Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilstoši KL 61.panta pirmajai daļai personu, kas, notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu. Esmu absolūti pārliecināts, ka A.A.Bērziņš ir nekavējoties atbrīvojams no turpmākas sodas izciešanas, no soda izciešanas, ko patiesībā viņš nemaz nekad nebija pelnījis.

Vēlos uzsvērt, ka šī nav parasta pirmstermiņa atbrīvošanas lieta. Šī ir politiska lieta. Ar savu principiālo sabiedriski politisko nostāju A.A.Bērziņš ir kļuvis par simbolu varas opozīcijai, iemantodams patiesu cieņu ievērojamā mūsu sabiedrības daļā!

Šī ir vienreizēja iespēja tiesai mazināt to lielo netaisnību, kāda līdz šim pret A.A.Bērziņu ir veikta. Citas iespējas mīkstināt šo netaisnību nebūs!

Kā A.A.Bērziņš norādījis intervijā žurnālam „Rīgas Laiks”, tad viņam par izveidojušos situāciju ir „baigais riebums”. Godātā tiesa, neveicināsim turpmāku riebuma attīstību, bet ļausim A.A.Bērziņam atgriezties pilnvērtīgā sabiedrības dzīvē!

Atbilstoši Augstākās tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumam un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.novembra lēmumam A.A.Bērziņam piespriests brīvības atņemšanas sods uz 20 mēnešiem.

Atbilstoši Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas (tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Ķeire) 2018.gada 22.maija lēmumam (lieta Nr.4.1-1/0117-18/6) A.A.Bērziņa soda termiņā ieskaitīts laiks, kuru A.A.Bērziņš pavadījis apcietinājumā Čehijas Republikā no 2017.gada 31.marta līdz 2018.gada 23.martam. Šis lēmums ir stājies spēkā 2018.gada 12.jūnijā.

Kopš 2018.gada 23.marta līdz pat šodienai, 2018.gada 16.jūlijam A.A.Bērziņš izcieš sodu Rīgas Centrālcietumā. Tādējādi kopumā A.A.Bērziņš jau ir izcietis 1 gadu 3 mēnešus (kopā 15 mēnešus) un 16 dienas. Uz šo brīdi neizciestā soda daļa ir 4 mēneši un 14 dienas.

Lemjot un vērtējot par A.A.Bērziņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, svarīgs ir jautājums, vai jau tagad ir sasniegts KL 35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis? Vai ir pilnīga pārliecība par to, ka A.A.Bērziņš, atrodoties brīvībā, spēs izciest atlikušo sodu, neizdarot kādu nodarījumu. Esmu pārliecināts, ja A.A.Bērziņš šodien tiks atbrīvots no turpmākas soda izciešanas, tad nekādus noziedzīgus nodarījumus viņš nākotnē neizdarīs.

2018.gada 30.jūnijā apritēja 3/4 no 20 mēnešu soda termiņa, tādēļ A.A.Bērziņš tiesā iesniedzis lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības.

Lietā atrodas Valsts probācijas dienesta 2018.gada 20.jūnija izvērtēšanas ziņojums par A.A.Bērziņu, kura atziņas, izmantojamas arī lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu no soda bez elektroniskās uzraudzības.

Aizstāvībai nav šaubu, ka A.A.Bērziņš neizdarīs noziedzīgus nodarījumus un veiksmīgi iekļausies sabiedrībā, ja šodien tiks atbrīvots no cietuma važām.

1. A.A.Bērziņa personība

A.A.Bērziņš nav noziedznieks, viņa rīcība 2009.gada 13.janvārī nav pelnījusi tādu krimināltiesiski represīvu nosodījumu, kādu viņam ir sniegusi tieslietu sistēma. Bez apsūdzības pēc KL 225.panta, A.A.Bērziņš nekad iepriekš nav saukts pie kriminālatbildības, viņam nav nekādu iepriekšējo sodāmību. Tas tikai apliecina, ka iztiesātajam kriminālprocesam pret A.A.Bērziņu ir bijis izteikti gadījuma raksturs.

Nav pilnīgi nekāda pamata pieņēmumiem, ka nākotnē A.A.Bērziņš varētu tikt saukts pie kriminālatbildības, jo viņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kurš līdz aizturēšanai un apcietināšanai ir dzīvojis ļoti aktīvu sabiedrisko un sociālo dzīvi.

A.A.Bērziņš ir zinātniskā grāda pretendents. Pirms soda izciešanas viņš vadīja savu zemnieku saimniecību, vadīja folkloras kopu, audzināja savus trīs nepilngadīgos bērnus, kā arī aktīvi piedalījās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs.

Pieņemot lēmumu par A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu, tiktu sperts pirmais solis, lai censtos amortizēt tos nepamatotos lēmumus, kurus līdz šim par A.A.Bērziņu ir pieņēmušas dažādas institūcijas un iestādes.

Uzsveru, ka A.A.Bērziņš ir dažādi juridiski interpretējamu tiesību normu ķīlnieks. No visiem lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka A.A.Bērziņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kuram nav jāatrodas izolācijā no sabiedrības un nav jāturpina izciest sodu ieslodzījumā.

A.A.Bērziņš iepriekš vairākkārtīgi ir administratīvi sodīts pirms ilga laika (automašīnas novietošana neatļautā vietā u.tml.), taču tas tiešā veidā nav saistāms ar viņam piespriesto sodu. Uzsveru, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta savā 2014.gada 23.decembra spriedumā (skat. sprieduma 34.lpp. 2.rindkopu no augšas) konstatēja: „[..] No noziedzīgā nodarījuma ir pagājuši gandrīz seši gadi. Ne pirms šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, ne arī šo gandrīz sešu gadu laikā A.A.Bērziņš nav izdarījis nekādus likumpārkāpumus.”

Proti, A.A.Bērziņš ne pirms, ne pēc 2009.gada 13.janvāra nav veicis kādus likumpārkāpumus, tādējādi A.A.Bērziņš viennozīmīgi atzīstams par likumpaklausīgu personu.

Arī no Valsts probācijas dienesta 2018.gada 20.jūnija izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkuma par A.A.Bērziņu, izriet, ka nekas „neliecina par A.A.Bērziņam piemītošām kriminogēnu uzvedību veicinošām problēmām”.

Probācijas dienesta ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka „A.A.Bērziņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes, kas viņam ļauj veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt iztikas līdzekļus tiesiskā ceļā. Dienesta rīcībā esošā informācija, kas iegūta no paša A.A.Bērziņa, liecina, ka viņam ir konkrēts nodarbinātības plāns – darbošanās savā zemnieku saimniecībā, līdz ar to var pieņemt, ka A.A.Bērziņam būs iespējas tiesiskā ceļā gūt iztikas līdzekļus.”

Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 27.jūnija izziņā (lietas lapa 16) par notiesātā A.A.Bērziņa soda izpildes gaitu norādīts, ka atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks ir zems, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas riska pakāpe nav mainījusies; dinamika neitrāla (skat. 4.8., 4.9.punktu).

Šajā izziņā ir vairākas būtiskas kļūdas. 4.2.3.2.punktā norādīts, ka A.A.Bērziņš netika iesaistīts darbā bez darba samaksas, lai gan patiesībā A.A.Bērziņš citiem ieslodzītajiem vienu reizi nedēļā pasniedza angļu valodu.

4.3.punktā norādīts, ka A.A.Bērziņš nav piedalījies garīgās aprūpes pasākumos, lai gan patiesībā viņš tādos pasākumos pat vairākkārt ir ņēmis dalību.

Jāuzsver, ka lietā esošās ziņas par A.A.Bērziņu ir novecojušas, jo Valsts probācijas dienests savu izvērtējumu pabeidza 2018.gada 20.jūnijā, savukārt Rīgas Centrālcietums izziņu sagatavoja 2018.gada 27.jūnijā. No 2018.gada jūlija mēneša sākuma A.A.Bērziņš ir iesaistījies resocializācijas programmā, proti, profesionālās pilnveides izglītības programmā „Apdares darbi un telpu remonts”.

