Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsi pirms Rīgas apgalbaltiesa sāk skatīt tā saucamo "Lemberga lietu", Anrijs Lembergs ir informējis, ka 2022.gada 1.februāra tiesas sēdē lūgs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģiju arestēt viņam un Līgai Lembergai piederošu mantu lietā, kurā viņš pats ir apsūdzēts. Šis ir bezprecedenta gadījums, kad pats apsūdzētais lūdz arestēt mantu, un tas tiek darīts tādēļ, ka visu lietas izskatīšanas laiku pirmajā instancē, tātad kopumā vairāk kā 13 gadu laikā, lietas ietvaros it kā konfiscējamā manta, proti, vairāk kā 30 uzņēmumu kapitāla daļas vai akcijas, pretēji publiski paustajam nekad nav tikušas arestētas, bet gan ir nodotas nekontrolētā pārvaldībā Šveices pilsonim Rūdolfam Meroni. Proti, sākotnējais lēmums par mantas arestu nekad nav ticis atzīts un izpildīts ārvalstīs, lai gan par to bija informēti gan lietas prokurori, gan pirmās instances tiesa.

Kā lūgumā norāda Anrijs Lembergs, neatkarīgi no tā, kāda mantas piederība tiks noteikta ar spēkā stājušos spriedumu šajā kriminālprocesā, pašreiz lietā esošais mantisko jautājumu risināšanas mehānisms ir iluzors, defektīvs un nesasniedz tam paredzēto mērķi, kā rezultātā it kā arestētajai, bet faktiski - Rudolfa Meroni un viņa kontrolēto kompāniju valdījumā esošajai mantai tiek nelikumīgi mainīti tās īpašnieki, apzināti samazināta tās vērtība, pārvedot aktīvus uz citām juridiskām un fiziskām personām, un, ja šobrīd būtu nepieciešams izpildīt spriedumu, neatkarīgi no tā vai tas būtu attaisnojošs spriedums, par kuru ir pārliecināta aizstāvība, vai notiesājošs, uz kuru cer apsūdzība, sprieduma izpilde daļā par arestētās mantas atdošanu īpašniekiem vai par mantas konfiskāciju nebūtu iespējama.

Anrijs Lembergs norāda, ka vienīgais veids, kā nodrošināt sprieduma izpildi neatkarīgi no tā, vai tiks nospriests atcelt mantas arestu un atdot šo mantu tās īpašniekiem vai konfiscēt to, ir nekavējoties pieņemt lēmumu par šobrīd eksistējošās Latvijas un ārvalstu kompāniju mantas arestu, nodrošinot šī lēmuma atzīšanu un izpildi arī attiecīgajās ārvalstīs saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem.

Kriminālprocesa dalībnieki, t.sk. arī Anrijs Lembergs, jau neilgi pēc aresta piemērošanas ir vērsuši tiesas uzmanību uz to, ka prokuroru apzināti vai neapzināti pieļauto kļūdu un paviršību rezultātā, kā arī pateicoties tam, ka par mantas glabātāju bez jebkāda tiesiska pamata tika iecelts Rudolfs Meroni, mantas arests nepilda tam Kriminālprocesa likumā paredzēto mantisko jautājumu nodrošināšanas funkciju un, Rudolfs Meroni, ieguvis neierobežotas iespējas rīkoties ar viņam nodoto mantu, rīkojas ar to savās interesēs.

Pateicoties tam, ka pirmās instances tiesa vairāk nekā 10 gadus ir ignorējusi acīmredzamus signālus par Rudolfa Meroni nelikumīgām darbībām ar it kā arestēto mantu, Rudolfs Meroni ir spējis realizēt savu nodomu, un šobrīd it kā arestētā manta ir vai nu zudusi vispār, vai ir nodota Rudolfa Meroni kontrolētajām kompānijām, vai arī šīs mantas vērtību veidojošie aktīvi ir pārvietoti vai ievērojami samazināti. Noraidot dažādus apsūdzēto pieteiktos lūgumus gadu gaitā, pirmās instances tiesa pieļāva situāciju, ka Rudolfs Meroni ilgstoši varēja turpināt izšķērdēt arestēto mantu.

