Alūksnes novada dome, neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, reformē skolas
Edgars Ungurs06.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar, 6. aprīlī Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par to, kāds turpmāk būs skolu tīkls Alūksnes novadā. Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (attēlā) iepriekš, tiekoties ar iedzīvotājiem un reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību pie Alūksnes domes piketa laikā, kā arī publiskajā diskusijā 28. martā, norādīja, ka lēmums par skolu nākotni novadā tiks pieņemts līdz 1.jūlijam, tādējādi dodot cerību neapmierinātajiem vecākiem un pedagogiem nonākt pie racionāla un plašākai sabiedrības daļai pieņemama rezultāta.
Taču šonedēļ, otrdienas rītā tika izsludināta domes ārkārtas sēde, kurā tika nolemts, ka novada lielāko lauku skolu Strautiņos, kurā mācās aptuveni 100 bērnu, reorganizēs un saglabās mācības skolēniem tikai no 1. līdz 3. klasei, turpmāk organizējot mācības tām nepiemērotajā bērnudārza ēkā kopā ar pirmskolas vecuma bērniem. Tas nozīmē, ka 4. - 9. klašu skolēniem turpmāk būs jābrauc uz 10 kilometrus tālo Alūksnes pilsētu, lai arī iedzīvotāji novada lielākajā – Alsviķu pagastā, kurā atrodas Strautiņu skola, kategoriski ir pret skolas slēgšanu.
Skolu reforma, kura pamatota ar nerentabilitāti, paredz arī to, ka pirmās latviešu valodā tulkotās Bībeles tulkotāja vārdā nosauktajā un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā turpmāk īstenos tikai 10. līdz 12. klašu izglītības programmas. Tas skolai paredz tuvākajā laikā zaudēt ģimnāzijas statusu nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Reformas paredz arī to, ka līdz šim izglītības līmenī viszemākā Alūksnes novada vidusskola, kuras akreditācija brīnumainā kārtā ziņojumā netika pievienota, turpmāk kļūs par novada lielāko skolu, apvienojot to ar Alūksnes pilsētas sākumskolu.
Darba grupā, kura izstrādāja ziņojumu par skolu reformām, bet kurā netika pieaicināti visu skolu pārstāvji, to virzīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece, deputāte Līga Langrate, kā arī deputāte un cita starpā Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Lai arī skolu reformu ziņojuma un priekšlikumu autores šajā balsojumā bija ieinteresētās personas, tas netraucēja abām balsot “PAR” šī lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā, ka šī lēmuma projekta variantu nolēma atbalstīt vairākums deputātu ar 8 PAR, bet 6 PRET, turpmāk Ilze Līviņa kļūs par Alūksnes novada lielākās skolas direktori.
Šāds skolu reformu rezultāts ir izdevīgs arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Dzintaram Adleram, kurš pēdējos gados veikli, maskējoties aiz attīstības un tūrisma saukļiem, iemantojis uzticama sadarbības partnera slavu kā pie budžeta dalītājiem, tā vietējos celtniecības uzņēmumos, piesaistot finansējumu apjomīgajiem attīstības projektiem Alūksnē. Var tikai minēt, kā Adlera kungam izdodas panākt tik liela finansējuma piesaisti Alūksnes novadam, īstenojot finansiāli neizdevīgus un ekonomiski nepamatotus projektus. Pavisam nesen tika atcelta daudzmiljonu SPA kompleksa celtniecība Alūksnē, bet centrā jau tiek būvēts vairāku miljonu sporta komplekss, kā arī attīstības plāni paredz vēl citus liela mēroga projektus. Tāpēc var tikai minēt, cik ilgs laiks paies, kad Alūksnē blakus pusmiljonu vērtajam Alūksnes bānīša stacijas šķūnim tiks celta jauna gaismas pils, skola par vairākiem desmitiem miljonu.
Alūksnes novada iedzīvotāji var tikai cerēt, ka saistībā ar izglītības sistēmas optimizāciju Alūksnes novadā būs daudz jaunu, pārdomātu un ekonomiski pamatotu projektu, kādi ir, piemēram, Alūksnes novada Veclaicenes dabas mājas, kur par 1,5 miljoniem eiro tika uzbūvēti pieci atpūtas namiņi, kuros nav labierīcību un elektrības.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