A.A.Bērziņš visu ieslodzījuma laiku ir uzturējis ciešas attiecības ar savu ģimeni – vecākiem, bērniem un draudzeni, ar kuru kopā plānota kopdzīve. Ģimene pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma turpinās sniegt atbalstu A.A.Bērziņam, kā arī A.A.Bērziņš varēs rūpēties par savu ģimeni. Tas izriet no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojuma.

A.A.Bērziņš ar savu taisnības cīnītāja piemēru un principiālo nostāju ir ieguvis plašas Latvijas sabiedrības simpātijas. Internetā izveidotajā vietnē, kurā varēja parakstīt petīciju, lai atceltu netaisnīgo cietumsodu A.A.Bērziņam, līdz 2018.gada 01.jūlijam bija parakstījušas 5118 fiziskas personas.

2. Nosacītā brīvības atņemšanas soda nelikumīga aizstāšana ar reālu brīvības atņemšanas sodu

Šodien nevēlos tiesu noslogot ar ziņām par visiem pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem pret A.A.Bērziņu, šeit minēšu tikai vienu, kam ir būtiska nozīme, vērtējot nepieciešamību A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanai.

Valsts probācijas dienests 2015.gadā lūdza tiesu A.A.Bērziņam aizstāt nosacīto brīvības atņemšanas sodu ar reālo brīvības atņemšanas sodu, jo A.A.Bērziņš neierādās Valsts probācijas dienestā uz tikšanos ar šī dienesta pārstāvi. Tas patiesībā bija formāls iegansts, lai turpinātu paraugprāvu pret A.A.Bērziņu.

Valsts probācijas dienesta iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu izskatīja tiesa nelikumīgā sastāvā, jo tika būtiski pārkāpta lietas izskatīšanas piekritība. A.A.Bērziņa deklarētā dzīvesvieta kopš 2015.gada 29.jūlija ir „Lielie Būmaņi”, Būmaņi, Rudzātu pagasts, Līvānu novads, LV-5328, kur, starp citu, A.A.Bērziņš dzīvos arī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Tādējādi lieta atbilstoši teritoriālajai piekritībai bija jāskata Preiļu rajona tiesai (pēc 2016.gada 1.februāra – Daugavpils tiesai Preiļos). Taču lietu 2015.gada 25.novembrī izskatīja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Šo rupjo kļūdu nenovērsa Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, lai gan apelācijas instances pienākums bija nekavējoties nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai pēc piekritības uz Daugavpils tiesu Preiļos.

Turklāt tiesa, kura aizstāja nosacītu brīvības atņemšanas sodu ar reālu brīvības atņemšanas sodu (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.novembra lēmums, Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 08.februāra lēmums), tīši pārkāpa Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 23.decembra spriedumā noteikto un saistošo, ka „A.A.Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus” (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 23.decembra sprieduma 34.lpp. 3.rindkopa no augšas).

Krimināllikuma 55.panta sestā daļa (redakcija līdz 2015.gada 31.janvarim) paredzēja, ka tiesa, nosacīti notiesātajam, varēja uzlikt par pienākumu:

noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

neapmeklēt noteiktas vietas;

noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā;

ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

Neviens no minētajiem pienākumiem A.A.Bērziņam ar tiesas spriedumu piemērots netika.

Vērtējot, vai sods ir necilvēcīgs un cilvēka cieņu degradējošs, ir jāņem vērā konkrētā soda veida samērīgums ar sodītās personas rīcību. A.A.Bērziņam tika piemērots neadekvāts – reāls brīvības atņemšanas sods. Faktiski A.A.Bērziņam reālu brīvības atņemšanas sodu noteica probācijas dienesta ierēdņi, kas ir pretrunā gan samērīgam principam, gan Augstākās tiesas spriedumam.

