Ak kāds pārsteigums - Krievijā vajā režīma kritiķus
Otto Ozols, Meri-Demokrāts18.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ak vai, kāds pārsteigums - Krievijā liek cietumā, nogalina Putina režīma kritiķus. Ak vai, kāds pārsteigums, kas to būtu domājis, ka Navaļniju apcietinās lidostā! Eiropas mediji un politiķi, piepūtuši vaigus sašutumā, sacenšas, kurš uzrakstīs skarbāku nosodījumu Kremlim, un šajā sacensībā neatpaliek arī Latvijās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš paspējis tviterī ierakstīt dusmīgu paziņojumu krievu valodā, bet krievu tvitera lietotāji viņam iepriekšparedzami norādījuši virzienu, kurā doties ar visu savu paziņojumu.
TV un radio stacijas jau uzstāda prožektorus diskusijām, kur visdažādākie eksperti sildīs globālo atmosfēru ar bezgalīgām sarunām par Putina režīma noziegumiem pret demokrātiju.
Politiķi bariem vien rausies mediju rampas ugunīs, kur spodrinās, izrādīs savas spalvas un centīsies pēc iespējas augstāk uzrāpties tukšas retorikas kokā, lai publika varētu labāk novērtēt viņu košās pēcpuses.
Šis cirks turpināsies kādas pāris nedēļas. Tieši tā, kā tas gadiem noticis līdzīgās situācijās. Tad senais un labais Kremļa draugs, ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Boreļļs ierosinās kādu formālu un tukšu sankciju pret Krieviju, par ko Putins tik pasmīnēs.
Bet tikmēr Dānija ir atļāvusi Krievijai pabeigt gāzes trubas “Nord Stream
Bet tagad, atvainojiet, laiks tukšas retorikas globālajam cirkam. Programā nekas jauns, klasika - Eiropas, tai skaitā Latvijas politiķi ar dusmīgām, rūpju nomāktām sejām teiks cēlas runas par demokrātiju, bargi nosodīs Putinu un viņa bandu.
Tikmēr jau šajā pavasarī uz Eiropu sāks burbuļot jaunā gāzes truba, bet pretējā virzienā ripos eiro miljardi tās pašas Putina bandas kabatā. Un Eiropas Savienība ar visu savu demokrātiju būs devusies tajā pašā virzienā, kurā Krievijas tvitera lietotāji aicināja doties Latvijas ārlietu ministru Rinkēviču.
Un opozicionāri turpinās sēdēt cietumā, tiks vajāti, nogalināti. Jo Eiropas Savienībā, kad runa ir par lielu naudu, tad principi un vērtības tiek samainītas gāzes trubas sīknaudā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
