Alūksnē bērnu deju kolektīva dalībniekiem jāsponsorē vadītājas ģimenes ceļojums uz Austrāliju?
PIETIEK14.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alūksnes pašvaldības bērnu un jaunatnes centrā (AJBC) darbojošās deju grupas Enku Drenku dalībnieku vecākiem ne tikai jāmaksā ikmēneša dalības maksa, bet arī jāsponsorē deju kolektīva vadītājas ceļojums uz Austrāliju kopā ar vīru. AJBC vadītāja gan kategoriski norobežojas no līdzekļu vākšanas deju kolektīva vadītājas lidojumam uz tālo kontinentu un apgalvo, ka esot aicinājusi šādu akciju neveikt.
Enku Drenku ir vienīgais bērnu tautas deju kolektīvs Alūksnē. “6.maijā ar lielu koncertu tika svinēta 25 gadu jubileja šim kolektīvam. Viss ir skaisti un saprotami, ja nebūtu rūgta darvas piliena šajā medus podā. Skolotājai ir radinieki Austrālijā, kurus viņa šogad vēlas apciemot, un sakarā ar to viņas meita Anete Kaktiņa bez vecāku kopsapulces un informēšanas sāka vākt no bērniem naudu „dāvanai” skolotājai šajos svētkos. No mazāko grupu dalībniekiem 3 eur, no lielajiem 5 eur. Kopā deju kolektīvu apmeklē 340 bērni,” par naudas vākšanu vadītājas ceļojumam informē kāds Pietiek lasītājs.
Savu daļu maksājusi arī bijušie dalībnieki. “Es, protams, atbalstu pateicības dāvanas, bet ne jau tādos apmēros un tādiem mērķiem. Vai pedagogam vispār ir korekti un ētiski pieņemt tik lielas naudas dāvanas? Galu galā bērni jau paši nepelna!” ir sašutis lasītājs.
Kad vecāki vērsušies pie ABJC vadītājas Evas Aizupes, viņa ar sašutumu norādījusi, ka ziņas par naudas vākšanu atbilst patiesībai. “Viņa esot sazinājusies ar Aneti un kategoriski aizliegusi to darīt, bet naudas vākšana turpinājās. Uzskatu, ka tas ir nekorekti un neētiski skolotājai to pieņemt. Vecākiem nav jānodrošina šādi skolotājas izklaides izdevumi,” pauž Pietiek lasītājs.
Īpaši neētiski šāda ziedojumu vākšanas skolotājas eksotiskajam ceļojumam bērnu vecākiem šķiet tādēļ, ka vecāki maksā dalības maksu par bērna deju apmeklējumu. Mazajiem mēneša maksa ir pieci eiro, bet skolniekiem – trīs eiro. Turklāt skolotāja saņem algu par savu darbu ar bērniem. “Maksājam par apavu remontiem, vainagu uzlabošanu, tērpu iegādi, kas paredzēti mēģinājumiem, ziemassvētku un dzimšanas dienas dāvanām skolotājai. Tā nu beigās sanāk, ka mums vēl šis ceļojums jāapmaksā,” neizpratnē par naudas vākšanu ir lasītājs.
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vadītāja savukārt Pietiek apgalvo, ka ABJC nemaz neesot organizējis un veicis naudas vākšanu pedagogu dāvanām. “Vecāki pirms konkursa vērsās pie direktores Evas Aizupes, kas pauda viedokli, ka tā ir vecāku iniciatīva un ABJC neatbalsta to. Tā ir vecāku brīva izvēle, ko ABJC vadība nevar ietekmēt,” pauž Aizupe. Viņa arī esot aicinājusi naudas vākšanu pārtraukt, taču apgalvo, ka vecāku iniciatīvu nevar apturēt.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
