Iesaki rakstu: 
Daniels Pavļuts kā daudzbērnu tēvs ir vairākkārt izjutis radību prieku, tāpēc zina, ka nevienai sievietei nav jācieš sāpes tikai tāpēc, ka nevar atļauties atsāpināšanu. To viņš pauž krievu dāmu lielākajā feisbuka grupā Ženskaja territorija. Krievu balsis Attīstībai/Par un Pavļutam jo īpaši var ļoti noderēt.
Parādīju ierakstu kādam soctīklu specam, kas atzina – posts par anestēziju dzemdībās ir nedabisks, reklāmisks, tik noglazēts un ar pareiziem emotikoniem, visu ministra bildi (kā no padomju labākajiem goda plākšņu standartiem) – tāds, ko reklāmisti paģērošā balsī soctīklu adminiem liek ielikt tieši tajā leņķī un tajā stundā, kad sazvejot vairāk laiku un balsu. To, vai par postu ir prasīta/dota nauda un vai tā pievienota vēlēšanu tēriņiem, KNAB diez vai noskaidros.
Pavļuts ir pieradis, ka viņa vēlēšanās piepildās. Vai kā Ostaps Benders viņš prot būt i pianists, i anestēzijas spečuks, i ekonomikas ministrs, i vakcinators? Pabrēc, ka vajag naudu, valdība jūlijā piešķir sešus miljonus eiro Covid-19 vakcinācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai. Vajag ūberdārgas kovidgultas (droši vien tādas, kur viss dārgākais ir ieslēpts iekšpusē kā 12 krēslos) – lai būtu.
Kādā fokusgrupā izkristalizējas, ka simpātiskas vēlētājas var paņemt ar bezmaksas anestēziju, davaj, ņemam! Ne jau velti ierēdņu koridoros daži ieņirdz, ka Daniels ir kā Megana un valdība – viņa Harijs, kas karaliskajai svītai teica: “What Meghan wants, Meghan gets” (ko Megana grib, to dabū).
Tas, ka avīžnieki ir daudz rakstījuši par anesteziologu trūkumu, nieks vien ir. Hārvardas līderības (jeb liderības?) diploma turētājam ir kaprīze – grūtnieces ir jāapmierina, bet ierēdņi plēš matus, kā risināt problēmu ar anesteziologu trūkumu.
Pirms pāris gadiem Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadītāja, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Iveta Golubovska sita trauksmes zvanu - anesteziologu Latvijā trūkst, un it īpaši tas ir jūtams reģionos.
Tāpēc kāds no labi apmaksātiem padomniekiem nāk klajā ar ideju – to, vai konkrētajā iestādē tiek veikta epidurālā anestēzija, grūtniecei ieteicams noskaidrot vēl pirms dzemdībām, kad plāno un izvēlas ārstniecības iestādi dzemdību palīdzības saņemšanai. Un ko darīt, ja dzemdības uznāk neplānoti un vēl reģionā? Kā Pavļuta kārtējās ģeniālās vēlētāju balsu zvejošanas idejas? Anesteziologu trūkums nozarē risināms ar citām metodēm, nevis sašaurinot pakalpojuma saņēmēju skaitu, tā norāda Veselības ministrija! Kādām, to droši vien domās kaut kad pēc tam.
Tad nu rosinu vienu citu metodi, lai vairākās maiņās pārstrādājušies anesteziologiem nebūtu jālūdz dzemdētājai pagaidīt, kamēr beigsies uzsāktais ķeizargrieziens. Pavļutam patīk mainīt profesijas un izglītoties augstās skolās. Lai pēc caurkrišanas vēlēšanās sāk praktizēt par anesteziologu! Kā pieredzējis lideris gan jau atradīs veidu. Ja jau prata no pianista pārkvalificēties par daudzprofilu ministru, tad pratīs arī šo.
Tikmēr valdībai turpmākajos divos mēnešos ieteicams norezervēt vēl līdzekļus Pavļuta iegribām, kas droši vien pirms vēlēšanām uznāks ar arvien mazāku intervālu, gluži kā dzemdību sāpes. Un kas gan varētu būt labāka anestēzija viņa iegribām par kārtējo budžeta piešprici.
https://www.apollo.lv/7575721/epiduralo-anesteziju-dzemdibas-turpmak-apmaksas-valsts
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
