Iesaki rakstu: 
Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta ar cilvēktiesībām un acīmredzama propaganda ar lielu kalnu naudas ir kompetence.
Lai gan vēsturē netrūkst gadījumu, kad alkatība prasa lielus upurus, – netrūkst aklo un nedzirdīgo, kuriem patīk kā ziņu iebiedētiem pionieriem nekavējoties līdz ar pirmajām piesardzības pazīmēm piesaukt „sazvērestības”.
Apbrīnojami, cik grūti ir nesaprast ASV farmācijas rūpniecības finansiālo kapacitāti spēt ietekmēt politiskos lēmumus sev par labu, un nav jau tā, ka pirmajā vietā lēmumos vairs figurētu cilvēku imunitāte, drīzāk akciju cenas un peļņa. Steigšus tiek nokārtota juridiskā imunitāte „ja nu kas”, un arī tas notiek ar aprēķinu, ka, ja gadījumā ilgākā termiņā cilvēki atdod galus vai saslimst ar kādu no tā lēruma slimību, kuras rodas no proteīnu defektiem, tad varēsi sūdzēties, cik uziet, bez iespējām saņemt kompensācijas.
Apbrīnojami, ka ar tik daudziem faktoriem, kuri grandiozi palielina kļūdu iespējamību, pēkšņi baiļu un apnicīgo, psihi traumējošo ierobežojumu iespaidā cilvēki būtu gatavi kaut benzīnu dzert, ja tik pasaka, ka tad viss ātrāk beigsies.
Nupat dažs labs uzņēmums atstāja konkursu uz vakcīnām Indijā, jo Indija pieprasa pati savas klīniskās izpētes, nevis paļaujas uz steidzamu un ātru apstiprināšanu, jo ASV un Vācijā viss esot OK. (Fake ziņu un folijcepuru sazvērestība, kuru izlasīju Reuters.)
Kā jau savulaik tiku senākā rakstā minējis, ka pašsaprotamas lietas nav gluži zīme, ka viss būtu labi – tā vieni savulaik lauza sprandas un avarēja ar pašsaprotami kvalitatīviem auto, jo gaisa spilveni paši par sevi aktivizējās, – atšķirība ir tāda, ka autoražotājs par savām kļūdām atbild, bet farmācijas gigants ne.
Arī atbildīgas veselības iestādes vadīšana un konkrētu uzņēmumu lobēšana vienlaikus, kas nav nekāds dižs noslēpums iestādēs, kuras visu apstiprina, vairāk atgādina mārketinga direktora, nevis mediķa profesiju. Un pagaidām tas ir visnotaļ kritiski, ka satiekas astronomiskas peļņas iespējas un sabiedriskās veselības jautājums – tieši secen valstīm ejošā funkcionējošā ekonomika ir par pamatu steigai, konkurence pārdot vairāk vakcīnu liek ietekmēt virkni amatpersonu, sabiedrisko viedokļu, tāda kombinācija ir ļoti toksiska un prasa elementāru piesardzību. Vienlaikus alternatīvu efektivitāte ar plašu devu propagandas tiek norakta, kas atkal liek domāt, ka viss tik grozās ap naudu, nevis ātrāku imunizēšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
