
Amerikāņu "Ripplewood" fonds "Citadele" bankas pirkšanā varētu būt spiests atteikties no latviešu partneriem
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
"Šajā stadijā mēs negribētu neko komentēt," bija vienīgais amerikāņu investīciju fonda Ripplewood Holdings nolīgtā konsultanta Callidus Capital komentārs uz Pietiek lūgumu apstiprināt, ka otrajā Citadele banka pārdošanas kārtā amerikāņi nolēmuši startēt vieni paši, jau bez latviešu uzņēmēju līdzdalības. Pie viena no viņiem - būvuzņēmēja un ar ātro kredītu biznesu saistītā Māra Martinsona vadītajā būvfirmā Moduls-Rīga aizvadītajā trešdienā Finanšu policija veikusi kratīšanu.
To, ka Citadele bankas pārdošanas otrajā piedāvājumu kārtā amerikāņu finansista Tima Kolinsa (attēlā) dibinātais Ripplewood Holdings LLC varētu startēt bez tā dēvētā "latviešu kapitāla" jeb politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māra Martinsona un kokrūpniecības firmas Pata AB īpašnieka Ulda Mierkalna līdzdalības, Pietiek jau vairākas nedēļas bija pieļāvuši par darījuma aizkulisēm informēti avoti.
Tagad kā oficiālos konsultantus Citadele bankas darījumā amerikāņu Ripplewood Holdings LLC piesaistījis divu bijušo Nordea bankas un Parex bankas vadošu darbinieku Valda Sikšņa un Druvja Mūrmaņa dibināto finanšu un investīciju kompāniju Callidus Capital. Mūrmanis Pietiek pirmdien pēc stundu ilgām pārdomām atteica jebkādus komentārus par sava amerikāņu klienta partneru izvēli un turpmākajiem soļiem.
Konsultants arī atteicās atbildēt, cik sen Callidus Capital nolīgts pārstāvēt amerikāņu fonda intereses. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abu kādreiz vadošo banku darbinieku nodibinātā firma nolīgta ne tik sen, kad saņemti skaidri mājieni, ka tikmēr, kamēr aizkulišu sarunās ar politiķiem un amatpersonām Ripplewood vārdā runās Martinsons un ar viņu saistīti politiķi no partijas Latvijas Attīstībai, amerikāņu fonda izredzes tikt izraudzītam starp atsijātajiem Citadele banka pircējiem ir mazas.
Amerikāņu finansista un redzama demokrātu partijas ziedotāja Tima Kolinsa dibināto Ripplewood Holdings šajā procesā aktīvi lobē ASV vēstniecība Latvijā. "Viņš ir bijis pie visiem," bija kāda informēta avota atbilde uz precizējumu, kādas tikšanās šajā sakarā bijušas ASV vēstniekam Markam Pekalam.
Kā otrs Ripplewood izredžu vājais punkts līdzās īpatnēji izvēlētiem vietējiem kompanjoniem, par ko ir dažādas versijas, kas tos varētu būt ieteicis, tiek minēta amerikāņu piedāvātā cena, ko fonds pirmajā piedāvājumu kārtā bija gatavs maksāt par Citadele banku. Tā pēc vairāku informētu Pietiek avotu atzītā bijusi viena no zemākajām vai zemākā. Cena, kā jau rakstīts, bija starp 90 un 140 miljoniem eiro. Lai gan "ir vispārēja politiska griba Citadeli pārdot amerikāņiem", kā to Pietiek raksturoja par sarunām informēta amatpersona, valdībai pirms vēlēšanām nebūšot viegli paskaidrot, kādēļ banka nav pārdota par lielāko piedāvāto cenu.
Tomēr otrajā piedāvājumu iesniegšanas kārtā, kad pretendentu rīcībā ir jau detalizētāka informācija, netiek izslēgts, ka tiek mainīta pirmajā, nesaistošajā piedāvājumā izteiktā cena. Tāpat vairāki Pietiek uzrunātie ar Citadele banka pārdošanu saistītie avoti apgalvojuši, ka nav juridisku šķēršļu pirmajā piedāvājumu kārtā atsijātajiem pretendentiem uz otro kārtu iet koriģētā sastāvā, tas ir, vieniem pašiem vai ar citu finanšu partneri.
Abi kādreizējie Jaunā laika (Vienotības) sponsori Martinsons un Mierkalns, kas pašlaik atbalsta Einara Repšes Latvijas Attīstībai, aizkulisēs tika uzlūkoti ar aizdomām gan kontekstā ar savu jauno politisko izvēli, gan tuvību noteiktam politiķu lokam. Pēdējais par viņu līdzdalību Citadele bankas pirkšanā, kuras cena varētu pārsniegt 100 miljonus eiro, ļāva arī izteikt neoficiālus minējumus, ka Martinsona un Mierkalna līdzdalības patiesā "cena" ir, ne tik daudz viņiem pieejamie brīvie finanšu līdzekļi, bet ietekme to politiķu un amatpersonu lokā, kuri pieņems lēmumus par Citadele bankas pārdošanu.
Tagad, kad aizvadītajā nedēļā Finanšu policija veikusi kratīšanas ar būvniecības nozari saistītos uzņēmumos, tostarp amerikāņu fonda iespējamā partnera Martinsona vadītās būvkompānijas Moduls Rīga ofisā, iepriekš neoficiāli minētajiem reputācijas riskiem pievienojušies pavisam konkrēti. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, izmeklēšanas interesēs atsakoties iztirzāt konkrētas firmas vai personas, ar kurām saistītos objektos notikušas kratīšanas, apstiprināja, ka izmeklēšana attiecas uz organizētās noziedzības grupējumu, kas saistīts ar celtniecības un būvniecības nozari.
Zināms, ka abi pārējie reālākie pretendenti uz Citadele bankas pirkšanu ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs ar Izraēlas pilsonību Jurijs Šeflers un Norvik banka, kas nonākusi Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova kontrolē. Abi pretendenti operē ar Krievijas izcelsmes kapitālu. Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadība 3. jūlijā notikušajā Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē deputātus aiz slēgtām durvīm informējusi par riskiem, ar kādiem saistīta Citadele bankas pārdošana, un Krievijas izcelsmes kapitāls minēts kā viens no galvenajiem līdzās varbūtībai, ka, slēpjoties aiz kāda cita pretendenta, kontroli pār banku atgūst kādreizējie Parex bankas īpašnieki.





Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo: