Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Aizveriet muti!

Andris Tauriņš, zvērināts advokāts, Sorainen partneris
10.07.2024.
Komentāri (60)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš liela daļa mūsu dzīves ir pārcēlusies uz virtuālo vidi, ne tikai publiskas diskusijas, bet arī asi komentāri par aktuāliem notikumiem un publiskām personām ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Cilvēki izmanto internetu ne tikai, lai komentētu sev interesējošas tēmas, bet arī lai asi nosodītu citu cilvēku rīcību. Viens nesens šāds publisks konflikts izcēlies starp publicistu Krišjāni Kļaviņu un "Latvijas Radio" galveno redaktori Anitu Braunu. Tas licis uzdot jautājumu, vai un kādos gadījumos aizskartā persona var rēķināties ar policijas aizsardzību?

Konflikta būtība

Neiedziļinoties konflikta detaļās un necenšoties sniegt novērtējumu vienas vai otras puses rīcības pamatotībai, īsumā jārezumē konflikta būtība. Anitai Braunai nebija pieņemams, ka saistībā ar viņas profesionālo nostāju par priekšvēlēšanu rīkošanu krievu valodā Krišjānis Kļaviņš viņu nicīgi bija nosaucis par "kremļa aģenti." Tāpēc Anita Brauna vērsās Valsts policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanu.

Tas saniknoja Krišjāni Kļaviņu, kurš publiski komentēja Anitas Braunas rīcību, kā arī nosodīja policijas amatpersonu darbības, veicot viņa pratināšanu. Šis konflikts ātri guva plašu rezonansi. Daudzi aizstāvēja Anitu Braunu, norādot, ka pret viņu vērstie publiskie uzbrukumi nav pieņemami. Savukārt citi aizstāvēja Krišjāni Kļaviņu, uzstājot uz viedokļu brīvību un pat atkārtojot, ka Anita Brauna ir "kremļa aģente."

Tiesiskie risinājumi verbāliem uzbrukumiem

Šāds konflikts iezīmē svarīgu jautājumu – kā verbālu uzbrukumu gadījumā tiesiskā ceļā var risināt konfliktus un aizstāvēties?

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu, un ka cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Šīs tiesības piemīt ikvienam. Tādējādi aizskartajai personai bez šaubām ir tiesības meklēt valsts aizsardzību, ja tā sajūt pret sevi vērstu cieņu pazemojošu izturēšanos.

Civiltiesiskais ceļš

Latvijā likumdevējs ir paredzējis divus ceļus, kā šādus konfliktus risināt. Pirmais ceļš ir civiltiesisks. Tas nozīmē, ka aizskartā persona risina strīdu privāto tiesību jomā, izmantojot Civillikumā paredzētos instrumentus. Persona var prasīt tiesas aizsardzību, ja noticis goda un cieņas aizskārums – ja par personu publiski ir izplatītas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas vai nesamērīgi aizskarošs viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes. Ja izteiktie apgalvojumi ir pārbaudāmi fakti un tie neatbilst patiesībai, tos var vērtēt kā cieņu pazemojošas ziņas. Taču, ja izteikumi nav pakļaujami faktu pārbaudei, tie tiks interpretēti kā viedoklis. Lai varētu prasīt tiesas aizsardzību pret aizskarošu viedokli, izteikumiem jābūt rupjiem un klaji aizskarošiem.

Juridiski izaicinoši ir novērtēt izteikumus, kad tie atkarībā no konteksta var saturēt gan pārbaudāmu faktu pazīmes, gan spilgtus epitetus, kas pastiprina vārdu nozīmi. Piemēram, nosaucot kādu personu par "korumpētu, zaglīgu mērgli", jāvērtē, vai apgalvojums izteikts tādā nozīmē, ka persona veikusi konkrētas nelikumīgas darbības (pārbaudāmi fakti) vai arī izteikumi pausti ar mērķi sniegt subjektīvu personas vērtējumu. Tiesības uz vārda brīvību ir pārkāptas, ja uzbrūkošo izteikumu galvenais mērķis ir bijis bez jebkādas faktiskās bāzes pazemot un aizvainot. Vērtējot atbildību, tiek pārbaudīts izteikumu konteksts, izteikumu autora nodoms, kā minētos izteikumus uztvēra izteikumu adresāts, un kā to uztvertu neitrāla persona.

Krimināltiesiskais ceļš

Otrais ceļš ir aizvainojumu gadījumā vērsties policijā un lūgt uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanu. Šajā gadījumā Krimināllikums paredz atbildību par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Robeža starp goda un cieņas aizsardzību civiltiesību jomā un neslavas celšanu krimināltiesībās nav viegli novelkama. Lai sauktu personu pie Krimināllikumā paredzētās atbildības, izteikumiem jābūt klaji ļaunticīgiem izdomājumiem. Šādi apgalvojumi izpaužas kā apzināti izdomājumi jeb fakti par personas tagadni vai pagātni, kas neatbilst īstenībai un apkauno cietušo, un tie tiek izplatīti citām personām.

Būtiski, ka izteikumu paudējs apzinās savu izteikumu kaitīgumu un vēlas celt otrai personai neslavu ar saviem apkaunojošajiem izdomājumiem. Piemēram, ja persona publiski apgalvo, ka otrs cilvēks ir "pērkama mauka bez sirdsapziņas, kura piesedz un atbalsta noziegumus", tad šādi izteikumi var tikt uzskatīti par neslavas celšanu. To var pierādīt ar faktiem, ka persona nesniedz seksuālus pakalpojumus par maksu un nav veikusi vai atbalstījusi noziegumus. Turklāt ir acīmredzams, ka šādi izteikumi būtu apkaunojoši jebkurai saprātīgai personai.

Šādā gadījumā izteikumu autoram piemērojama kriminālatbildība, jo nodarītais aizskārums ir būtiski kaitīgāks par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, par kuriem būtu piemērojama tikai civiltiesiska atbildība. To, vai ziņas ir apkaunojošas, novērtē, ievērojot morāles un tikumības vispārpieņemtās normas. Apkaunojošu izdomājumu izplatīšana ir kaitīga un sociāli nepieņemama, jo tā var izraisīt cilvēkam smagus emocionālus pārdzīvojumus un negatīvas ilgtermiņa sekas cilvēka sociālajai dzīvei, profesionālajai karjerai un reputācijai.

Naida runa

Ja persona vārdiski uzbrūk citām personām, izsakot klaji nievājošus, vulgārus un pazemojošus apgalvojumus, šādas darbības var tikt kvalificētas arī kā naida runa. Naida runa no neslavas celšanas atšķiras ar to, ka aizskāruma motīvs ir nevis apkaunojošu izdomājumu pavairošana, bet gan personas no dzimšanas piemītošas īpašības, piemēram, ādas krāsa, tautība vai seksuālā orientācija. Arī šādā gadījumā verbālo uzbrukumu paudēju var saukt pie kriminālatbildības. Lai kriminālatbildību konstatētu, jāizvērtē izteikumu saturs kopumā, konteksts, kādā izteikumi pausti, un kā izteikumus vērtētu neitrāls cilvēks.

Nobeigumā

Tā kā cilvēks ir sociāla būtne, un mūsu klātbūtne virtuālajā telpā tikai palielinās, var prognozēt, ka domstarpības starp citādi domājošajiem tikai palielināsies. Šo strīdu risināšana nebūs viegla, jo vienmēr būs atkarīga no vairākiem faktoriem, tādiem kā izteikumu konteksts, pušu nodoms un sekas, un tam nebūs iespējams piemērot standarta šablonus. Tomēr neatkarīgi no juridiskiem izaicinājumiem ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp vārda brīvību un personas cieņas aizsardzību, lai veicinātu atbildīgu un cieņpilnu komunikāciju interneta vidē.

Novērtē šo rakstu:

23
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi