Amerikāņu "Ripplewood" fonds "Citadele" bankas pirkšanā varētu būt spiests atteikties no latviešu partneriem

To, ka Citadele bankas pārdošanas otrajā piedāvājumu kārtā amerikāņu finansista Tima Kolinsa (attēlā) dibinātais Ripplewood Holdings LLC varētu startēt bez tā dēvētā "latviešu kapitāla" jeb politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māra Martinsona un kokrūpniecības firmas Pata AB īpašnieka Ulda Mierkalna līdzdalības, Pietiek jau vairākas nedēļas bija pieļāvuši par darījuma aizkulisēm informēti avoti.

Tagad kā oficiālos konsultantus Citadele bankas darījumā amerikāņu Ripplewood Holdings LLC piesaistījis divu bijušo Nordea bankas un Parex bankas vadošu darbinieku Valda Sikšņa un Druvja Mūrmaņa dibināto finanšu un investīciju kompāniju Callidus Capital. Mūrmanis Pietiek pirmdien pēc stundu ilgām pārdomām atteica jebkādus komentārus par sava amerikāņu klienta partneru izvēli un turpmākajiem soļiem.

Konsultants arī atteicās atbildēt, cik sen Callidus Capital nolīgts pārstāvēt amerikāņu fonda intereses. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abu kādreiz vadošo banku darbinieku nodibinātā firma nolīgta ne tik sen, kad saņemti skaidri mājieni, ka tikmēr, kamēr aizkulišu sarunās ar politiķiem un amatpersonām Ripplewood vārdā runās Martinsons un ar viņu saistīti politiķi no partijas Latvijas Attīstībai, amerikāņu fonda izredzes tikt izraudzītam starp atsijātajiem Citadele banka pircējiem ir mazas.

Amerikāņu finansista un redzama demokrātu partijas ziedotāja Tima Kolinsa dibināto Ripplewood Holdings šajā procesā aktīvi lobē ASV vēstniecība Latvijā. "Viņš ir bijis pie visiem," bija kāda informēta avota atbilde uz precizējumu, kādas tikšanās šajā sakarā bijušas ASV vēstniekam Markam Pekalam.

Kā otrs Ripplewood izredžu vājais punkts līdzās īpatnēji izvēlētiem vietējiem kompanjoniem, par ko ir dažādas versijas, kas tos varētu būt ieteicis, tiek minēta amerikāņu piedāvātā cena, ko fonds pirmajā piedāvājumu kārtā bija gatavs maksāt par Citadele banku. Tā pēc vairāku informētu Pietiek avotu atzītā bijusi viena no zemākajām vai zemākā. Cena, kā jau rakstīts, bija starp 90 un 140 miljoniem eiro. Lai gan "ir vispārēja politiska griba Citadeli pārdot amerikāņiem", kā to Pietiek raksturoja par sarunām informēta amatpersona, valdībai pirms vēlēšanām nebūšot viegli paskaidrot, kādēļ banka nav pārdota par lielāko piedāvāto cenu.

Tomēr otrajā piedāvājumu iesniegšanas kārtā, kad pretendentu rīcībā ir jau detalizētāka informācija, netiek izslēgts, ka tiek mainīta pirmajā, nesaistošajā piedāvājumā izteiktā cena. Tāpat vairāki Pietiek uzrunātie ar Citadele banka pārdošanu saistītie avoti apgalvojuši, ka nav juridisku šķēršļu pirmajā piedāvājumu kārtā atsijātajiem pretendentiem uz otro kārtu iet koriģētā sastāvā, tas ir, vieniem pašiem vai ar citu finanšu partneri.

Abi kādreizējie Jaunā laika (Vienotības) sponsori Martinsons un Mierkalns, kas pašlaik atbalsta Einara Repšes Latvijas Attīstībai, aizkulisēs tika uzlūkoti ar aizdomām gan kontekstā ar savu jauno politisko izvēli, gan tuvību noteiktam politiķu lokam. Pēdējais par viņu līdzdalību Citadele bankas pirkšanā, kuras cena varētu pārsniegt 100 miljonus eiro, ļāva arī izteikt neoficiālus minējumus, ka Martinsona un Mierkalna līdzdalības patiesā "cena" ir, ne tik daudz viņiem pieejamie brīvie finanšu līdzekļi, bet ietekme to politiķu un amatpersonu lokā, kuri pieņems lēmumus par Citadele bankas pārdošanu.

Tagad, kad aizvadītajā nedēļā Finanšu policija veikusi kratīšanas ar būvniecības nozari saistītos uzņēmumos, tostarp amerikāņu fonda iespējamā partnera Martinsona vadītās būvkompānijas Moduls Rīga ofisā, iepriekš neoficiāli minētajiem reputācijas riskiem pievienojušies pavisam konkrēti. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, izmeklēšanas interesēs atsakoties iztirzāt konkrētas firmas vai personas, ar kurām saistītos objektos notikušas kratīšanas, apstiprināja, ka izmeklēšana attiecas uz organizētās noziedzības grupējumu, kas saistīts ar celtniecības un būvniecības nozari.

Zināms, ka abi pārējie reālākie pretendenti uz Citadele bankas pirkšanu ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs ar Izraēlas pilsonību Jurijs Šeflers un Norvik banka, kas nonākusi Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova kontrolē. Abi pretendenti operē ar Krievijas izcelsmes kapitālu. Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadība 3. jūlijā notikušajā Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē deputātus aiz slēgtām durvīm informējusi par riskiem, ar kādiem saistīta Citadele bankas pārdošana, un Krievijas izcelsmes kapitāls minēts kā viens no galvenajiem līdzās varbūtībai, ka, slēpjoties aiz kāda cita pretendenta, kontroli pār banku atgūst kādreizējie Parex bankas īpašnieki.

Novērtē šo rakstu: