Iesaki rakstu: 
Daniels Pavļuts kā daudzbērnu tēvs ir vairākkārt izjutis radību prieku, tāpēc zina, ka nevienai sievietei nav jācieš sāpes tikai tāpēc, ka nevar atļauties atsāpināšanu. To viņš pauž krievu dāmu lielākajā feisbuka grupā Ženskaja territorija. Krievu balsis Attīstībai/Par un Pavļutam jo īpaši var ļoti noderēt.
Parādīju ierakstu kādam soctīklu specam, kas atzina – posts par anestēziju dzemdībās ir nedabisks, reklāmisks, tik noglazēts un ar pareiziem emotikoniem, visu ministra bildi (kā no padomju labākajiem goda plākšņu standartiem) – tāds, ko reklāmisti paģērošā balsī soctīklu adminiem liek ielikt tieši tajā leņķī un tajā stundā, kad sazvejot vairāk laiku un balsu. To, vai par postu ir prasīta/dota nauda un vai tā pievienota vēlēšanu tēriņiem, KNAB diez vai noskaidros.
Pavļuts ir pieradis, ka viņa vēlēšanās piepildās. Vai kā Ostaps Benders viņš prot būt i pianists, i anestēzijas spečuks, i ekonomikas ministrs, i vakcinators? Pabrēc, ka vajag naudu, valdība jūlijā piešķir sešus miljonus eiro Covid-19 vakcinācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai. Vajag ūberdārgas kovidgultas (droši vien tādas, kur viss dārgākais ir ieslēpts iekšpusē kā 12 krēslos) – lai būtu.
Kādā fokusgrupā izkristalizējas, ka simpātiskas vēlētājas var paņemt ar bezmaksas anestēziju, davaj, ņemam! Ne jau velti ierēdņu koridoros daži ieņirdz, ka Daniels ir kā Megana un valdība – viņa Harijs, kas karaliskajai svītai teica: “What Meghan wants, Meghan gets” (ko Megana grib, to dabū).
Tas, ka avīžnieki ir daudz rakstījuši par anesteziologu trūkumu, nieks vien ir. Hārvardas līderības (jeb liderības?) diploma turētājam ir kaprīze – grūtnieces ir jāapmierina, bet ierēdņi plēš matus, kā risināt problēmu ar anesteziologu trūkumu.
Pirms pāris gadiem Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadītāja, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Iveta Golubovska sita trauksmes zvanu - anesteziologu Latvijā trūkst, un it īpaši tas ir jūtams reģionos.
Tāpēc kāds no labi apmaksātiem padomniekiem nāk klajā ar ideju – to, vai konkrētajā iestādē tiek veikta epidurālā anestēzija, grūtniecei ieteicams noskaidrot vēl pirms dzemdībām, kad plāno un izvēlas ārstniecības iestādi dzemdību palīdzības saņemšanai. Un ko darīt, ja dzemdības uznāk neplānoti un vēl reģionā? Kā Pavļuta kārtējās ģeniālās vēlētāju balsu zvejošanas idejas? Anesteziologu trūkums nozarē risināms ar citām metodēm, nevis sašaurinot pakalpojuma saņēmēju skaitu, tā norāda Veselības ministrija! Kādām, to droši vien domās kaut kad pēc tam.
Tad nu rosinu vienu citu metodi, lai vairākās maiņās pārstrādājušies anesteziologiem nebūtu jālūdz dzemdētājai pagaidīt, kamēr beigsies uzsāktais ķeizargrieziens. Pavļutam patīk mainīt profesijas un izglītoties augstās skolās. Lai pēc caurkrišanas vēlēšanās sāk praktizēt par anesteziologu! Kā pieredzējis lideris gan jau atradīs veidu. Ja jau prata no pianista pārkvalificēties par daudzprofilu ministru, tad pratīs arī šo.
Tikmēr valdībai turpmākajos divos mēnešos ieteicams norezervēt vēl līdzekļus Pavļuta iegribām, kas droši vien pirms vēlēšanām uznāks ar arvien mazāku intervālu, gluži kā dzemdību sāpes. Un kas gan varētu būt labāka anestēzija viņa iegribām par kārtējo budžeta piešprici.
https://www.apollo.lv/7575721/epiduralo-anesteziju-dzemdibas-turpmak-apmaksas-valsts
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
