Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz jautājumu, kā viņu stādīt priekšā, Andris Pauls-Pāvuls atbild: "Esmu labi informēts politikas vērotājs." Bijis aktīvs pilsoniskajā un politiskajā darbībā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Vēlāk kā lietpratējs piesaistīts Augstākās Padomes un Ministru padomes darbības izmeklēšanas komisijā, līdz ar to labi pārzina aktuālo "čekas maisu" formu un saturu, kā arī citas delikātas pārejas posma lietas. Nīgrojas par to, ka barikāžu laiks, kura atceres pasākumi nupat aizritējuši, bieži tiek rādīts kā viens balts vispārējas varonības stāsts. Patiesība esot skarbāka. Precīzāk – versijas par patiesību.

"Es vienkārši trāpījos plūsmā"

– Atmodas laikā biju jauns, pat neuzskatu sevi par politiķi, vienkārši trāpījos tajā plūsmā, jo... Man tas sākās, kad mēs, četri puiši, 1988. gada 8. maijā noorganizējām talku pie Jāņa Čakstes pieminekļa, nocērtot tam priekšā aizstādītos kokus. Ierosināja krimināllietu. Tā es nokļuvu "apritē", mani uzaicināja uz Dana Titava dzīvokli, kur tika dibināta Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Daudz ko šai stāstā izlaižot, mana politiskā darbība savukārt noslēdzās ar pilnīgu un galīgu Pilsoņu kongresa fiasko. Tas būtībā notika 1990. gada 4. maijā, kad Augstākā Padome pasludināja Latvijas neatkarību...

– Mūsu sarunā svarīgi aplūkot divus vēstures posmus: barikāžu slēptie un publiskie cēloņi un šodienas histēriskā ņemšanās ap "čekas maisiem". Mēģināsim atrast kopsakarības.

– Visus šos gadus paralēli kādam maizes darbam es esmu pētījis šo procesu – kas tad īsti ar Latviju ir noticis. Te saiet kopā jautājuma pirmā daļa – par barikādēm – ar otro daļu – par "čekas maisiem". Nevar skatīt ne barikādes, ne Atmodu, ja nezina būtību – kā funkcionēja padomju sistēma. Īsumā: komunistu partija bija lēmēja, un "čeka" bija lēmumu izpildītāja. Ja 1985. gadā Gorbačovs pieņēma lēmumu sākt perestroiku, tad realizētāja pēc būtības bija Valsts drošības komiteja.

– Atmodas konstrukcija ir VDK konstrukcija? Tā var teikt?

– Es par to esmu diezgan pārliecināts. Citēšu Zigmundu Skujiņu žurnālā "Ir": "To (PSRS – red. piez.) jau nevarēja nelikvidēt, jo tā bija novesta līdz pēdējam kliņķim... Un kas to likvidēja? To iztaisīja čeka, tāpēc ka viņi bija gudri cilvēki, zināja situāciju. – Čeka sagrāva Padomju Savienību? – Protams! Viņi bija kompakts spēks, kas to varēja darīt, un viņi to izdarīja, neiejaucot armiju." Lūk, te ir tā būtiskā nianse, ka perestroika lielos vilcienos notika ar salīdzinoši nelieliem upuriem visā PSRS teritorijā, citiem vārdiem sakot – bez pilsoņu kara.

– Tagad divi jautājumi par aizvainojumu. Pirmais – par tavu aizvainojumu. Tu stāvēji pie Pilsoņu kongresa "kapa". Tev kā aktīvam tā dalībniekam ir liels aizvainojums par fiasko. Tu meklē iemeslus, atrodot arī šādu. Varbūt jūs paši neveiksmīgi darbojāties?

– Nē, aizvainojuma man nav absolūti nekāda. Es pat nezinu, labi vai slikti, ka Pilsoņu kongresa ideja neizdevās. Atceros, pie mums brauca konsultēties Džohars Dudajevs, un Čečenijā tas beidzās ar karu. Mums pie varas palika tie paši, kas bija, izmainījās tikai rīcība. Arī tas ir labi. Mēs tomēr šobrīd dzīvojam tādā formācijā, kur var brīvi runāt un nevienu par runāšanu vai grāmatu lasīšanu neliek cietumā.

– Otrs jautājums par aizvainojumiem. Cilvēkus pa radio aicināja uz barikādēm. Viņi nāca, brauca... Viņiem nebija nekāda sakara ar lielajām varas maiņas konstrukcijām. Tagad Pauls-Pāvuls – un ne tikai viņš – saka: tas bija tikai tāds "čekas" teātris. Rūgtums cilvēkiem.

