Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa
Skumjais Bruņinieks14.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Otrs variants ir daudz mierīgāks, var teikt… gandrīz bez asinīm. Kuģu kapteiņi parasti pirms došanās jūrā ostās vāc sev apkalpi. Tad nu pirāti veikli iemanto kapteiņa uzticību un piesakās par matrožiem un jungām. Kad kuģis ir pietiekami tālu jūrā, pirāti uztaisa apvērsumu uz klāja, arestē kapteini, un vienkājis liek pārējiem izvēlēties… vai nu pār bortu… vai kalpot viņam. Parasti gribētāji nokļūt par barību haizivīm neatrodas, un viss beidzas mierīgi.
Mūsdienās abordāžas var novērot vēl tikai pie Somālijas krastiem, bet pirātiem ostās pieteikties par apkalpes locekļiem nav iespējams.
Bet, kas nav iespējams jūrā, tas ir iespējams politikā. Dārgie draugi, mēs visi bijām un esam liecinieki klasiskam politiskam pirātismam, kad mierīgā ceļā tika ieņemta partija.
Lai ko par Kaimiņu teiktu, bet tomēr viņam bija savs personīgais kuģis… un viņš, pirms ūdeņot uz 13. Saeimu, vāca sev apkalpi. Nevajag mūsdienu pirātu vadonim Gobzemam meklēt koka kāju… tādu jūs neatradīsiet… viņš ir smalks, inteliģents, ar briolīnu pielaizīts un raitu valodiņu. Māk uzmesties par draugu visiem, lai sasniegtu mērķi. Naivais Kaimiņš to ņem sev par palīgu..
Bet Gobzems nav viens… viņš līdzi sev ņem Zakatistovu, kas esot bocmaņa vietai derīgs… Arī ostas krodziņa krogusmeita Liepiņa uzlec uz klāja, un visi, optimisma pilni, dodas ceļojumā. Netālu no krasta mūsdienu pirāti sāk rādīt savu īsto seju… neatzīst kapteiņa Kaimiņa kursu un uzmetās par saimniekiem. Pats kapteinis pēkšņi pazūd… tikai nedomājiet, ka viņš pārmests pār bortu haizivīm par barību… un nav viņš ieslodzīts kā Gorbačovs Sorosas vasarnīcā..
Lieta ir pavisam banāla un skumja - Artuss, pārdzīvojot sava kuģa zaudējumu, truli dropē…
Pa to laiku pirāti uz ieņemtā kuģa ievieš savu kārtību… visai kuģa apkalpei tiek piesolīta laupījuma daļa, kad ieņems valdību, un tā, redzot, kurā pusē spēks un vara, piebiedrojas pirātiem. Visi pirāti atgriežas pie vecajām iesaukām… pirātu vadonis tiek saukts Aldis Pielaizītais, bocmanis – Atis Mieramika, bet Liepiņai kļičkas vietā tika atbildīgais kuģa viskiju krājumu uzraudzes amats.
21. gadsimts atnāca ar jaunam vēsmām politikā… izrādās, lai iegūtu sev partiju, nav vajadzīgs ieguldīt miljonus… pietiek vien iesūtīt savus pirātus kādā partijā, kur vadonis ir nepieskaitāms, uzrīkot mazu puču, un partija tava. Nu, patērējās Ainārs mazliet, lai troļļus apmaksātu, un tas arī viss. Peļņu visi (Šleseru ieskaitot) dabūs, kad valdību iekaros. Pārējie sponsori ar skaudību skatās uz veiklā Šlesera jaunatklājumu.
Zinoši avoti melš, it kā Aldis - Pielaizītais izrādījis labsirdību piesmietajam kaimiņam un piedāvājis tam savā kuģī trešā palīga (vai tā kaut kā) vietu. Nu nezin, ko Artuss teiks, kad viņu atkačās. Vai piekritīs…?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
