“Altum” valdes priekšsēdētājs par ģimenes ienākumiem daļu jautājumu ignorē, uz citiem atbild izvairīgi
PIETIEK16.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests ir sācis izvērtēt informāciju par valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskajām sankcijām pakļauto krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko Bērziņu ģimenei nodrošina šīs saites, - šādu informāciju pirms nedēļas publicēja Pietiek. Šidien publicējam „Altum” valdes priekšsēdētājam rakstiski uzdotos jautājumus, kā arī amatpersonas izteiksmīgās atbildes, - daļu jautājumu R. Bērziņš ir ignorējis, uz citiem atbildējis izvairīgi.
Portālā pietiek.com publicēta informācija par „Altum” valdes priekšsēdētāja R. Bērziņa ģimenes saitēm ar Krievijas un Latvijas oligarhu uzņēmumiem un Krievijas dzelzceļa loģistikas kompāniju.
Vēlamies saņemt R. Bērziņa atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) vai Jums un Jūsu dzīvesbiedrei ir noslēgts laulības līgums?
2) ja nē, vai visa Jūsu abu laulības laikā manta skaitās Jūsu kopējā manta?
3) vai šīs mantas iegādei un citiem pirkumiem Jūs kopīgi izmantojat Jūsu – abu laulāto – ienākumus?
4) kādi 2021. gadā bija Jūsu dzīvesbiedres gada ienākumi uzņēmumos, kas minēti pietiek.com publikācijā: https://www.pietiek.com/raksti/valsts_drosibas_dienests_izverte_informaciju_par_altum_vaditaja_gimenes_saitem_ar_krievu_oligarhu_un_krievijas_dzelzcela_operatorkompaniju? Ja nevēlaties tos minēt precīzi, norādiet, kādu daļu no kopējā ģimenes budžeta tie sastāda.
5) kādi tieši iepriekš bija un tagad ir Jūsu dzīvesbiedres darba pienākumi uzņēmumos, kas minēti pietiek.com publikācijā?
6) kam pašlaik pieder uzņēmumi, kas minēti šajā publikācijā, un kādas personas tajos ir patiesie labuma guvēji?
7) kādas ir bijušas un pašlaik ir Jūsu dzīvesbiedres darījumu attiecības un lietišķās saites ar publikācijā pieminēto Krievijas oligarhu un Aināru Šleseru?
8) vai Jums vai Jūsu dzīvesbiedrei ir nācies šai sakarā sniegt kādus paskaidrojumus tiesībsargāšanas iestādēm?
Labdien! Cienot mediju interesi par valsts amatpersonām, sniedzu skaidrojumu:
Attiecībā uz rakstā minētajiem uzņēmumiem, informēju, ka jau 26.02.2022. mana sieva Jūlija iesniedza paziņojumu par atkāpšanos no AS “Euro Rail Trans” padomes. Jūlija attiecīgajā uzņēmumā pārstāvēja SIA “Locomotive Traction Operator” kā mazākuma akcionāra intereses. Tāpat jau 03.03.2022. mana sieva iesniedza Uzņēmumu reģistrā paziņojumu par atkāpšanos no SIA “Riga Fertilizer Terminal” padomes; Jūlija šajā uzņēmuma pārstāvēja SIA “Rīgas tirdzniecības osta” kā mazākuma dalībnieka intereses. Iesniegums par atkāpšanos no darba “Riga Fertilizer Terminal” padomē iesniegts vēl pirms Jūsu jautājumos minētās personas iekļaušanas sankciju sarakstā. Jānorāda, ka Jūlija nekad nav nedz tikusies ar šo personu, nedz pārstāvējusi viņa biznesa intereses. Pēc informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem lūdzu vērsties Uzņēmumu reģistrā un/vai attiecīgajiem uzņēmumiem.
Atbildot uz citiem uzdotajiem jautājumiem – kā tas redzams arī publiskā reģistrā, laulības līgums man ar sievu nav noslēgts. Kā amatpersona vienmēr ievēroju visus sev saistošos un spēkā esošos normatīvos aktus, tai skaitā ienākumi, atbilstoši likumam, ir pieejami publiskā reģistrā. Deklarācijā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga un tajā iespējams saņemt pilnīgu priekšstatu par manu mantisko stāvokli un saistībām. Savukārt manas ģimenes locekļi nav valsts amatpersonas. Par viņu profesionālo darbību ziņas iespējams saņemt publiskajos reģistros, kur redzams arī tas, kad un kādos uzņēmumos ieņemti kādi amati. Mana sieva, pildot privātas komercsabiedrību izpildinstitūcijas (padomes vai valdes) locekles pienākumus, ievēro visus sev saistošos normatīvos dokumentus.
Attiecīgi ne man, ne manai sievai valsts institūcijas nav uzdevušas nekādus jautājumus Jūsu rakstā minētā sakarā, tajā skaitā, par jebkādas kopējas mantas iegādi.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
