Amatu drīzumā zaudēs par iekšlietu iepirkumiem atbildīgais Raimonds Bluķis
PIETIEK26.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar aizdomām par nesaimnieciskām darbībām un iespējamiem pārkāpumiem valsts iepirkumos no amata drīzumā varētu šķirties par Iekšlietu ministrijas (IeM) un tās padotības iestāžu iepirkumiem un īpašumu apsaimniekošanu atbildīgās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Raimonds Bluķis, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Nodrošinājuma valsts aģentūras budžets 2012. gadam ir vairāk nekā 14 miljoni latu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) Pietiek pirmdien apstiprināja, ka šās nedēļas gaitā cer sagaidīt iekšējā audita rezultātus un tie var ietekmēt Bluķa atrašanos amatā. Pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, jau sagatavoti dokumenti par Bluķa aizrotēšanu. Kozlovskis uzsver, ka vairāk nekā 14 miljonu budžeta iestādes vadības varbūtējā maiņa saistīta tikai un vienīgi ar iespējamo pārkāpumu izvērtēšanu. "Nav nekādu politisko uzstādījumu," uzsvēra ministrs.
Bluķis, kurš līdz tam bija viens no IeM valsts sekretāra vietniekiem, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā tika iecelts 2009. gada vasarā iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (tagad Abu Meri) laikā, kura pārstāvēja Vienotību. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par Bluķa palikšanu amatā labu vārdu centušies aizlikt ar Vienotību saistīti cilvēki. Neoficiāli tas tiek saistīts ar vēlmi saglabāt ietekmi pār IeM vērienīgajiem iepirkumiem.
Iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek atzina, ka uzdevis pārbaudīt ne tikai lielos, desmitos un simtos tūkstošu latu mērāmos caur aģentūru veiktos iepirkumus, bet arī visus tos, kas nepārsniedz 10 000 latu. Jau kopš aprīļa Nodrošinājuma valsts aģentūrā notiek Bluķa disciplināratbildības izvērtēšana, un iemesls to uzsākt bija tieši šāds - aptuveni 10 000 latu liels darījums.
Pavasarī atklājās, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra pārskaitījusi līdzekļus privātfirmai Nameks it kā par izpildītu līgumu, tomēr faktiski darbi nav tikuši paveikti. Ar Nameks bijis noslēgts aptuveni 10 000 latu vērts līgums par trīs trauksmes sirēnu iekārtu demontāžu uz jumta remonta laiku. Vēlāk atklājies, ka iekārtas pēc remonta nav uzstādītas atpakaļ, bet naudu par šo nepaveikto līgumdarbu Nodrošinājuma valsts aģentūra privātfirmai pārskaitījusi.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