Uzsveru, ka Augstākās tiesas trīs tiesnešiem bija pārliecība, ka A.A.Bērziņš nekādus likumpārkāpumus neizdarīs. Un, redzams, ka A.A.Bērziņš ir pilnībā attaisnojis viņam doto uzticību un nekādus likumpārkāpumus nebija veicis.

Soda izpildes – reālas brīvības atņemšanas – mērķis nav sagādāt personai fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības. Kriminālsodu politikas mērķis pēc būtības ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, kā arī sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu. Vienaldzīga un formāla soda piemērošana, kā tas noticis A.A.Bērziņa lietā, neatbilst valsts un sabiedrības interesēm, kā arī demokrātiskām Eiropas civilizācijas pamatvērtībām, kā arī nesasniedz soda mērķi un nenoregulē taisnīgas krimināltiesiskās attiecības.

3. A.A.Bērziņam piespriestais sods nav bijis samērīgs

Tiesa kopumā A.A.Bērziņa lietā nemaz nav piemērojusi samērīguma principu, proti, noteiktajam sodam bija jābūt samērīgam ar izdarīto. Samērīguma princips izriet no Satversmes 1.pantā noteiktā tiesiskas valsts jēdziena. Tas arī ir cieši saistīts ar Satversmes 92.pantā iekļauto taisnīguma principu, no kura izriet, ka katrai personai ir konstitucionālas tiesības prasīt taisnīgumu, bet tiesai pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi. Nav iespējams personai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteikt samērīgu sodu, ja tas nav taisnīgs un likumīgs.

Krimināltiesībās samērīguma princips izriet no KL 46.panta otrās un trešās daļas, proti, piespriestajam sodam jābūt samērīgam ar nodarījumu. Par samērīgu var atzīt tikai tādu sodīšanas veidu, kuru, piemērojot, labums, ko iegūs sabiedrība, būs lielāks par indivīda tiesībām. A.A.Bērziņa gadījumā ir noticis tieši pretējais – sabiedrība A.A.Bērziņa cietumsoda dēļ ļoti daudz ko ir zaudējusi, daudzi A.A.Bērziņa attīstītie projekti ir apstājušies vai pazuduši nebūtībā, nav dzimuši pēcnācēji, nav pabeigta doktora disertācija, nav īstenoti vairāki muzikālie projekti, sagandēta fiziskā un garīgā veselība u.t.t.

Arī Liecinieki Vilnis Baltiņš un Valdis Jurkovskis šodien tiesā pauda savu sašutumu, ka A.A.Bērziņam piemērotais sods nav bijis samērīgs un notikušais ar viņu ir liela netaisnība.

Sodam jābūt noteiktam individualizēti, lai tas nebūtu pārāk bargs un pārāk lielā mērā neierobežotu personas pamattiesības, ņemot vērā, kādu pārkāpumu ir veikusi konkrētā persona.

Sods nedrīkst degradēt nedz sodāmo personu, nedz sabiedrību. Taču A.A.Bērziņa gadījumā tieši tā ir noticis, jo nesamērīgā soda dēļ, pretēji soda jēgai, A.A.Bērziņš un arī sabiedrība kopumā ir ilgstoši bijusi pakļauta totālai degradācijai. Ja sabiedrība neciestu no šīs netaisnības, tad, piemēram, par A.A.Bērziņa lietu nebūtu absolūti nekādas intereses no plašsaziņas līdzekļu puses, tad viņu cietumā neintervētu, piemēram, žurnāls „Rīgas Laiks” un citi.

Esmu pārliecināts, ka par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un divu akmeņu iemešanu pa valsts iestādes ēkas fasādi, kā rezultātā, iespējams, tika izsista viena loga rūts (nodarījuma zaudējumi aptuveni 30-40 euro) 20 mēnešus ilgs cietumsods ir klaji un uzkrītoši nesamērīgs. Turklāt citiem apsūdzētajiem pēc tā paša KL 225.panta tika piemēroti vairākas reizes mīkstāki sodi, galvenokārt, piespiedu darba soda veidā.

