risināt radušo kolīziju, jo ērtāk ir „atšaudīties” ar pretrunīgi interpretējamiem likumu fragmentiem, nevis izvērtēt lietu pēc būtības un pieņemt saprātīgu lēmumu.

Atrisināt šo tiesisko vājprātu Latvijā šobrīd var viens cilvēks – Valsts prezidents. Atbilstoši Apžēlošanas likuma 4.pantam Valsts prezidents notiesāto personu var apžēlot pats pēc savas iniciatīvas. Esmu uzzinājis, ka daudzi cilvēki jau ir vērsušies pie Valsts prezidenta ar personīgiem lūgumiem par Bērziņa apžēlošanu. Arī es tuvākajās dienās gaidu atbildi uz savu atkārtoti rakstīto apžēlošanas lūgumu. Nez, kāda tā būs!

Noslēgumā aicinu ikvienu cilvēku brīvā formā turpināt rakstīt apžēlošanas lūgumus Valsts prezidentam līdz Ansis tiek atbrīvots!

* zvērināts advokāts

Novērtē šo rakstu:

157
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...