Amatpersonu pārbīde un iecelšana KPV LV stilā, jeb - ja vajadzīgais cilvēciņš neatbilst prasībām, mainām prasības
Kasīklis22.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiciņu atpakaļ rakstīju par amatu vietām un savējo bīdīšanu. Jau toreiz bija skaidrs, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc paša brīvas gribas un vēlmes no amata neatkāpās. Kaut kā sakrīt arī Konkurences padomes priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vēlme pamest amatu. Abi darbojas KPV LV ministru pārvaldītajās nozarēs.
Laikam ritot, parādījās arī informācija, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) vēlas pašreizējo ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā. Tiesa, šī pārcelšana nav saistīta ar siltām jūtām, bet gluži pretēji, jo tieši Ē.Eglītis ir bijis pie vainas, ka R.Nemiro plāns nerealizējās. Proti, TV norāda, ka Eglīša un Nemiro nesaskaņas saasinājās pērn ap Jāņiem, kad ministrs atlaida energokompānijas AS "Latvenergo" padomi un amatā bez konkursa iecēla jaunus locekļus.1
Tas tik tā fonam, lai labāk izprastu to, ko pašlaik mēģina darīt KPV LV ministri. Tas būtu, kamēr vien var paspēt, sabīdīt vajadzīgos krēslos vajadzīgus cilvēkus. Tas nekas, ka varbūt amatam viņi neder, bet tad jau var mainīt nosacījumus. Kamdēļ šāds paātrinājums? Viens no izskaidrojumiem izskanējušās runas par mēģinājumu rosināt partijai tās kongresā pašlikvidēties. Kaut kādi enkuri, lai tiktu pie varas un naudas, tak jāizveido grūtiem laikiem.
Tātad par ko stāsts? Attapīgie jau noteikti uzminējuši, ka par KPV LV politikāņu darbošanos, šoreiz par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerēm, kuras kā minimums parāda, ka viņš savā pārvaldītajā nozarē neorientējas.
Ko tad nu atkal S.Ģirģens sastrādājis? No Ķuža vaļā veiksmīgi ticis, ir sācis lūkoties uz šīs vietas aizpildītāju un, iespējams, sapratis, ka bez grozījumiem vajadzīgo cilvēku šajā vietā nedabūt. Tad nu nāca klajā ar paziņojumu: Nemeklējot Valsts policijas priekšnieku konkursa kārtībā, zaudētājs būs sabiedrība, jo tā tiek uzlikts ierobežojums uz vakanto amatu pretendēt augstākas kvalifikācijas kandidātiem un jaunā priekšnieka atlase nebūs atklāta […]2
Laikam S.Ģirģenam mazsvarīgi šķiet tas, ka amata kandidātam un nākamajam Valsts policijas priekšniekam arī ir jāorientējas savā darbā, jāzina, ko darīt. Kā sacīt jāsaka, spriež pēc sevis. Ja jau viņš, nezinot sistēmu un nozari, varēja kļūt par ministru, tad kamdēļ tad arī citi to nespētu? Tiesa, viņam paskrējis garām kāds sīkums – ja ministra amats ir politisks un nereti policijas darbinieki novērš viņa sastrādāto, tad policijas priekšnieka amats ir praktiķu amats, kur bez specifiskām zināšanām un iemaņām neiztikt. Savu ieceru realizēšanā tad nu tiek izmantots kārtējais populistiskais paņēmiens – apelēt it kā pie sabiedrības.
Pret ko tad īsti iebilst S.Ģirģens?
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 9.panta ceturtā daļa nosaka:
Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.3
Pret ko tad iebilda S.Ģirģens? Viņš rosināja izslēgt prasību, kas nosaka, ka par VP priekšnieku var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un tās izdienas laikam Iekšlietu ministrijas sistēmā jābūt vismaz desmit gadiem.4
Secinājumus par šādu vēlmi var katrs pats izdarīt. Ja šīs prasības izņem, tad par Valsts policijas priekšnieku var iecelt, piemēram, advokātu.
Nereti daudzas lietas var novērtēt, salīdzinot tās ar citiem, līdzīgiem gadījumiem. Pēc S.Ģirģena loģikas, tad arī Nacionāli bruņoto spēku komandierim nav vajadzīga virsnieka dienesta pakāpe, kur nu vēl attiecīgais izdienas laiks. Paaicini kādu, kaut vai to pašu advokātu, lai tik nu komandē. Mazums mums vietu, kur āži par dārzniekiem.
Izskatās, ka šoreiz S.Ģirģena plāns nerealizēsies, bet tendence, uz kuru pusi tiek deķītis vilkts, ir skaidri redzama.
1 https://www.apollo.lv/6876413/raidijums-nemiro-grib-tikt-vala-no-valsts-sekretara-kurs-iebilst-pret-pavela-rebenoka-iecelsanu-latvenergo-padome
2 https://www.tvnet.lv/6877594/girgens-nemeklejot-valsts-policijas-prieksnieku-konkursa-zaudetajs-ir-sabiedriba
3 https://likumi.lv/ta/id/138750-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-dienesta-gai...
4 https://bnn.lv/karins-koalicija-iebilst-pret-mikstakam-prasibam-kandidatiem-vp-vaditaja-amatam-nevis-pret-konkursa-rikosanu-353432
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
