Anna Potapova numur divi: jaunā „Olmafarm” vadītāja Milana Beļeviča savulaik bijusi Ludmila Breče
Pietiek lasītājs10.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Juta Strīķe nav vienīgā publiski zināmā persona, kas ir mainījusi ne tikai uzvārdu, bet – neskaidros apstākļos – arī vārdu: Lursoft datu bāzes rāda, ka arī advokāte Milana Beļeviča, kas nule kļuvusi par koncerna Olainfarm lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekli, savulaik ir saukusies pilnīgi citādi – Ludmila Breče.
Kā rāda publiskie dati, pašlaik 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča ir valdes locekle SIA Antik4Unik un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Taču ievērības cienīgs ir jau diezgan sen – 2005. gadā Milanas Beļevičas (tolaik vēl Brečes) un 1965. gadā dzimušā Aleksandra Beļeviča noslēgtais laulību līgums, saskaņā ar kuru faktiski visa manta kļuvusi tikai un vienīgi dzīvesbiedres īpašums.
Piecus gadus pēc kāzām slēgtajā laulību līgumā abi laulātie vienojušies, ka tikai un vienīgi sievas īpašums ir pieci nekustamie īpašumi Mārupē un Rīgā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumā Doļina Sladostej, Pēc visa spriežot, runa ir par kādā ārvalstī reģistrētu uzņēmumu, jo Latvijā tāds nav oficiāli reģistrēts.
Ļoti iespējams, ka šāds līgums noslēgts, lai laulātā pāra īpašumus paglābtu no vīra saimnieciskās darbības radītām problēmām. Kā rāda Lursoft datu bāze, gadu gaitā ir tikuši likvidēti visi Aleksandra Beļeviča uzņēmumi, no kuriem pēdējais bijis Uzņēmums PĀRTIKAS GRUPA "LATVIJAS DZIRNAVNIEKS”, - šī SIA likvidēta pagājušā gada martā, lai gan Valsts ieņēmumu dienests tās darbu apturējis jau sen.
Līdz ar to pašlaik Beļeviču laulātais pāris joprojām kopā darbojas tikai abos nodibinājumos, no kuriem, piemēram, biedrība Kopīgā nākotne uzrādījusi tādus mērķus kā ES valstu sadarbības veicināšana kultūras jomā, Eiropas Savienības valstu kultūras vērtību popularizēšana, pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un sociālās atstumtības mazināšana
Taču, iespējams, visinteresantākais ir tas, ka gluži kā leģendārā Juta-Anna Strīķe-Potapova arī tagadējā Milana Beļeviča ir pilnībā mainījusi identitāti. Precīzais identitātes mainīšanas laiks nav zināms, taču Uzņēmumu reģistrs rāda, ka tieši ar tādu pašu personas kodu kā Milanai Beļevičai savulaik ir bijusi reģistrēta Ludmila Breče.
Par Beļeviču Breče ir kļuvusi pēc laulībām 2000. gadā, savukārt, kāpēc un kad Ludmilai bijis nepieciešams pārdēvēties par Milanu, - par to ziņu nav.
Foto no la.lv
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
