Alūksnē bērnu deju kolektīva dalībniekiem jāsponsorē vadītājas ģimenes ceļojums uz Austrāliju?
PIETIEK14.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alūksnes pašvaldības bērnu un jaunatnes centrā (AJBC) darbojošās deju grupas Enku Drenku dalībnieku vecākiem ne tikai jāmaksā ikmēneša dalības maksa, bet arī jāsponsorē deju kolektīva vadītājas ceļojums uz Austrāliju kopā ar vīru. AJBC vadītāja gan kategoriski norobežojas no līdzekļu vākšanas deju kolektīva vadītājas lidojumam uz tālo kontinentu un apgalvo, ka esot aicinājusi šādu akciju neveikt.
Enku Drenku ir vienīgais bērnu tautas deju kolektīvs Alūksnē. “6.maijā ar lielu koncertu tika svinēta 25 gadu jubileja šim kolektīvam. Viss ir skaisti un saprotami, ja nebūtu rūgta darvas piliena šajā medus podā. Skolotājai ir radinieki Austrālijā, kurus viņa šogad vēlas apciemot, un sakarā ar to viņas meita Anete Kaktiņa bez vecāku kopsapulces un informēšanas sāka vākt no bērniem naudu „dāvanai” skolotājai šajos svētkos. No mazāko grupu dalībniekiem 3 eur, no lielajiem 5 eur. Kopā deju kolektīvu apmeklē 340 bērni,” par naudas vākšanu vadītājas ceļojumam informē kāds Pietiek lasītājs.
Savu daļu maksājusi arī bijušie dalībnieki. “Es, protams, atbalstu pateicības dāvanas, bet ne jau tādos apmēros un tādiem mērķiem. Vai pedagogam vispār ir korekti un ētiski pieņemt tik lielas naudas dāvanas? Galu galā bērni jau paši nepelna!” ir sašutis lasītājs.
Kad vecāki vērsušies pie ABJC vadītājas Evas Aizupes, viņa ar sašutumu norādījusi, ka ziņas par naudas vākšanu atbilst patiesībai. “Viņa esot sazinājusies ar Aneti un kategoriski aizliegusi to darīt, bet naudas vākšana turpinājās. Uzskatu, ka tas ir nekorekti un neētiski skolotājai to pieņemt. Vecākiem nav jānodrošina šādi skolotājas izklaides izdevumi,” pauž Pietiek lasītājs.
Īpaši neētiski šāda ziedojumu vākšanas skolotājas eksotiskajam ceļojumam bērnu vecākiem šķiet tādēļ, ka vecāki maksā dalības maksu par bērna deju apmeklējumu. Mazajiem mēneša maksa ir pieci eiro, bet skolniekiem – trīs eiro. Turklāt skolotāja saņem algu par savu darbu ar bērniem. “Maksājam par apavu remontiem, vainagu uzlabošanu, tērpu iegādi, kas paredzēti mēģinājumiem, ziemassvētku un dzimšanas dienas dāvanām skolotājai. Tā nu beigās sanāk, ka mums vēl šis ceļojums jāapmaksā,” neizpratnē par naudas vākšanu ir lasītājs.
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vadītāja savukārt Pietiek apgalvo, ka ABJC nemaz neesot organizējis un veicis naudas vākšanu pedagogu dāvanām. “Vecāki pirms konkursa vērsās pie direktores Evas Aizupes, kas pauda viedokli, ka tā ir vecāku iniciatīva un ABJC neatbalsta to. Tā ir vecāku brīva izvēle, ko ABJC vadība nevar ietekmēt,” pauž Aizupe. Viņa arī esot aicinājusi naudas vākšanu pārtraukt, taču apgalvo, ka vecāku iniciatīvu nevar apturēt.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