Arī pavisam tiešas norādes uz Rudolfa Meroni darbībām, kas uzskatāmas par arestētās mantas izšķērdēšanu, ne tikai nebija motivējušas tiesu pieņemt lēmumu par Rudolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja, bet arī nav likušas tiesai pat aizdomāties un izdarīt attiecīgos secinājumus par to, kādas pieļautās procesuālās kļūdas un neizdarības ļauj Rudolfam Meroni tik brīvi rīkoties ar viņam glabāšanā nodoto mantu.

Savā lūgumā A. Lembergs norāda, ka prokurori kā procesa virzītāji lieliski izprata un apzinājās nepieciešamību veikt noteiktas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai lēmums par mantas arestu tiktu atzīts un izpildīts ārvalstīs, t.i., prokurori apzināti pieļāva situāciju, ka Rudolfa Meroni rīcība ar viņam nodotiem aktīviem ārpus Latvijas Republikas teritorijas nav ierobežota, kas ļāva Rudolfam Meroni netraucēti šo 13 gadu laikā izšķērdēt Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai piederošo mantu.

Tikai 2020.gada 17.augustā pirmās instances tiesa pieņēma lēmumu, ar kuru Rudolfu Meroni atcēla no arestētās mantas glabātāja un uzlika par pienākumu mantu nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Rudolfs Meroni līdz pat šim brīdim apzināti un ļaunprātīgi nav izpildījis viņam ar 2020.gada 17.augusta lēmumu uzlikto pienākumu un viņa glabāšanā esošo, ar 19.12.2007 protokolu pieņemto mantu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav nodevis. Ilgstoši, jau pēc 17.08.2020. Lēmuma pieņemšanas Rudolfs Meroni, klaji ņirgājoties par tiesas nolēmumu, turpina izmantot situāciju, pie kuras noveda procesa virzītāja, kas pieņēma Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, kā arī sastādīja tālākos procesuālos dokumentus, tai skaitā, bet ne tikai 19.12.2007.protokolu, apzināti pieļautās kļūdas, kā arī pirmās instances tiesas rīcība, nepamatoti noraidot procesa dalībnieku lūgumus, t.sk. par Rudolfa Meroni atcelšanu no mantas glabātāja amata.

Sarakstē ar Nodrošinājuma valsts aģentūru Rudolfs Meroni ciniski apgalvo, ka viņš nevar neko atdot, jo viņam nekas neesot nodots, un pat izsaka piedāvājumu "nodošanu" organizēt videokonferences režīmā (kā norādīts 2020.gada 2.novembra Rudolfa Meroni vēstulē, viņš esot gatavs Nodrošinājuma valsts aģentūrai "nodot" to, ko viņš "saņēma" glabāšanā tādā pašā veidā, kā tika noformēta glabāšana 2007.gada decembrī, t.i., parakstot līdzīgu protokolu un neko fiziski nenododot, jo viņam, Rudolfam Meroni, nekas fiziski neesot ticis nodots).

Arestētās mantas un tās kā aktīvu vērtības saglabāšana ir Latvijas valsts interesēs. Lēmums par aresta uzlikšanu mantai, kā arī pati aresta uzlikšana mantai nekādā veidā nav uzskatāma par arestētās mantas atsavināšanu vai soda piemērošanu apsūdzētajai personai. Tas ir tikai tiesiskais veids, kā nodrošināt kriminālprocesā cietušā un sabiedrības tiesību interešu iespējamo aizsardzību, saglabājot līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības interesēm. Realizējot cietušā un sabiedrības intereses, nekādā gadījumā nav pieļaujams arestētās mantas īpašnieka tiesību un interešu aizskārums, t.sk. valstij jāuzņemas atbildība par arestētās mantas vērtības saglabāšanos.

Novērtē šo rakstu:

78
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...