Turklāt kopš 2009.gada 13.janvāra ir pagājuši vairāk kā 9,5 gadi, kuru gaitā A.A.Bērziņš ir dzīvojis likumam paklausīgu dzīvi.

4. A.A.Bērziņš jau ir izcietis trīs ceturtdaļas no viņam piespriestā soda

A.A.Bērziņš kopš 2017.gada 31.marta ir izolēts no sabiedrības, kad tika aizturēts Čehijas Republikā, un faktiski sāka izciest sodu ieslodzījumā. Uz Latviju A.A.Bērziņš tika pārvests 2018.gada 23.martā un viņš joprojām turpina izciest brīvības atņemšanas sodu Rīgas Centrālcietumā.

Izciestais sods (15 mēneši un 16 dienas) vairākkārt pārsniedz samērīga soda apmērus. Tādēļ šodien tiesas pienākums būtu nešaubīgi atbrīvot A.A.Bērziņu pirms termiņa, tādējādi vismaz daļēji mīkstinot esošo soda nesamērīgumu un radīto netaisnīgumu.

Piemēram, lietā Nr.xxx (krimināllietas Nr.xxx), kurā Jelgavas tiesa 2017.gada 18.janvārī izskatīja notiesātā Sergeja K. nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, tiesa atbrīvoja notiesāto S.K. no atlikušā soda (3 gadi 2 mēneši 21 diena) izciešanas nosacīti pirms termiņa. Būtiski norādīt, ka S.K. tika sodīts par slepkavību un citiem sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī bija pieļāvis 17 režīma pārkāpumus.

Kā norādīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā lietā „Harakčijevs un Tolumovs pret Bulgāriju”[1] „nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas mērķim ir jābūt tādam, kas palīdz ieslodzītajiem pāriet no dzīves ieslodzījumā uz likumam pakļāvīgu dzīvi sabiedrībā saskaņā ar atbrīvošanas nosacījumiem, un veicināt to, lai šīs beigas sekmē sabiedrības drošību un noziegumu samazināšanos sabiedrībā”.

Jāsecina, ka, atbrīvojot A.A.Bērziņu nosacīti pirmstermiņa, tiktu sekmēta sabiedrības drošība.

5. Iespējamais „pārkāpums” cietumā

Lietas materiāli satur ziņas, ka A.A.Bērziņš 2018.gada 18.maijā ir sodīts ar aizliegumu vienu mēnesi (līdz 2018.gada 18.jūnijam) pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā. A.A.Bērziņš šo administratīvo sodu jau ir izcietis un tādēļ šis apstāklis tiesai atkārtoti nebūtu jāvērtē, lemjot jautājumu par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Par minēto Rīgas Centrālcietuma priekšnieka lēmumu ir iesniegta gan A.A.Bērziņa, gan mana sūdzība, kuru virzība uz doto brīdi vēl nav skaidra.

KL 61.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja ir pagājis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktais laiks pēc sodu piemērošanas par sodu izciešanas režīma pārkāpumu un nav spēkā sodu par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Pirmkārt, likumdevējs šajā normā nav identificējis par kādu „kriminālsodu izpildi reglamentējošo likumu” konkrēti ir teikts, tādējādi nav iespējams precīzi pārliecināties par tieši kāda likuma noteiktajiem termiņiem ir runa.

Otrkārt, sodu par iespējamo režīma pārkāpumu piemēroja bez lietas apstākļu noskaidrošanas, bez izmeklēšanas, par notikušo netika veikta pārbaude.

Treškārt, uzreiz pēc „pārkāpuma” A.A.Bērziņš savā paskaidrojumā norādīja, ka pieļauj, ka notikušais ir tīša provokācija.

Ceturtkārt, A.A.Bērziņš par „pārkāpumu” tika sodīts nākamajā dienā. Tas pierāda, ka pret A.A.Bērziņu tika īstenota tīša provokācija ar mērķi viņu nekavējoties sodīt par nenotikušu pārkāpumu.

