Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Inčukalna novada sociālās aprūpes dienesta Vangažu dienas centra vadītāja, kas savu amatu bez iestādes vadītājam un sociālajam darbiniekam nepieciešamās izglītības bija burtiski mantojusi no priekšlaikus aizsaulē aizgājušās mātes, ir bijusi spiesta pamest šo amatu, jo nav spējusi iegūt nepieciešamo izglītību, kas bijusi domes prasība, lai viņa varētu turpināt šo amatu ieņemt. Uz šo amatu dome izsludinājusi konkursu, kā prasību minot otrā līmeņa profesionālu augstāko izglītību sociālajā darbā.

Pietiek jau ziņoja, ka Ineta Grecka, kurai nebija sociālajam darbam nepieciešamās izglītības, pie Vangažu dienas centra vadītājas amata bijusi tikusi pēc tam, kad priekšlaikus nācās zemes klēpī guldīt viņas māti, kura iepriekš bija šī centra vadītāja un atbilda visām sociālā darbinieka un centra vadītāja amata prasībām.

Inčukalna dome pieņēma darbā viņas meitu pēc tam, kad izrādījās, ka divos konkursos nebija pieteicies neviens pretendents šim amatam, - Grecka sākotnēji bija aizvietojusi savu māti slimošanas laikā, bet, pēc tam, kad māte pāragri aizgājusi aizsaulē, piekritusi uzņemties dienas centra vadību.

Šā gada janvārī Grecka bija piekritusi turpināt vadīt centru un iegūt tam nepieciešamo izglītību. Vasarā viņa bija iestājusies Baltijas psiholoģijas menedžmenta augstskolā, lai iegūtu atbilstošu izglītību, taču studijas tā arī nav uzsākusi, tādēļ bijusi spiesta rakstīt atlūgumu, jo Ministru kabineta noteikumi skaidri nosaka, ka tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir tikai un vienīgi personām, kas jau ir ieguvušas pirmā līmeņa profesionālu augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālu vidējo izglītību sociālās aprūpes jomā.

Sociālā aprūpētāja profesijās standarts nosaka, ka profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamas zināšanas priekšstata līmenī par Eiropas Savienības pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu, sociālekonomiskajiem procesiem Latvijā, valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipiem, valsts pārvaldes darbības principiem, sociālās izolētības cēloņiem, sekām un iespējamiem risinājumiem, kā arī sociālā statistika.

Lietošanas līmenī nepieciešamas vismaz divu svešvalodu zināšanas, kā arī jābūt zināšanām par sociālo ētiku, reliģiju, stresa un konfliktu vadību, komunikāciju veidiem ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikāciju barjerām, kā arī virkne citu zināšanu, kuras vidējā izglītība nenodrošina.

Kā iepriekš skaidroja Inčukalna novada Sociālā dienesta vadītāja Zinaīda Gofmane, esot ļoti lielas problēmas atrast darbiniekus sociālajam darbam ar atbilstošu izglītību. Tādēļ dienests esot priecīgs ka Grecka piekritusi apgūt atbilstošu augstāko izglītību, lai pilntiesīgi un profesionāli varētu vadīt dienas centru.

Dienas centra uzdevumi ir radīt apstākļus attīstību sekmējošu pasākumu īstenošanai, nodrošināt nepieciešamos līdzekļus iedzīvotāju pašiniciatīvas attīstīšanai un īstenošanai, sekmēt darbu ar jaunatni, veicot izglītojošu un audzinošu darbību harmoniskas personības veidošanā, ņemot vērā mērķauditorijas intereses un pieprasījumu, kā arī veicināt sadarbību ar izglītības un kultūras iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Šis gan nav unikāls gadījums: šā gada aprīlī Pietiek jau informēja, ka Ogres novada Lauberes pagasta iedzīvotāji ir neizpratnē, vai tiešām pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma direktora amats ir mantojams gluži kā monarha tronis. Tā viņiem licis domāt fakts, ka iepriekšējā uzņēmuma vadītāja Aivara Kalniņa priekšlaicīgās aiziešanas aizsaulē direktora krēslā iesēdināts viņa dēls Gints Kalniņš, turklāt iedzīvotāji nav pamanījuši, ka uz šo amatu būtu ticis rīkots konkurss.

„Nupat saskāros ar interesantu "fenomenu"... Lauberes pagastā, Ogres novadā pēc tam, kad priekšlaikus viņsaulē aizgāja KPIE Sarma direktors Aivars Kalniņš, viņa amatu burtiski mantoja A. Kalniņa dēls Gints Kalniņš. Pat nezināju, ka dzīvojam demokrātijā ar monarhijas iezīmēm... Konkursa uz amatu nebija,” - šādu vēstuli Pietiek saņēma no kāda Lauberes iedzīvotāja.

Rakstītājs arī pauda neapmierinātību ar komunālā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenās pretenzijas esot pret ūdens kvalitāti, jo no krāna tekot tik duļķains un pat smakojošs ūdens, ka Lauberes iedzīvotāji to neuzdrošinoties lietot uzturā, bet pērkot dzeramo ūdeni veikalā.

Par iedzīvotāju neapmierinātību ar Sarmas darbu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters Pietiek sacījās neko nezinām, jo sūdzības neesot saņemtas. Taču arī uzņēmuma vadītāja izvēle notikusi "demokrātiski un atbilstoši likuma prasībām". „Nekas netika mantots. Bija konkurss,” apliecināja Misters.

Pietiek pārliecinājās, ka Ogres novada interneta mājas lapā tiešām bijis ievietots sludinājums par izsludināto konkursu uz Ogres novada pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma vadītāja amatu. Pretendentam prasīta vismaz 1.līmeņa augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze, spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, teicamas valsts valodas zināšanas, prasme strādāt ar datoru un B kategorijas autovadītāja apliecība.

Kā informēja Misters, esot saņemti divi pieteikumi, un Gints Kalniņš bijis atbilstošāks šim amatam. „Pretendenti tika izvērtēti, un viņš tika atzīts par piemērotāko,” sacīja pagasta pārvaldnieks. Radniecīgās saites ar iepriekšējo direktoru neesot spēlējušas nekādu lomu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi