Alūksnes novada dome, neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, reformē skolas
Edgars Ungurs06.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar, 6. aprīlī Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par to, kāds turpmāk būs skolu tīkls Alūksnes novadā. Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (attēlā) iepriekš, tiekoties ar iedzīvotājiem un reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību pie Alūksnes domes piketa laikā, kā arī publiskajā diskusijā 28. martā, norādīja, ka lēmums par skolu nākotni novadā tiks pieņemts līdz 1.jūlijam, tādējādi dodot cerību neapmierinātajiem vecākiem un pedagogiem nonākt pie racionāla un plašākai sabiedrības daļai pieņemama rezultāta.
Taču šonedēļ, otrdienas rītā tika izsludināta domes ārkārtas sēde, kurā tika nolemts, ka novada lielāko lauku skolu Strautiņos, kurā mācās aptuveni 100 bērnu, reorganizēs un saglabās mācības skolēniem tikai no 1. līdz 3. klasei, turpmāk organizējot mācības tām nepiemērotajā bērnudārza ēkā kopā ar pirmskolas vecuma bērniem. Tas nozīmē, ka 4. - 9. klašu skolēniem turpmāk būs jābrauc uz 10 kilometrus tālo Alūksnes pilsētu, lai arī iedzīvotāji novada lielākajā – Alsviķu pagastā, kurā atrodas Strautiņu skola, kategoriski ir pret skolas slēgšanu.
Skolu reforma, kura pamatota ar nerentabilitāti, paredz arī to, ka pirmās latviešu valodā tulkotās Bībeles tulkotāja vārdā nosauktajā un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā turpmāk īstenos tikai 10. līdz 12. klašu izglītības programmas. Tas skolai paredz tuvākajā laikā zaudēt ģimnāzijas statusu nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Reformas paredz arī to, ka līdz šim izglītības līmenī viszemākā Alūksnes novada vidusskola, kuras akreditācija brīnumainā kārtā ziņojumā netika pievienota, turpmāk kļūs par novada lielāko skolu, apvienojot to ar Alūksnes pilsētas sākumskolu.
Darba grupā, kura izstrādāja ziņojumu par skolu reformām, bet kurā netika pieaicināti visu skolu pārstāvji, to virzīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece, deputāte Līga Langrate, kā arī deputāte un cita starpā Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Lai arī skolu reformu ziņojuma un priekšlikumu autores šajā balsojumā bija ieinteresētās personas, tas netraucēja abām balsot “PAR” šī lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā, ka šī lēmuma projekta variantu nolēma atbalstīt vairākums deputātu ar 8 PAR, bet 6 PRET, turpmāk Ilze Līviņa kļūs par Alūksnes novada lielākās skolas direktori.
Šāds skolu reformu rezultāts ir izdevīgs arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Dzintaram Adleram, kurš pēdējos gados veikli, maskējoties aiz attīstības un tūrisma saukļiem, iemantojis uzticama sadarbības partnera slavu kā pie budžeta dalītājiem, tā vietējos celtniecības uzņēmumos, piesaistot finansējumu apjomīgajiem attīstības projektiem Alūksnē. Var tikai minēt, kā Adlera kungam izdodas panākt tik liela finansējuma piesaisti Alūksnes novadam, īstenojot finansiāli neizdevīgus un ekonomiski nepamatotus projektus. Pavisam nesen tika atcelta daudzmiljonu SPA kompleksa celtniecība Alūksnē, bet centrā jau tiek būvēts vairāku miljonu sporta komplekss, kā arī attīstības plāni paredz vēl citus liela mēroga projektus. Tāpēc var tikai minēt, cik ilgs laiks paies, kad Alūksnē blakus pusmiljonu vērtajam Alūksnes bānīša stacijas šķūnim tiks celta jauna gaismas pils, skola par vairākiem desmitiem miljonu.
Alūksnes novada iedzīvotāji var tikai cerēt, ka saistībā ar izglītības sistēmas optimizāciju Alūksnes novadā būs daudz jaunu, pārdomātu un ekonomiski pamatotu projektu, kādi ir, piemēram, Alūksnes novada Veclaicenes dabas mājas, kur par 1,5 miljoniem eiro tika uzbūvēti pieci atpūtas namiņi, kuros nav labierīcību un elektrības.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