– Ja patinam filmu atpakaļ, milzīgas tautas manifestācijas Tautas frontes vadība sāka ieskicēt jau krietni iepriekš, jau 1990. gadā. Pamata doma bija iespējamajā X stundā rīkot ļoti plašu tautas nevardarbīgās kustības manifestāciju, nevis barikādes būvēt... Taču uzradās tāds Auseklis Pļaviņš un sāka veidot barikāžu aizsardzības sistēmu. Nevardarbīgajā procesā parādījās armijas disciplīnas un rīcības elementi – būtībā provokācija. Kas bija Auseklis Pļaviņš? PSRS Bruņoto spēku Baltijas kara apgabala Pretizlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks, Galvenās izlūkošanas pārvaldes jeb GRU pulkvedis.

– Nu, nu! Pļaviņš viens teica, un visi pēkšņi nostājās miera stājā!

– Nē, nu, viņš tur rosījās pa priekšu... Un, ja tu man uzdod jautājumu, vai visā tajā bija VDK pirksts, tad tur bija ne tikai VDK, bet arī armijas izlūkošanas pirksts.

Latvijas visu laiku labākā sabiedrisko attiecību sāga

– Šīs "jautrās" organizācijas veicināja barikāžu plānu...

– (Nopūšas) Smags jautājums. Tomēr, mūsdienu terminoloģijā runājot, barikādes bija tikai lieliska Augstākās Padomes pašreklāmas jeb PR akcija. Visa manifestācija tika orientēta uz 13. janvāri, kad Latvijas Augstākās Padomes vadītājs Anatolijs Gorbunovs Tallinā tikās ar Borisu Jeļcinu un parakstīja pēc būtības jaunu PSRS līgumu. Tāds arī bija VDK uzdevums – "pārstartēt" Padomju Savienību, gala rezultātā noslēdzot jaunu savienības līgumu. Ja nebūtu šī barikāžu asiņainā plīvura, kur tauta ir ekstāzē, nezin vai tas līgums tik gludi būtu ratificēts. No mūsdienu viedokļa – izcila PR akcija.

– Gribas izzināt, kāda ir mūsu pašu daļa lielajās pārgrozībās – PSRS brukšanā un Latvijas atjaunotnē – un kāda daļa no tā plānota sarkani drapētos kabinetos Maskavā, kur scenārijs izlēca ārpus "lielā brāļa" kontroles...

– Man bijusi izdevība garai sarunai ar latvieti, tolaik Maskavas VDK virsnieku, kurš kā instruktors no Maskavas uz Latviju pavadīja Ivaru Ķezberu. Lūk, viņa teiktais: Maskava neuzticējās ne Latvijas PSR "cekai", ne "čekai", redzēja, ka Latvija tā pareizi nemostas, ir kaut kādi neformāļi, bet partija stagnē...

Ķezbers 1988. gadā bija PSRS Valsts TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Ar viņa gādību, izvelkot no "čekas maisiem" trīs talantīgus un gudrus zēnus, tika radīts TV raidījums "Labvakar!", būtībā tika sakārtota informācijas telpa.

– Labi, bet kādēļ tu tici "čekas" virsniekam no Maskavas?

– Varu atgriezties pie Jāņa Apeļa teiktā (Jānis Apelis – savulaik Latvijas Drošības policijas vadītājs – red.), viss izlasāms avīzēs. Vai, lūk, Ivara Ķezbera grāmatā. Tas ir fakts, ka viņš bija Maskavā, 1988. gadā atgriezās Latvijā un darbojās ar vērienu – "ar gara spēku pret karaspēku!", lai viss iet vajadzīgajā virzienā. Cepuri nost! Inkens, Rubenis un Šipkēvics perfekti izpildīja šo darbu. Perfekti! Mūsdienu sabiedrisko attiecību veidotāji var mācīties. Dabūt to, ka tauta ar asarām acīs iet un balso par Gorbunovu. Malači, zēni!

– Rezumējot: labā ziņa – izvairījāmies no lielākiem upuriem, ne tik labā – tika saglabāta sistēma. Pilnā apjomā to saglabāt tomēr neizdevās – nāca klāt citu lielvaru, tostarp amerikāņu, intereses...

