Aizturētā ļedjajevieša vietā „Valsts nekustamie īpašumi” ieceļ bijušo Štrama kolēģi
PIETIEK25.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par slepenas informācijas iegūšanu šā gada februārī aizturētā un no darba atlaistā VAS Valsts nekustamie īpašumi Attīstības pārvaldes direktora, ar sektu Jaunā paaudze saistītā Vjačeslava Kostigova vietā valsts kapitālsabiedrības vadība (attēlā - valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols) šim amatam izvēlējusies ne mazāk kolorītu personāžu – par kukuļņemšanu notiesātā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama kādreizējo padoto, ar Kipras ofšoriem saistīto Uldi Kiršteinu.
Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze rāda, ka Kiršteins amatā stājies šā gada 1. jūnijā. Nekāda oficiāla informācija par šīs kandidatūras izvēlēšanos nozīmīgajam amatam nav pieejama, taču Pietiek informācijas avoti norāda, ka jaunais darbinieks tikšanos laikā nekautrējoties atsaukties uz saviem kontaktiem ar finanšu ministri un citām augstām amatpersonām, radot iespaidu, ka „ir atrasts jaunais Valsts nekustamo īpašumu kasieris”.
Pēdējos gados par Kiršteina darbību plašāka publiska informācija nebija pieejama, taču savulaik viņš ir bijis vēlāk par kukuļņemšanu notiesātā Viļņa Štrama padotais un viņa vadībā darbojies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Savukārt 2008. gadā viņa vārds izskanēja saistībā ar skandālu ap iepirkumu, izraugoties kompāniju, kura organizētu Rīgas pilsētas dalību nekustamo īpašumu izstādē Expo Real 2008.
Klasiskā koruptīvā shēmā atklāts konkurss netika rīkots, tika uzaicināti divi pretendenti, no kuriem viens atteicies piedalīties, līdz ar ko uzvarēja SIA Urban Estates, kas saskaņā ar Lursoft datiem piederēja Kiprā reģistrētam uzņēmumam Laymix Holding Limited, kurš jau iepriekš Latvijā bijis saistīts ar aizdomīgiem darījumiem. Tieši tā pārstāvis arī bija Kiršteins. Pēcāk atklājās, ka Laymix Holdings Ltd bijusi līdzīpašniece vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kas bija saistīti ar Aināra Šlesera darījumu partnera Viestura Koziola līdzgaitniekiem.
Kā rāda Lursoft dati, Kiršteins ir bijis amatpersona ievērojamā skaitā uzņēmumu, tostarp kompānijās Primary Projects, Smart Farm, Krievijas uzņēmējiem piederošajā Panorama Residence, Panorama Development, Sarmex Holding u.c.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
