Iesaki rakstu: 
Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties negāju; uz to brīdi jau bija nostaigāti gandrīz
Kāpēc es esmu nikna? Tāpēc, ka mums ir valdība, kura ir tik sadrumstalota, tik vārgi turas kopā, ka tās locekļiem vienam otrs nemitīgi jāslavē pat par vistizlāko lēmumu, kā tādai trīsgadnieka māmiņai, kura gatava par katru sava dārgumiņa kustību izplūst komplimentos (es zinu, ko runāju; pati tā darīju. Pirms septiņiem gadiem).
Āaaaa, kāds teiks, re, viņa visu laiku atbalstīja ierobežojumus, nu tagad taču ir ierobežojumi!
Nopietni? Tie ir stingrāki ierobežojumi? Jūs ņirgājaties?!
Tātad: mēs atļaujam cilvēku brīvu pārvietošanos, bet AIZLIEDZAM Ziemassvētkus, pasaules ģimeniskākos svētkus, svinēt kaut vai kopā ar to vēl vienu mājsaimniecību. Tagad pamēģiniet iztēloties, cik būs apbēdinātu, vīlušos vecāku (jo pārvietoties taču nav aizliegts!), kuru apzinīgie bērni pie viņiem nebrauks (jo svinēt taču drīkst tikai savā mājsaimniecībā!).
Mēs ATĻAUJAM šajā laikā, kas jau tā ir sprādzienbīstams, bez ierobežojumiem tirgot alkoholu un cigaretes, bet AIZLIEDZAM pārdot grāmatas.
Valdībai to, šķiet, nesaprast, bet patiešām, neraugoties uz visu, liela daļa sabiedrības tieši LASOT gūst mierinājumu, uzmundrinājumu, cerību, ka var būt citādi, ka cilvēcei nākušas priekšā un tā ir spējusi izturēt arī nesalīdzināmi briesmīgākas lietas par šo. Un tā ir iespēja nodarbināt smadzenes ar pavisam citām lietām, laimīgi ienirt realitātē, kurā par Covid neviens neko nav dzirdējis. (Jā, tas neatrisinās problēmas, bet palīdzēs nomierināties un sakopot resursus, kas jau ir puse risinājuma.)
Āaaa, nu ja, no alkohola nāk tādi nodokļi, kādu nekad nebūs no grāmatām, pat ja neatcelsim to sasodīto 21% PVN elektroniskajiem izdevumiem (arī ne šajos apstākļos, kad tas vismaz būtu variants, kā daļai lasītāju tikt pie savas dienišķās grāmatu devas!), kas mūs padara par alu laikmeta cilvēkiem, vienīgajiem visā ES!
Klau, valdība, varbūt parēķiniet (ir, ir pasaulē metodika, var sameklēt), kādi izdevumi ir lētajam alkoholam ilgtermiņā - nu tur sīkumi visādi, piekauti līdzcilvēki, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība jau tā sarežģītā laikā, depresijas, sadauzītas mašīnas un cietusi infrastruktūra, zaudētas darba stundas, ilgtermiņā sabojāta veselība...
Nu ja, cilvēki, kas ilgstoši netiek pie dienišķās šmigas, var sākt demolēt alkohola bodes un mest akmeņus Saeimas logos; grāmatu izdevēji un lasītāji pieklājīgi centīsies atrisināt situāciju.
Uzmanību, tagad ir produkta reklāmas daļa.
Jā, grāmatu veikali trīs nedēļas būs slēgti. Taču pasūtināt grāmatas internetā un e-veikalos varēs, arī izņemt varēs, bet, ja tā labāk gribēsies, pasūtināt pa telefonu un saņemt pastā (šajā laikā pakomāti ir ellīgi noslogoti, es tā dzirdēju).
Neatsakieties no grāmatām. Uz trim nedēļām, iespējams, tās var aizstāt pat frizieri, manikīru un masiera apmeklējumu.
Smeliet mieru un uzmundrinājumu, kur vien tas legāli iespējams, un dalieties ar citiem - gan nemierā, jo dalīts nemiers ir tikai puse nemiera, - gan arī mierā, kurš, laimīgā kārtā, tajā daloties, daudzkāršojas.
Un tagad laikam es arī savu niknumu norakstīju nost.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
