Amerikāņu "Ripplewood" fonds "Citadele" bankas pirkšanā varētu būt spiests atteikties no latviešu partneriem
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
temida
16.07.2014. 11:02»
te
izrādās amerikosiem arī sava prudentija ir
Prudentija šajā darijumā strāda ar Vjačeslavu Dombrovski un Kukuli uz Šefleru !
Fedja
16.07.2014. 09:25Nekur mūsu shēmotāji nav pazuduši, lai vieglāk Vienotībai pieņemt lēmumi ar otkatu, izdzēsa sevi no dokumentiem, bet tas fonds darbojas viņu uzdevumā...
F
16.07.2014. 07:22»
DD
Citadeli jāatstāj valsts īpašumā. Vajag atdot tam erabam investeto dolju un viss. Citadele kā valsts banka aizsargātu iespējams pret nekontroletu cenu celšanu no zviedru baņķeļu puses
Ja valsts jau sākotnēji nebūtu uzņēmusies saistības izbeigt valsts atbalstu, Eiropas Komisija neatļautu valsts līdzdalību Parex bankas glābšanā un šobrīd nebūtu Citadeles akciju, ko pārdot.
S
15.07.2014. 23:03Šitam cilvekam nemaz nauda nav ! Stradajot ar pensiju fondu naudam asw !
Tur nekas pratigs nevar but
Arča
15.07.2014. 20:35Forši.
Sākumā banku izglābj par miljardu. Tagad grib pārdot pa 100 miljoniem. Labs profits pircējam.
Fiksi bļin atdodiet tos 10 ļamus ERABAM un lai paliek Citadele valsts īpašumā!
DD
15.07.2014. 19:55Citadeli jāatstāj valsts īpašumā. Vajag atdot tam erabam investeto dolju un viss. Citadele kā valsts banka aizsargātu iespējams pret nekontroletu cenu celšanu no zviedru baņķeļu puses.
ORBIT 2
15.07.2014. 19:30Ja atminja nevilj, tad dazus gadus atpakal vieni cienijami anglji pirka avizi Diena ar parejam parpalam. Kas no ta beigas sanaca, visi labi zinam Seit acimredzot izdoma daudz talak par veco shemu nav tikusi. Pilna Londona un Nujorka ar lidzigiem Ripplewood kantoriem ar izbijusiem dinansisriem, kas par attiecigu honoraru nospeles jebkuru lomu un caur savu kantori izgriezis jebkuru sliipu diilu. :)))
ORBIT
15.07.2014. 19:24Neviens jau neliedz eventualajam pircejam pec kada laika to banku pardot talak patiesajam interesentam. Tik pat labi, visiem vai daziem potencialajiem pircejiem kajas var augt no vienas vietas. Skaidrs, ka Valsts sobrid ir piespiedu pardevejs un kads no vietejiem balelinjiem pieklajigi uzvarisies banku pa daljam velak iztirgojot vai atlejot austrumu kapitalam. Ta visa izsole ir reala tufta, lai zinkarigajai tauta miglu acis sapustu. Normaliem investoriem ka "going concern" vinja 100 gadus saja parbankotaja tirgu nav vajadziga.
Jur
15.07.2014. 17:54Tādiem Ruple wood būtu uzreiz jāatsakās vispār piedalīties !
Jo par Māri Martinsonu Google pilns ar iepriekšējam kratīšanām !
Taču tajā kompānija cik zināms vairāki ir agrāk tiesāti !
Tādus Amerikāņus kuri piedalās bankas pirkšana ar Iespējams Kriminaliem cilvēkiem būtu japarbauda !
Un ko Amerikāni var dot kad viņiem nauda daudz dārgāka ka Europa !
Un vel viens jautājums ? Pec kādiem kritērijiem atlasita šī kompānija ?
Jo Marim Martinsonam ir SMS kredīts kopa ar Krasovocki !! Iespējams !!!
Kurš ir bijušais Parex īpašnieks !
janka
14.07.2014. 21:16Vai Latvijā ir atrodami.nešaubīgi biznesa partneri?Vai viss šaubīgais neatrodas kolaboracionistu kontrolē?
haha
14.07.2014. 19:51Tas, ka Šeflers saskaņā ar gūgli Krievijā nav rādījies gadiem, jo tur ir aresta orderis, laikam gan nedaudz sašķoba teoriju par "Krievijas izcelsmes kapitālu". Tas kapitāls jau n-tās reizes izgriezts caur Stolichnaya pudelēm visā pasaulē.
Anonīmais Šakālis
14.07.2014. 19:27Šeflera kapitāls jau 12 gadus ir vietējais, kopš viņš sanīdās ar Putinu, pārcēlās uz Bulduriem un visu ražošanu pārcēla uz Latvijas Balzamu. Kopš tā laika visas pasaules tirgum paredzētā Stoļičnaja un Moskovskaja vodka patiesībā tiek ražota Latvijā! Tā kā tas nav nekāds Krievijas kapitāls.
Janka
14.07.2014. 18:13Raksta nosaukums neprecīzs, jo būtībā vieni latviešu partneri nomainīti ar citiem.
Pareizi būtu "Amerikāņu "Ripplewood" fonds "Citadele" bankas pirkšanā varētu būt spiests atteikties no ŠAUBĪGIEM latviešu partneriem" :)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
