Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kategoriski nevēlas atklāt resoriskās pārbaudes materiālus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, cik ieinteresēta ir bijusi šī pārbaude un attiecīgi KNAB lēmums nesākt kriminālprocesu par Valsts meža dienesta amatpersonu „pretimnākšanu” saistībā ar miljonāra Andra Ramoliņa nu jau bēdīgi slaveno īpašumu kāpu zonā Engurē. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jēkaba Straumes jaunos skaidrojumus par to, kāpēc sabiedrībai nav tiesību iepazīties ar veiktās resoriskās pārbaudes materiāliem.

KNAB priekšniekam uzdotie jautājumi:

1) minētajā J. Straumes parakstītajā dokumentā minēts: „Izvērtējot norādīto, secināms, ka Iesniegumā norādītais ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojums un mērķis ir vispārīgs, jo, formāli aizbildinoties ar iestādes rīcības izvērtēšanu, tāda rakstura pamatojumu un mērķi var iekļaut jebkurā informācijas pieprasījumā attiecībā uz jebkuru ar valsts pārvaldes funkcijas veikšanu saistītu ierobežotas pieejamības informāciju. Apmierinot šāda rakstura informācijas pieprasījumu, tiktu secināts, ka faktiski, norādot uz žurnālistisku interesi, ar lietas virzību nesaistīta persona var piekļūt jebkurai lietai, kurai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas neatbilst ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības interesēm, kas noteiktas Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā.”

Sniedziet skaidrojumu, kādiem kritērijiem Jūsu iestādes skatījumā jāatbilst ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojumam un mērķim, lai šis pieprasījums tiktu apmierināts. Miniet attiecīgo kritēriju tiesisko pamatojumu.

2) minētajā J. Straumes parakstītajā dokumentā minēts: „Apkopojot iepriekš minēto, konstatējams, ka perrsonas iesniegumā pieteiktais lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē, nav apmierināms, jo izvērtējot Iesniegumu, netika konstatēts objektīvs pamatojums personu iepazīstināt ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem, kā arī netika konstatēts, ka sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju.”

Sniedziet skaidrojumu, kādiem kritērijiem Jūsu iestādes skatījumā jāatbilst informācijas pieprasījuma pamatojumam, lai tiktu konstatēts objektīvs pamatojums iepazīstināt personu ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem. Miniet attiecīgo kritēriju tiesisko pamatojumu.

Sniedziet skaidrojumu, kādā tieši veidā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā sabiedrības informēšanas par Jūsu iestādes, iespējams, neobjektīvi un tendenciozi  veiktu pārbaudi mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nevis, žurnālistam iepazīstoties ar veiktās pārbaudes materiāliem.

KNAB priekšnieka sniegtās atbildes:

Atbildot uz Iesniegumā uzdoto jautājumu, Birojs sniedz sekojošu skaidrojumu.

Atbildē norādīts, ka Biroja veiktā resoriskā pārbaude noslēgusies 2021.gada 6.maijā pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (turpmāk – Lēmums), kas anonimizētā veidā nosūtīts personai, kuras 2021.gada 3.februāra iesniegums bijis par pamatu resoriskās pārbaudes uzsākšanai (sk. Atbildes 3.punktu).

Atbildē izvērtēts lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem, piemērojot Kriminālprocesa likuma 375.1 panta pirmās daļas nosacījumus un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 23.pantā sniegto jēdziena “žurnālists” skaidrojumu, atsaucoties uz tiesu praksē konstatēto, ka ne Kriminālprocesa likums, ne citas speciālās tiesību normas neregulē personas tiesības saņemt informāciju no resoriskās pārbaudes materiāliem gadījumā, kad tās rezultātā ir pieņemts un stājies spēkā lēmums neuzsākt kriminālprocesu, proti, nav krimināllietas. Normatīvie akti regulē krimināllietas materiālu pieejamību. Ja atbilstoši minētajām tiesību normām pēc galīgā nolēmuma krimināllietā stāšanās spēkā informācija, kas saistās ar konkrētu tiesas lietu, ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, tad tas attiecas arī uz resoriskās pārbaudes materiāliem, kuru rezultātā pieņemts lēmums kriminālprocesu neuzsākt (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 26.aprīļa lēmumu lietā Nr.A420678011 SKA-327/2013) (sk. Atbildes 4.punktu un 4.1.apakšpunktu).