– Lielos vilcienos, šķiet, amerikāņi Latvijā ir krietni ieberzušies. Savulaik, nesākot drošības struktūras veidot no jauna kā Igaunijā, bet iepludinot tajās VDK pārstāvjus, esam radījuši vēzi, kurš dzen metastāzes NATO. Piemēram, VDK bija piesegstruktūra – tūrisma firma "Sputņik". Tajā darbojās tagadējais Saeimas deputāts Igors Pimenovs – viņam ir pielaide valsts noslēpumam.

Vēl piemērs: kopā ar Raitu Valteru intervējām bijušo Latvijas PSR VDK izlūkošanas daļas vadītāju Robertu Anspaku, un viņš atklāja ļoti šokējošu lietu, kas mums likās tik neticama, ka toreiz nepublicējām. Lūk, Imanta Lešinska grāmatā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra bijušais vadītājs Indulis Zālīte stāsta, ka Roberts Anspaks ir pārgājis Latvijas Republikas dienestā un kā Latvijas Republikas pārstāvis 1992. gadā sūtīts uz ārzemēm tikties ar Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) pārstāvjiem. Mums Anspaks pastāstīja, ka CIP pārstāvis nav bijis neviens cits kā toreizējais Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājs Gunārs Meirovics. Lūk, Anspaks viņu ir atrunājis no pilsonības došanas visiem Latvijā dzīvojošajiem. Tāds esot bijis CIP uzstādījums – ka Latvijā pilsonība jāpiešķir visiem. 

Tas savukārt skaisti saiet kopā ar nupat iznākušajā Vladlena Dozorceva grāmatā par Jāni Jurkānu rakstīto, kurā viņš arī saka, ka Latvijas atzīšanas periodā, tiekoties ar Rietumvalstu vadītājiem, pēc būtības saņēmis vēstījumu – mūs juridiski atzīs tādus, kādi esam. Mutiski minēja, bet uz papīra nelika neko par okupācijas lietām. Būtībā atzina 4. maija republiku ar divām naidīgām kopienām.

– Mūsu lasītāji, pārsvarā cienījama vecuma cilvēki, lasot to, ko tagad saki, jutīsies apmānīti – sanāk, ka tolaik viņi kā statisti piedalījušies reklāmā...

– Uz labo pusi ies tikai tad, kad viņi būs ne vien vīlušies, bet arī kaunēsies par to, ka ir tik lēti apmānīti un rezultātā tikuši pie privatizācijas sertifikātiem un "Barikāžu dalībnieka" nozīmītēm. Nācijas neatkarība pienāks, kad būsim gatavi savā starpā runāt, kad nebūs vairs "čekas maisu", nebūs cilvēku, kas dzīvo ar divām identitātēm...

Mīts par "čekas maisu" satura revidēšanu

– Esam nonākuši pie sarunas otrās daļas. Vai tu zini, kas ir iekšā "čekas maisos", – vārdus, uzvārdus? Es esmu?

– Es negribu saukt nevienu vārdu, bet aptuveni zinu, kas ir "maisos", jo 1993. gadā Saeimā biju parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā lietpratējs un man bija pilnvara VDK dokumentu izpētei. Tajā laikā Totalitārisma seku dokumentēšanas centru vadīja Paulis Kļaviņš. Jā, es esmu šos "maisus" redzējis. Protams, neesmu ar tiem iepazinies pilnībā, bet esmu redzējis kādas 50 šņorgrāmatas, kartītes un citus dokumentus.

Tas, ko varu pateikt, – gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, gan Tautas frontes kongresos VDK aģentiem bija vienas no patriotiskākajām un konstruktīvākajām runām. Galu galā Augstākajā Padomē par Latvijas neatkarību nobalsoja 36 VDK aģenti...

– Klau, vai no "maisiem" kaut ko var izņemt ārā vai pielikt klāt? Pēkšņi, piemēram, izskan, ka Pauls-Pāvuls pats tur ir...

– Tas ir smieklīgs mīts. Nedaudz pārzinot VDK struktūru un instrukcijas, šādi apgalvojumi ir nožēlojami un smieklīgi. Vispirms – kādēļ tie "maisi" palika Latvijā. Sākotnēji bija doma uz VDK bāzes Latvijā veidot savu drošības struktūru. Lai tādu varētu izveidot, bija jāatstāj aģentūra... Neizdevās, bet zināmās aprindās tāda doma bija.

Par pielikšanu vai izņemšanu... Ir caurauklotas grāmatas, kur secīgi tiek ierakstīti visi aģenti. No šīm grāmatām neko nevar izņemt, pielikt vai ierakstīt starpā, nesapostot lietvedības kārtību. Savukārt kartītes nav visas, bet ir atjaunota "čekas" izdzēstā informatīvā sistēma "Delta", kur atrodas samērā daudz ziņojumu, – tur var gūt diezgan plašu informāciju arī kartīšu neesamības gadījumā.

