Anna Potapova numur divi: jaunā „Olmafarm” vadītāja Milana Beļeviča savulaik bijusi Ludmila Breče
Pietiek lasītājs10.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Juta Strīķe nav vienīgā publiski zināmā persona, kas ir mainījusi ne tikai uzvārdu, bet – neskaidros apstākļos – arī vārdu: Lursoft datu bāzes rāda, ka arī advokāte Milana Beļeviča, kas nule kļuvusi par koncerna Olainfarm lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekli, savulaik ir saukusies pilnīgi citādi – Ludmila Breče.
Kā rāda publiskie dati, pašlaik 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča ir valdes locekle SIA Antik4Unik un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Taču ievērības cienīgs ir jau diezgan sen – 2005. gadā Milanas Beļevičas (tolaik vēl Brečes) un 1965. gadā dzimušā Aleksandra Beļeviča noslēgtais laulību līgums, saskaņā ar kuru faktiski visa manta kļuvusi tikai un vienīgi dzīvesbiedres īpašums.
Piecus gadus pēc kāzām slēgtajā laulību līgumā abi laulātie vienojušies, ka tikai un vienīgi sievas īpašums ir pieci nekustamie īpašumi Mārupē un Rīgā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumā Doļina Sladostej, Pēc visa spriežot, runa ir par kādā ārvalstī reģistrētu uzņēmumu, jo Latvijā tāds nav oficiāli reģistrēts.
Ļoti iespējams, ka šāds līgums noslēgts, lai laulātā pāra īpašumus paglābtu no vīra saimnieciskās darbības radītām problēmām. Kā rāda Lursoft datu bāze, gadu gaitā ir tikuši likvidēti visi Aleksandra Beļeviča uzņēmumi, no kuriem pēdējais bijis Uzņēmums PĀRTIKAS GRUPA "LATVIJAS DZIRNAVNIEKS”, - šī SIA likvidēta pagājušā gada martā, lai gan Valsts ieņēmumu dienests tās darbu apturējis jau sen.
Līdz ar to pašlaik Beļeviču laulātais pāris joprojām kopā darbojas tikai abos nodibinājumos, no kuriem, piemēram, biedrība Kopīgā nākotne uzrādījusi tādus mērķus kā ES valstu sadarbības veicināšana kultūras jomā, Eiropas Savienības valstu kultūras vērtību popularizēšana, pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un sociālās atstumtības mazināšana
Taču, iespējams, visinteresantākais ir tas, ka gluži kā leģendārā Juta-Anna Strīķe-Potapova arī tagadējā Milana Beļeviča ir pilnībā mainījusi identitāti. Precīzais identitātes mainīšanas laiks nav zināms, taču Uzņēmumu reģistrs rāda, ka tieši ar tādu pašu personas kodu kā Milanai Beļevičai savulaik ir bijusi reģistrēta Ludmila Breče.
Par Beļeviču Breče ir kļuvusi pēc laulībām 2000. gadā, savukārt, kāpēc un kad Ludmilai bijis nepieciešams pārdēvēties par Milanu, - par to ziņu nav.
Foto no la.lv
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