Savukārt, piemērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu un Biroja priekšnieka 2020.gada 28.oktobra rīkojuma Nr.1.20-1/48 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.pielikumā 1.punktā un 7.punktā norādīto, ka resoriskās pārbaudes materiāli, tajā skaitā materiāli par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta trešās daļas nosacījumiem ir ierobežotas pieejamības informācija.

Secinot, ka resoriskās pārbaudes lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, secīgi piemērojami Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtās daļas nosacījumi, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasāma rakstveidā, pamatojot savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam informācija tiks izmantota.

Atbildē papildus iekļauts Augstākās tiesas skaidrojums, ka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8.punktu).

Atbildē norādīts, ka personai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, savs pieprasījums jāformulē iespējami precīzi, norādot argumentētu pamatojumu ierobežotas pieejamības informācijas saņemšanai. Šāds pienākums ir arī personai ar žurnālistiku interesi, kurai jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķis. Savukārt Birojam, izvērtējot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumus, jānoskaidro, vai pastāv pamatota nepieciešamība ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai, lai izvērtētu, kurai no interesēm – informācijas aizsardzībai vai vēlmei iegūt informāciju ir dodama priekšroka.

Apstāklis, ka Iesniegumā norādīts, ka informāciju pieprasa žurnālists likuma “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, pats par sevi nenozīmē, ka, norādot uz žurnālista interesēm, personai ir tiesības saņemt ierobežotas pieejamības informāciju (sk. Atbildes 4.2.apakšpunktu).

Konstatējot, ka personai nosūtīts anonimizēts Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Birojs, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 375.1 panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, konstatējis, ka informēšanas mērķis ir sasniegts ar minētā Lēmuma nosūtīšanu, kurā izklāstītas resoriskās pārbaudes ietvaros veiktās darbības, sniegts to izvērtējums un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu.

Secinot, ka informēšanas mērķis ir sasniegts, savukārt Iesniegumā norādītais ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas pamatojums nav argumentēts, jo pēc būtības satur vienīgi vispārīgu atsauci uz vēlmi izvērtēt Biroja rīcību, lai pārliecinātos par izmeklēšanas kvalitāti, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektās daļas nosacījumiem ir prokuratūras kompetence, pieteiktais lūgums noraidīts, secinot, ka šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju. (sk. Atbildes 4.4.apakšpunktu un 5.punktu).

No minētā secināms, ka Atbildē Birojs gan norādījis uz normatīvo regulējumu, kas attiecas uz resoriskās pārbaudes lietas materiālu kā ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, gan piemērojis tiesu praksē sniegto attiecīgo normu skaidrojumu.

Līdz ar ko atbilde uz 2021.gada 7.septembra Iesniegumā uzdoto jautājumu jau ir ietverta viņam iepriekš Biroja 2021.gada 11.jūnijā sniegtajā Atbildē.

Atsaucoties uz tiesu praksē noteikto, ka resoriskās pārbaudes lietas materiāli pielīdzināmi krimināllietas materiāliem (sk. 3.1.punktu un Atbildes 4.punktu), Birojs papildus norāda, ka Kriminālprocesa likuma 375.1pants nosaka speciālu kārtību, kādā iespējams iepazīties  ar krimināllietas materiāliem, nosakot, ka žurnālists var vērsties iestādē, kura pieņēma nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Šajā gadījumā motivētam lūgumam jāsatur valsts un sabiedrības būtisko interešu pamatojums, kas nedrīkst būt formāls. 