Otra lieta. Tas, ko daudzi apgalvo... Maizītis (Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis – red.), šķiet, nosauca pat skaitļus: 400 lietas bijušas tiesā par VDK sadarbības fakta konstatēšanu, no tām atzītas tikai trīspadsmit. Tā ir māžošanās, jo, ja cilvēks bija aģents, tad viņš bija. Viņš nevarēja nebūt. Aģents nevarēja apmānīt virsnieku. Bija atstrādāta sistēma ar provokācijām un savstarpēju uzmanīšanu, it īpaši ārzemju braucienos. Var jau saprast bijušos aģentus, kad viņi dievojas: "Es jau neko, es tikai tā..."

Pazudušie arhīva dokumenti

– Kādēļ pats neej politikā?

– Šobrīd neredzu tam lielu jēgu. Esmu bijis kā konsultants klāt arī mūsdienu politiskajā procesā. Palīdzēju Tautas partijai uztaisīt reģionālo struktūru, biedru uzskaites datu bāzi un tādas lietas. Tajā pašā laikā neesmu piedalījies nevienā Tautas partijas valdes sēdē. Zinot un redzot, kā tas mūsdienās notiek (un visās pie varas esošās partijās tas notiek vienādi), nezinu, kā šo sistēmu mainīt, to nenojaucot. Tādēļ es labāk pastāvu pie ratiem.

– Publiski pieejamā mediju telpā es redzu, ka tu tā kā provocē – te izmet kādu dokumentu, te uzrunā kādu no, iespējams, iesaistītām personām. Kādēļ tu "lecies"?

– Tā nav lekšanās... Teiksim tā – mani nedaudz kaitina tas, kā šodien publiskajā telpā tiek runāts par Atmodas laiku. Tā pat īsti nav provokācija. Decembra sākumā es sazinājos ar VDK zinātniskās izpētes komisiju. Informēju viņus, ka 1993.–1994. gadā Saeimā darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisija un šos tematus rūpīgi pētījām. Tika savākts aptuveni kubikmetrs dokumentu papīra formātā, kurus nodevām Valsts arhīvā. Pēc nedēļas šī VDK zinātniskās izpētes komisija man atbildēja, ka Valsts arhīvā nekā tāda nav. Man tomēr bija saglabājušās šo dokumentu kopijas. Tas viss šobrīd ieskenēts un nodots izpētes komisijai.

– Jau organizējot šo tikšanos un ieskicējot tematus, tu rakstīji, ka "čekas maisus" vajadzētu atvērt, bet, tavuprāt, tos tomēr neatvērs pārskatāmā nākotnē.

– (Ilgi klusē) Jā, man tā šķiet. Neatvērs. Atvēršana patiešām var radīt lielus satricinājumus. Domāju, ka pareizais ceļš būtu radīt labvēlīgus nosacījumus un mudināt cilvēkus noteiktā termiņā izlīst no "maisiem" pašiem. Sauksim to par lustrāciju vai kā citādi. Tas būtu pareizākais. Vienkārši brutāli atvērt tos nedrīkst.

– Varam uzskatīt, ka Jānis Rokpelnis ir vienīgais, kurš, tā teikt, izlīda no maisa un publiski atzinās sadarbībā ar VDK... Daži iepriekš jau par to runājuši. Kādēļ tik maz?

– Jā, ir daži arī iepriekš. Es zinu, kādēļ tik maz. Vismaz šķiet, tas tādēļ, ka, laikam ejot, "čekas maisi" ir pataisīti par bubuli. Būtībā komunisti, kā jau sākumā teicu, bija uzdevumu devēji, un "čeka" bija tikai izpildītāja. Kāpēc Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, savulaik Latvijas PSR Komunistiskās partijas Saldus rajona komitejas pirmais sekretārs Augusts Brigmanis – red.) vēl šodien ir tik spēcīga politiska figūra? Tāpēc, ka savulaik Saldus rajons izcēlās ar to, ka, lai gan visi kompartijas materiāli bija jāatdod Valsts arhīvam, Saldus gandrīz visus iznīcināja.

Tagad viss ir sakoncentrējies ap "čekas maisiem" un sabiedrība ir pārliecināta, ka viss ļaunums ir tajos. Patiesībā tas tā nav.

Pārpublicēts no www.aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

6
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...