Amatpersonu pārbīde un iecelšana KPV LV stilā, jeb - ja vajadzīgais cilvēciņš neatbilst prasībām, mainām prasības
Kasīklis22.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiciņu atpakaļ rakstīju par amatu vietām un savējo bīdīšanu. Jau toreiz bija skaidrs, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc paša brīvas gribas un vēlmes no amata neatkāpās. Kaut kā sakrīt arī Konkurences padomes priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vēlme pamest amatu. Abi darbojas KPV LV ministru pārvaldītajās nozarēs.
Laikam ritot, parādījās arī informācija, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) vēlas pašreizējo ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā. Tiesa, šī pārcelšana nav saistīta ar siltām jūtām, bet gluži pretēji, jo tieši Ē.Eglītis ir bijis pie vainas, ka R.Nemiro plāns nerealizējās. Proti, TV norāda, ka Eglīša un Nemiro nesaskaņas saasinājās pērn ap Jāņiem, kad ministrs atlaida energokompānijas AS "Latvenergo" padomi un amatā bez konkursa iecēla jaunus locekļus.1
Tas tik tā fonam, lai labāk izprastu to, ko pašlaik mēģina darīt KPV LV ministri. Tas būtu, kamēr vien var paspēt, sabīdīt vajadzīgos krēslos vajadzīgus cilvēkus. Tas nekas, ka varbūt amatam viņi neder, bet tad jau var mainīt nosacījumus. Kamdēļ šāds paātrinājums? Viens no izskaidrojumiem izskanējušās runas par mēģinājumu rosināt partijai tās kongresā pašlikvidēties. Kaut kādi enkuri, lai tiktu pie varas un naudas, tak jāizveido grūtiem laikiem.
Tātad par ko stāsts? Attapīgie jau noteikti uzminējuši, ka par KPV LV politikāņu darbošanos, šoreiz par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerēm, kuras kā minimums parāda, ka viņš savā pārvaldītajā nozarē neorientējas.
Ko tad nu atkal S.Ģirģens sastrādājis? No Ķuža vaļā veiksmīgi ticis, ir sācis lūkoties uz šīs vietas aizpildītāju un, iespējams, sapratis, ka bez grozījumiem vajadzīgo cilvēku šajā vietā nedabūt. Tad nu nāca klajā ar paziņojumu: Nemeklējot Valsts policijas priekšnieku konkursa kārtībā, zaudētājs būs sabiedrība, jo tā tiek uzlikts ierobežojums uz vakanto amatu pretendēt augstākas kvalifikācijas kandidātiem un jaunā priekšnieka atlase nebūs atklāta […]2
Laikam S.Ģirģenam mazsvarīgi šķiet tas, ka amata kandidātam un nākamajam Valsts policijas priekšniekam arī ir jāorientējas savā darbā, jāzina, ko darīt. Kā sacīt jāsaka, spriež pēc sevis. Ja jau viņš, nezinot sistēmu un nozari, varēja kļūt par ministru, tad kamdēļ tad arī citi to nespētu? Tiesa, viņam paskrējis garām kāds sīkums – ja ministra amats ir politisks un nereti policijas darbinieki novērš viņa sastrādāto, tad policijas priekšnieka amats ir praktiķu amats, kur bez specifiskām zināšanām un iemaņām neiztikt. Savu ieceru realizēšanā tad nu tiek izmantots kārtējais populistiskais paņēmiens – apelēt it kā pie sabiedrības.
Pret ko tad īsti iebilst S.Ģirģens?
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 9.panta ceturtā daļa nosaka:
Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.3
Pret ko tad iebilda S.Ģirģens? Viņš rosināja izslēgt prasību, kas nosaka, ka par VP priekšnieku var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un tās izdienas laikam Iekšlietu ministrijas sistēmā jābūt vismaz desmit gadiem.4
Secinājumus par šādu vēlmi var katrs pats izdarīt. Ja šīs prasības izņem, tad par Valsts policijas priekšnieku var iecelt, piemēram, advokātu.
Nereti daudzas lietas var novērtēt, salīdzinot tās ar citiem, līdzīgiem gadījumiem. Pēc S.Ģirģena loģikas, tad arī Nacionāli bruņoto spēku komandierim nav vajadzīga virsnieka dienesta pakāpe, kur nu vēl attiecīgais izdienas laiks. Paaicini kādu, kaut vai to pašu advokātu, lai tik nu komandē. Mazums mums vietu, kur āži par dārzniekiem.
Izskatās, ka šoreiz S.Ģirģena plāns nerealizēsies, bet tendence, uz kuru pusi tiek deķītis vilkts, ir skaidri redzama.
1 https://www.apollo.lv/6876413/raidijums-nemiro-grib-tikt-vala-no-valsts-sekretara-kurs-iebilst-pret-pavela-rebenoka-iecelsanu-latvenergo-padome
2 https://www.tvnet.lv/6877594/girgens-nemeklejot-valsts-policijas-prieksnieku-konkursa-zaudetajs-ir-sabiedriba
3 https://likumi.lv/ta/id/138750-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-dienesta-gai...
4 https://bnn.lv/karins-koalicija-iebilst-pret-mikstakam-prasibam-kandidatiem-vp-vaditaja-amatam-nevis-pret-konkursa-rikosanu-353432
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