Līdz ar to, nosakot, ka ar kriminālprocesa materiāliem varēs iepazīties tikai žurnālisti likuma, kas regulē preses un citu masu informācijas līdzekļu darbību, izpratnē tiek nodrošināta kriminālprocesā iesaistīto personu tiesisko interešu un valsts interešu aizsardzība. 

Savukārt, atļaujot žurnālistam iepazīties ar ikvienas krimināllietas materiālu saturu, neizbēgami tiek ierobežotas kriminālprocesā iesaistīto personu Satversmē nostiprinātās pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT)  ir atzīmējusi savā judikatūrā, likuma varas ievērošanai ir nepieciešams, lai jebkāda iejaukšanās personu pamattiesībās balstītos uz vispārēja rakstura tiesību instrumentiem (sk. ECT Lielās palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumu lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju). Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojums, tai skaitā tiesību uz privāto dzīvi ierobežojums, var tikt atzīts par tiesisku tikai tad, ja tas kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai, un jāsecina, ka mērķi  nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, savukārt labumam, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir jābūt lielākam par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12.maija spriedumu lietā Nr.2015-14-0103).

No minētā secināms, ka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumam jāsatur valsts un sabiedrības būtisko interešu pamatojums, kas nedrīkst būt formāls, t.i., pieprasījuma pamatojumam jābūt argumentētam, konkrētam un detalizētam, sniedzot ticamu priekšstatu par informācijas pieprasīšanas mērķi, ko nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, savukārt labumam, ko gūst sabiedrība ir jābūt lielākam par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

Lai samērotu Satversmes 100. pantā nostiprinātās sabiedrības tiesības saņemt informāciju ar kriminālprocesā iesaistīto personu tiesisko interešu aizsardzību, Kriminālprocesa likuma 375.1pantā ir noteikts, ka žurnālisti varēs iepazīties ar krimināllietas materiāliem, iesniedzot motivētu lūgumu, tikai gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lūgumā detalizēti izklāstot nepieciešamību piekļuvei krimināllietas materiāliem, paredzēto ziņu izmantošanas mērķi un paredzēto sabiedrības ieguvumu. Neatkarīgi no krimināllietas sabiedrībā raisītās rezonanses sasniedzamajam rezultātam no iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem jāveicina nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzība un tam ir jābūt atspoguļotam iesniegtajā lūgumā. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas kriminālprocesā ir paredzēts kā papildus Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā nostiprinātā tiesvedības atklātuma principa elements gadījumos, ja lūgumā izteikto mērķi nevarēs sasniegt ar iepazīšanos ar galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

Kriminālprocesa likuma 375.1panta otrajā daļā ir noteikti gadījumi, kādos piekļuvi krimināllietas materiāliem vienmēr atsaka, proti, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu.

Šāda pieeja ir noteikta, ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli satur informāciju, kurai ar likumu ir noteikta valsts aizsardzība un piekļuve šādai informācijai ir stingri reglamentēta. Likumdevējs ar citiem tiesību aktiem nav paredzējis, ka žurnālisti vai kāda cita persona, kas ir nesaistīta ar konkrēto informāciju, var iepazīties ar attiecīgo informāciju. Tāpat sabiedrībā izraisītā interese par kriminālprocesu nedrīkst būt priekšnoteikums tam, lai valsts pārkāptu ar likumu aizsargātas intereses un personu tiesības, kas tiek aizsargātas ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem.

Savukārt anonimizēts Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu personai ir nosūtīts. Lēmums satur motīvu daļu un pamatots ar Kriminālprocesa likuma normām un sniedz vispusīgu priekšstatu par resoriskās pārbaudes ietvaros veiktajām darbībām un to juridisko vērtējumu. Līdz ar ko konstatējams, ka līdz ar Lēmuma nosūtīšanu tiek samērotas personas tiesības saņemt informāciju ar Kriminālprocesa likumā noteikto krimināllietas materiālu informācijas aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

34
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....