ANO bēgļu pakts, jeb kreiso multikulturālistu avantūras turpinās
Raivis Zeltīts18.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ka ANO ar migrācijas paktu nepietiek – tikpat nedemokrātiskā, sasteigtā un necaurskatāmā procesā ir pieņemts globālais bēgļu pakts (The Global Compact on Refugees). Arī šajā gadījumā laikam ir lieki gaidīt mūsu (?) Ārlietu ministrijas proaktīvu komunikāciju ar sabiedrību. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt tai, kas ar savu uzstājību piespiež politiķus komunicēt ar to!
ANO migrācijas pakta gadījumā tas beidzot ir noticis – ir sagaidīts [joprojām gan neoficiāls] pakta tulkojums latviešu valodā un visai vārgi šī pakta aizstāvības raksti. Tikmēr Nacionālā apvienība politiskajā līmenī dara visu iespējamo, lai Latvija šim paktam nepievienotos.
Kas attiecas uz ANO bēgļu paktu, - kādi tad pārsteigumi mūs sagaida šajā dokumentā?
Tajā ir runa par “taisnīgu sloga un atbildības dalīšanu attiecībā uz pasaules bēgļiem”. Vairums punktu ir par atbalstu valstīm, kuras jau ir izšķīrušās par bēgļu uzņemšanu. Tajā it nav nekā nosodāma. Taču šādu atbalstu, kas šobrīd ir katras valsts pašas ziņā, tagad ir plānots centralizēt, lai būtu “pamats paredzamai un taisnīgai sloga un atbildības dalīšanai”.
Ja migrācijas paktā runa bija par “regulāru migrāciju”, tad šajā paktā runa ir par “paredzamu sloga dalīšanu”. Kreisajiem multikulturālistiem ne Briselē, ne ANO nepatīk nekas neparedzams – visam jābūt kontrolētam, lai nekādas tur nacionālās valstis ar savām demokrātijām netraucētu tautu kausējamam katlam!
Tiek plānots organizēt Globālo Bēgļu Forumu, kas tiktu rīkots reizi četros gados, lai pasludinātu konkrētas valstu apņemšanās un ieguldījumus pakta mērķu sasniegšanā. Tajā valstis pārstāvētu ministri. Tātad – ārlietu ministrs. Ar to arī mūs visus apsveicu! Papildus tam būtu arī cita veida tikšanās, piemēram, “solidaritātes konferences”, kurās konkrētajos gadījumos tiktu likti lietā tādi risinājumi kā bēgļu pārvietošana un “papildinošie ceļi” bēgļu uzņemšanai.
Paktā tiek pausts, ka bēgļu pārvietošana līdz šim nav bijis plaši pielietots mehānisms. Nez kādēļ? Varbūt tāpēc, ka šo mehānismu mēģināja pielietot Eiropas Komisija un tas ir novedis pie Brexit un visas Eiropas Savienības politiskās krīzes? ANO apgalvo, ka ir nepieciešama “pozitīva atmosfēra” un “kapacitātes palielināšana”, lai to bēgļu pārvietošanu vairotu globālā līmenī. Pārvietošanas programmas ir plānots veidot no jauna un padarīt tās apjomīgākas.
Tam ANO vēlas pieņemt trīs gadu stratēģiju (2019-2021), lai palielinātu nometināšanas vietas, ieskaitot valstis, kuras līdz tam nav piedalījušās bēgļu pārvietošanas programmās. Bēgļu pārvietošanas shēmas tiktu veidotas vairāku gadu perspektīvā, lai process būtu “paredzams un efektīvs”, piemēram, “izmantojot elastīgas apstrādes metodes, kas pilnībā pievērstu uzmanību drošības apsvērumiem, lai sešu mēnešu laikā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos nosūtījuma pārvietotu vismaz 25% no ikgadējiem pārvietošanas iesniegumiem” (!).
“Papildinošie ceļi” savukārt nozīmē ģimeņu apvienošanu, “privāto vai kopienu sponsorēšanas programmas, kas būtu papildinošas regulārajai pārvietošanai”, kā arī studentu vīzas un darba mobilitātes iespējas, kas savukārt sīkāk jau ir iztirzātas migrācijas paktā.
Arī šis pakts neskaitās juridiski saistošs, taču tas “pauž starptautiskās sabiedrības politisko gribu un ambīcijas”. Ja Latvija tam pievienojas, tad arī mēs skaitīsimies pauduši savu politisko gribu – ar visām izrietošajām sekām. Paktu var vēlāk atzīt par starptautiskajām paražu tiesībām, kas valstīm var būt saistošas.
Gan ANO migrācijas pakts, gan bēgļu pakts liecina vienu – kreisie multikulturālisti jūt, ka zaudē varu. Vienā valstī pēc otras pie varas nāk nacionāli orientēti spēki, kas pirmajā vietā liek savu tautu un valstu intereses, norobežojas no abstraktiem “solidaritātes” saukļiem, aiz kuriem patiesībā slēpjas starptautiskās oligarhijas intereses.
Šie nacionālie spēki nostiprina valstu robežas, tradicionālās un nacionālās vērtības un patiesu demokrātiju, kas izriet no tautu pašnoteikšanās savu robežu ietvaros. ANO pēdējā laika aktivitātes ir ideoloģiska agresija un avantūra, lai mēģinātu novērst nenovēršamo – kreisā multikulturālisma norietu, kas nonāks tajā pašā vēstures mēslainē, kur nonāca Padomju komunisma eksperiments.
Ar pilnu līguma tekstu var iepazīties šeit: https://www.unhcr.org/events/conferences/5b3295167/official-version-final-draft-global-compact-refugees.html
Pārpublicēts no www.gimenetautavalsts.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
