Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Calmans
07.12.2017. 11:12Un ko autors??? Vai Tavā rīcībā nav izglītotu līdzcilvēku, ko. Tad nav jēgas žvadzināt ieročus presē, Tu esi viens uz salas, ko apdzīvo mežoņi. Vai tomēr saņemsies un noorganizēsi cīņu, pret Tavuprāt esošo nekārtību. Sāc un līdzcilvēki Tev pievienosies. No sākuma publicē savu saziņas veidu: telefons, e-pasts, lai var sadarboties.
koijots
07.12.2017. 11:08»
ferdinands
tai personai atēlā ar alkoholu problēmas vai ar aknām
Ar šampūnu.
laba ideja
07.12.2017. 10:59»
Pilnas paśvaldības ar čekistiem
un skolas - skolotāji un skolu direktori. Nedod dievs kāds izlasīs par vinu varondarbiem PSRS laikā! Un vecàki uzzinàs, ar ko vinu skolotàji un skolu direktori bijuši slaveni, kalpojot LKP un VDK
jāuztaisa portāls, kur ieinteresēti un aktīvi cilvēki atrod un liek iekšā interesantus vēsturiskus materiālus no vecām avīzēm par zināmām personām
Pesimisti
07.12.2017. 10:58Alkatīgie un stulbie akalaveidīgie ierāvēji un izspiedēji uzprasās uz izdzenāšanu
tā nav ēstgriba
07.12.2017. 10:57»
latvietis
Paklone grib ēst! Māra Zālīte grib ēst
viņas grib rīt, negausīgi rīt
de vaškevics
07.12.2017. 10:47Ja reiz dzejolis publicēts laikrakstā, un tas izdarīts ar autora saskaņojumu, tad ir jāpieņem, ka to ieraudzīs un iespējams jebkuršs. Un ar ko atšķiras laikraksts e vidē un papīrā, to tagad ar neizsniedz lasītavās bez maksas? Vai tomēr es te kaut ko ne tā saprotu...
Oskars.
07.12.2017. 10:21Manuprāt viss ir ļoti saprotams. Padomju laika periodikā var ļõti daudz ko atrast par to laiku partijas un nomenkulatūras darboņiem un viņu "darbiņiem". Gan rakstos par viņiem, gan pašslavinājuma rakstos. Padomj periodiku, ko tik ļoti bloķē AKKA/LAA, var uzskatīt par otrajiem "čekas maisiem", piekļuvi kuriem kāds nu nekādi nevēlas pieļaut.
Pilnas paśvaldības ar čekistiem
07.12.2017. 10:07un skolas - skolotāji un skolu direktori. Nedod dievs kāds izlasīs par vinu varondarbiem PSRS laikā! Un vecàki uzzinàs, ar ko vinu skolotàji un skolu direktori bijuši slaveni, kalpojot LKP un VDK.
Nesapratu
07.12.2017. 10:04Kādā veidā šis aizliegums var palīdzēt Vējāna pēcnācējiem iegūt kaut centu no viņu dižā senča padomju laimes apdzejojumiem
Edge
07.12.2017. 10:02Būsim reālisti:"Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!”
Dr. hist. Harijs Tumans:Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī.
lauķis
07.12.2017. 08:53Parazītus indē.Var lietot deci , fastaku , dustu.Der arī ass apses miets.
Marta
07.12.2017. 07:56Starp citu.
Kā tas nākas, ka jebkura gadagājuma trimdas periodiku, vismaz daļu, ir iespējams izlasīt no jebkura datora?
Uz to AKKA/LAA neattiecas, pareizi saprotu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
