AKKA/LAA gatava samaksāt 50 latus, lai tiesā mēģinātu tikt pie 10 latiem
PIETIEK09.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir bijusi gatava riskēt ar 50 latu valsts nodevas zaudēšanu, citus tiesas izdevumus neskaitot, lai tiesas ceļā mēģinātu tikt pie 10 latus lielas autoratlīdzības, - to rāda Pietiek rīcībā nonācis AKKA/LAA pieteikums Rīgas Centra rajona tiesai.
Kā rāda šis pretprasības pieteikums, pagājušā gada 31. oktobrī starp SIA PromoPresto un AKKA/LAA noslēgts licences līgums par tiesībām "izmantot autoru muzikālus (ar vai bez teksta), literārus un horeogrāfiskus darbus publiskā izpildījumā".
Saskaņā ar šo līgumu AKKA/LAA tās pārstāvēto autoru vārdā piešķīra SIA PromoPresto atļauju licenci izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus publiskā izpildījumā grupas Celldweller koncertā klubā Melnā piektdiena, bet SIA PromoPresto apņēmās maksāt AKKA/LAA autoratlīdzību, kuras apmērs atkarīgs no koncerta biļešu bruto ieņēmumiem.
AKKA/LAA pretendēja uz autoratlīdzību 6% apmērā no biļešu bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk par 10 latiem. Tā kā autortiesību sargiem no PromoPresto nav izdevies saņemt informāciju par koncerta biļešu bruto ieņēmumiem un, kā izriet no pieteikuma, viņi arī īpaši nav centušies to izdarīt, AKKA/LAA atzīst, ka "nesamaksātās autoratlīdzības apmērs var tikt uzskatīts par pierādītu tikai minimālās autoratlīdzības apmērā, proti, 10,00 Ls".
Šo summu - 10 latus - AKKA/LAA tad arī lūdz tiesu piedzīt no SIA PromoPresto, un, lai iegūtu šādas tiesības, autortiesību sargi ir bijuši gatavi no savāktajiem citu autoru līdzekļiem samaksāt valsts nodevā piecreiz lielāku summu - 50 latus (kuri, protams, tiks zaudēti, ja AKKA/LAA prasību tiesa neapmierinās).
Pietiek pagaidām nav izdevies no AKKA/LAA saņemt skaidrojumus - kas ir tā minimālā summa, kuras atgūšanai biedrība ir gatava tērēt tās rīcībā esošos citu autoru finanšu līdzekļus, cik šādas prasības par minimālajām summām AKKA/LAA gada laikā iesniedz un kura konkrētā AKKA/LAA amatpersona ir tā, kas uzņemas atbildību par šādiem lēmumiem.
Kā rāda Lursoft informācija, AKKA/LAA ieņēmumi no saimnieciskās darbības pērn bijuši 925 tūkstoši latu, no kuriem 395 tūkstoši izmaksāti algās. AKKA/LAA vada Inese Paklone.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
