Iesaki rakstu: 
Cilvēki, kas reiz aizdevuši naudu pazīstamajam mūziķim Andrim Ābelītem, ir palikuši bez jebkādas iespējas jelkad saņemt kaut daļu no aizdotās naudas. Kādreizējais Labvēlīgā tipa muzikants, kas tagad spēlē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, ir pabeidzis personīgā bankrota procedūru un tādā veidā vismaz juridiski atbrīvojies no pilnīgi visiem parādie
„Jaunais vīrietis, kuru prese intervē un atspoguļo kā lielu talantu, ir īsts bezgodis, melis, krāpnieks,” stāsta kāds Pietiek lasītājs, lauku uzņēmējs, kurš savulaik Ābelītem aizdevis 15 tūkstošus latu (21 343 eiro).
Ja bankrota procedūras laikā kungs saņēmis vismaz 14 eiro mēnesī kā tiesas piespriesto samaksu, tad līdz ar bankrota procedūras pabeigšanu izpalīdzīgā vīra kontā no aizņemties kārā mākslinieka vairs neienāks ne centa. Turklāt pēc bankrota procedūras pabeigšanas kreditoram vairs nav nekādu juridisku iespēju cīnīties par savu naudu.
Mūziķis, pēc lauku uzņēmēja sniegtās informācijas, ir parādā ne vienam vien. Sajūtot kreditoru aktivizēšanos, Ābelīte visus īpašumus pārrakstījis uz sievas vārda, bet pats 2011.gada vasarā pieteicis savu maksātnespēju.
Kādu laiku Ābelīte bija pazudis no sabiedrības redzesloka, un tas tika saistīts ar vēlēšanos slēpties dēļ autoavārijas, kurā Ābelītes vadītais Nissan Micra 2009.gadā uz gājēju pārejas notrieca deviņgadīgu zēnu.
Toreiz Ābelīte atteicies maksāt kompensāciju par bērna ārstēšanu, un pat neesot izteicis līdzjūtību vai izjutis nožēlu. Vien palicis pie savas pārliecības – puika pats vainīgs, jo pēkšņi izskrējis uz ceļa.
Jau tobrīd Ābelīte bija parādos līdz ausīm, par ko liecināja tiesa par izlikšanu no dzīvokļa parādu dēļ. Ābelīte palicis parādā gan nodokļus, gan vērā ņemamas summas vairākām privātpersonām. Turklāt tiesas vienprātīgi lēma, ka parāds jāatdod. Jau 2008.gadā stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru tika apķīlāti visi mūziķa nekustamie īpašumi 18 661 latu (26 552 eiro) liela parāda dēļ.
Lai tiktu vaļā no kreditoriem, Ābelīte izlēma pieteikt savu fiziskas personas bankrota procedūru. Šā gada jūlijā tiesas apstiprinātā bankrota procedūra ir pabeigta, līdz ar to tie kreditori, kuri aizdoto tūkstošu vietā bankrota procedūras laikā saņēma vien dažus desmitus, tagad ir atstāti bez jebkādas iespējas savus līdzekļus atgūt, jo juridiski Ābelīte ir tīrs no parādiem.
Cilvēki, kas kļuvuši par Ābelītes upuriem, cer, ka šīs informācijas publiskošana vismaz citus pasargās no naudaskārā mūziķa nākamajām afērām.
Foto no puaro.lv
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
