Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim visās Saeimās ir veidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai. Par šādu komisiju izveidošanu bieži cīnās opozīcijas partijas, kas cer ar to palīdzību risināt sev svarīgus jautājumus. Opozīcijai Saeimā ir garantētas tiesības norādīt uz problēmām un izveidot izmeklēšanas komisiju neatkarīgi no tā, ko par to domā Saimas pozīcijas partijas. Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ir tiesības pārraudzīt izpildvaras darbību.

Ir skaidrs, ka Saeimas opozīcijas partijas izmanto šo iespēju un veido parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Piemēram, iepriekšējā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” vadītājas Ingunas Sudrabas vadībā, kas izmeklēja tā saukto “oligarhu lietu”, - komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls “Ir” publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tādi Latvijā pazīstami personāži kā Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers pārrunājuši ietekmes sfēru sadalīšanu dažādos uzņēmumos, medijos un politikā.

Atzīstot, ka ir bijušas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas ir sniegušas vērā ņemamus secinājumus un priekšlikumus likumu uzlabošanai, arvien biežāk šīs komisijas kļūst diezgan bezjēdzīgas. Izņēmums nav arī šajā Saeimā izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izpētei. Par šādas komisijas izveidošanu aktīvi cīnījās partijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš un no Kaimiņa partijas saraksta ievēlētais Didzis Šmits. Arī pirms Saeimas vēlēšanām Zariņš un Šmits bija vieni no aktīvākajiem cīnītājiem pret OIK, un Kaimiņa partija solīja to atcelt uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

Ceturtdien Zariņš paziņoja, ka ir nolēmis pamest darbu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Viņa vietā tika iecelts Jānis Ādamsons, kurš ir darbojies jau vairākās parlamentārās izmeklēšanas komisijās un ir uzskatāms par veterānu šajā jomā. Visvairāk atmiņā ir palikusi izmeklēšanas komisija, kurā Ādamsons izmeklēja pedofilijas skandālu (2003.gadā Ādamsons paziņoja, ka vairākas amatpersonas, piemēram, Andris Šķēle, Valdis Birkavs un Andrejs Sončiks ir saistīti ar pedofilijas lietu).

Zariņam traucējot tas, ka par komisijas vadītāju ir iecelta Ieva Krapāne no Kaimiņa partijas. Vēl Zariņam nav paticis, ka komisijā gatavojās strādāt Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”, kurš gan arī vēlāk atkāpās no darba šajā komisijā. Viņa vietā tika iecelts Atis Lejiņš.

Šie Zariņa argumenti izklausās diezgan dīvaini un pat smieklīgi. Nav īsti skaidrs, kāpēc Zariņš bija iedomājies, ka tieši viņam ir jākļūst par izmeklēšanas komisijas vadītāju. Kā piektajā klasē skan Zariņa paziņojums, ka pēc tam, kad par komisijas vadītāju tika ievēlēta Krapāne, viņš esot sapratis, ka nevienam neesot vajadzīga viņa kompetence un pieredze. Citiem vārdiem sakot, mazais Pēterītis apvainojās uz Anniņu, kura atņēma viņam spainīti un lāpstiņu smilšu kastē.

Nav skaidrs, kāpēc Zariņš uzskata, ka viņš savu kompetenci un pieredzi nevarētu izmantot, turpinot darbu izmeklēšanas komisijā. Viņam neviens neliegtu izmantot izmeklēšanas komisijām paredzētās pilnvaras sev interesējošu jautājumu noskaidrošanai un amatpersonu iztaujāšanai. Neviens neliedz Zariņam apšaubīt vai nepiekrist komisijas slēdzienam, ja viņa viedoklis būtu atšķirīgs no tā – Zariņam ir visas iespējas publicēt atsevišķi savu viedokli par komisijā veikto izmeklēšanu un tās secinājumiem (starp citu, šāda prakse bieži bija vērojama arī iepriekšējās Saeimās veidoto izmeklēšanas komisiju darbībā, kad atsevišķi deputāti publicēja atšķirīgus vērtējumus).

Jau iepriekš savu neapmierinātību par nevirzīšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā izteica Didzis Šmits, kurš šī iemesla dēļ paziņoja par izstāšanos no Kaimiņa partijas frakcijas. Šmita vēlēšanās iesaistīties parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izskatās vismaz liekulīga. Viņam tika piedāvāts ekonomikas ministra portfelis Krišjāņa Kariņa valdībā, un šajā amatā Šmits varētu pierādīt savus patiesos nodomus cīņā pret OIK. Tā vietā Šmits pēkšņi paziņoja, ka Kariņš viņam neļauj cīnīties pret OIK un tāpēc viņš nevarot būt ekonomikas ministrs. Līdz ar to nav īsti skaidrs, ko tad Šmits gribēja darīt parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, ja jau pat ekonomikas ministra amats viņam nebija īsti labs cīņai pret OIK.

Saeimas sēdē debatēs par šīs komisijas veidošanu Zariņam un Šmitam pievienojās arī no Kaimiņa partijas un frakcijas izmestais Aldis Gobzems, kurš apsūdzēja savus bijušos frakcijas biedrus bezmaz visos pasaules grēkos. Arvien biežāk ne tikai Zariņš, Šmits un Gobzems, bet arī citi “Saskaņas” deputāti runā par cīņu pret “Jauno Vienotību”, kas esot vainīga visās nepatikšanās Latvijā. Tiesa, šie deputāti neizmanto pat tās tiesības, kas viņiem ir dotas darbībai parlamentāro izmeklēšanas komisiju ietvaros.

Ir redzams, ka Zariņam un Šmitam daudz svarīgāka par OIK problēmas risināšanu ir vienkārši bļaustīšanās par slikto “Jauno Vienotību” un citiem ļaunajiem spēkiem, kas viņiem neļaujot atcelt OIK un sakārtot šo jomu pēc viņu ieskatiem. Paradoksālā kārtā “Saskaņas” un viņu satelītu retorika no citām partijām ir atgriezusies pirmsvēlēšanu kampaņas laikos, kad tika izmantoti tieši tādi paši saukļi un izkliegti līdzīgi lozungi. Var tikai stādīties priekšā, kas Latviju sagaidītu gadījumā, ja “Saskaņa” kopā ar Kaimiņa partiju būtu ieguvusi vismaz 51% vēlēšanās un būtu izveidojusi valdību. Vismaz nebeidzama jautrība tad būtu garantēta.

Bēdīgākais visā šajā stāstā ir tas, ka Zariņš kopā ar “Saskaņu” un saviem domubiedriem, piemēram, Šmitu un Gobzemu turpina graut Saeimas imidžu un mazināt ticību Saeimas spējai darboties konstruktīvi un loģiski. Ar šādu ampelēšanos parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Saeima tiek padarīta smieklīga un vāja, arvien mazāk iedzīvotāju pozitīvi vērtē tās darbu.

Iespējams, ka loģiskākais tikko izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmums būtu pašlikvidēties, atzīstot, ka tā tika izveidota atsevišķu deputātu populistisko ambīciju dēļ. Pēc notikušajām kaislībām tās izveidošanas laikā tāpat maz kurš ticēs, ka komisija darbojas konstruktīvi un tās darbības rezultāti būs lietderīgi un vērā ņemami OIK situācijas uzlabošanā. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šai komisijai nav gaidāmas vieglas dienas un tās darbībai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Novērtē šo rakstu:

20
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi