Amerika lobētās „Ekodoktrīnas” interesēs vēl viens Getliņu konkurss
PIETIEK13.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes un Stopiņu novada atkritumu izgāztuves apsaimniekotājs Getliņi Eko nupat izsludinājis jaunu konkursu, par kura uzvarētāju, visticamākais, atkal kļūs Rīgas vicemēra Andra Amerika lobētais un savulaik ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītais uzņēmums Ekodoktrīna. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai un, ņemot vērā konkursā izvirzītās prasības, par tā vienīgo uzvarētāju varētu kļūt Ekodoktrīna.
No konkursa nolikuma izriet, ka faktiski vienīgais pretendents, kuram ir pa spēkam piedāvāt lētāko cenu, ir tieši Ekodoktrīna. Tas tā ir, jo iepirkuma dokumentācijā minēts, ka atkritumi jāved uz Getliņiem, tad tur jāsver un tad jāved uz šķirošanas vietu, savukārt no turienes biodegradablie atkritumi jāved atpakaļ uz Getliņiem. Vislielākās izredzes uzvarēt šajā iepirkumā ir uzņēmumam, kurš atrodas Getliņu teritorijā, jo tad transportēšanas izmaksas būs tuvas nullei, kamēr pārējiem pretendentiem pārvadāšana prasītu papildu izmaksas.
Vienīgais uzņēmums, kas spējīgs darboties Getliņu teritorijā, ir Ekodoktrīna, jo, kā Pietiek jau rakstījis, Getliņi Eko pērnā gada novembrī 1,7 hektārus zemes izgāztuves teritorijā klusi un nemanāmi par „sviestmaizes cenu” – 1000 latiem gadā - iznomājis uzņēmumam Ekodoktrīna.
Ar sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par jauno Getliņu konkursu vērsušies uzņēmumi SIA L&T un AS Kredo Tonika. IUB lēmumu par abu firmu sūdzību plānojis pieņemt 27.martā.
Tikmēr atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs Pietiek uzsvēra, ka nozare vēlētos, lai Getliņi Eko konkursā viss notiktu godīgi un visiem spēlētājiem būtu vienādas iespējas, „lai tik tiešām uzņēmumi sacenstos ar labākajiem piedāvājumiem, nevis formāli tiktu sarīkots konkurss, kurā jau tāpat ir zināms, ka uzvara paredzēta savējiem”.
Pietiek rakstīja, ka pēc tam, kad Valsts kontrole pērn vasarā liedza Getliņi Eko bez konkursa darboties tandēmā ar, iespējams, Šķēles ģimenei piederošo Ekodoktrīna, tika mēģināts sludināt konkursu par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvi, nolikumā iestrādājot virkni priekšrocību tieši Ekodoktrīna. Ar to faktiski tika liegta iespēja konkursā piedalīties pārējām Latvijā strādājošām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām.
Kad šādu konkursu aizliedza IUB, Getliņi Eko nolēma rūpnīcas būvei paredzēto zemi iznomāt Ekodoktrīnai, kura līdz ar to sāka kārtot dokumentus Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējuma piesaistei jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai. Ekodoktrīnas jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecības izmaksas veido ap 9,5 miljoniem latu. Pusi šīs summas uzņēmums vēlas segt ar ES fonda gādību. Ekodoktrīnas iecerētās jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas projekta dokumenti nozares ekspertiem rada bažas par „uzpūstām” tāmēm, lai būvniecību faktiski paveiktu par ES fondu naudu.
Atsevišķi nozares eksperti norāda - nav saprotams, kādēļ atkritumu šķirošanas rūpnīcu nebūvē paši Getliņi Eko, jo tad visi ienākumi no sašķiroto atkritumu tālākpārdošanas paliktu izgāztuves rīcībā un tā būtu iespēja pazemināt atkritumu izvešanas tarifus. Taču Getliņi Eko izvēlējušies šo pakalpojumu pirkt un vēl dāvanā klāt pielikt visu vērtīgo, kas atkritumos ir.
Ekodotrīnas patiesie īpašnieki tiek saistīti ar Saeimas vēlēšanās caurkritušajiem oligarhiem – Šķēli un Aināra Šleseru. Noprotams, ka Šlesera intereses, lobējot Ekodoktrīnas uzvaras Getliņu konkursos, pārstāv Rīgas vicemērs Ameriks.
Oficiāli Ekodoktrīna saskaņā ar Lursoft datiem pieder SIA Eksetekss (39,9%), SIA Tehnoinvest (35%) un SIA Wheaton Parks (25,1%). To oficiālie īpašnieki ir attiecīgi Anatolijs Jerumanis, AS BAO kopā ar City Energy un Kiprā reģistrētā Frostray Limited.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