Piektkārt, lietas materiāli nesatur nekādus pierādījumus, nekādas ziņas par faktiem, ka A.A.Bērziņš būtu saistāms ar „konstatēto pārkāpumu”. Fakts, ka kāds priekšmets atradās A.A.Bērziņa mantās pašsaprotami nepierāda, ka tieši A.A.Bērziņš būtu šo priekšmetu šajās mantās licis un zinājis par tā esamību viņa mantās. Lietā nav pierādījumu, ka A.A.Bērziņš būtu izmantojis izņemto priekšmetu. Nav pierādījumu, ka uz priekšmeta būtu izņemtas kādas A.A.Bērziņa pēdas (piemēram, pirkstu nospiedumi vai DNS materiāls).

Sestkārt, Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 27.jūnija izziņā par A.A.Bērziņa soda izpildes gaitu secinājumā ir norādīts, ka A.A.Bērziņš neatbilst Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta 4.daļas nosacījumiem, jo nav pagājuši 6 mēneši pēc disciplinārsoda piemērošanas. Šāds cietuma secinājums nav pareizs, jo:

A.A.Bērziņam nav piemērots disciplinārsods, bet gan režīma pārkāpums. Tie ir divi dažādi juridiski jēdzieni ar atšķirīgu nozīmi un tiesiskajām sekām;

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta 4.daļa attiecas uz sodu izpildes režīma noteikšanu, jo Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta nosaukums ir „Soda izpildes režīma noteikšana”;

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 79.1 panta pirmajā daļā noteiktais ir pilnā apmērā ievērots, jo uz 2/3 soda izciešanas brīdi (2018.gada 10.maijā) A.A.Bērziņam nebija nekādu režīma pārkāpumu vai administratīvo sodu.

Jāsecina, ka nav pamatota atsaukšanās uz KL 61.panta otrās daļas 4.punkta neizpildi, jo juridiski nav stājies spēkā tāds Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums vai tiesas spriedums, kurš apstiprinātu, ka Rīgas Centrālcietuma priekšnieka lēmums par „pārkāpumu” būtu bijis objektīvs un pamatots. Tādēļ, ievērojot Satversmes 92.pantā nostiprināto nevainīguma prezumpciju, A.A.Bērziņš juridiski un formāli ir atzīstams par nesodītu saistībā ar šajā lietā figurējošo „pārkāpumu”.

6. Ierobežotās izglītības iespējas

Lai gan vārdos cietuma vadība deklarē, ka ikvienam ieslodzījumā ir tiesības uz izglītību, A.A.Bērziņa gadījumā notiek tieši pretējais, liedzot resocializācijas un izglītības iespējas. Kā izriet no Latvijas Universitātes 2018.gada 31.maija izziņas Nr.SD-S20/66 A.A.Bērziņš ir doktora grāda pretendents un ir tiesīgs iesniegt promocijas darbu augstskolā.

A.A.Bērziņš turpina darbu pie doktora disertācijas, taču cietuma vadības dēļ viņam tiek liegtas konstitucionālās tiesības uz izglītību.

Es jau 2018.gada 04.jūnijā ar iesniegumu vērsos Rīgas Centrālcietumā ar lūgumu ļaut A.A.Bērziņam izmantot datoru doktora darba izstrādei un pētniecībai. Atbilde uz šo manu iesniegumu nav sniegta līdz pat šim brīdim.

Arī pats A.A.Bērziņš 2018.gada 26.jūnijā vērsās ar sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldē, apstrīdot Rīgas Centrālcietuma administrācijas lēmumu, ar kuru atteikts izmantot skaitļotāju doktora disertācijas izstrādei.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2018.gada 04.jūlija atbilde Nr.1/12-B/2409 uzskatāmi demonstrē diskriminējošu attieksmi pret A.A.Bērziņu, liedzot viņam izmantot atbilstošu datortehniku un programmatūru sava doktora darba izstrādei. Tas ir klajš A.A.Bērziņa cilvēktiesību pārkāpums! Liedzot veikt pētījumus zinātnē, faktiski cieš visa sabiedrība kopumā, jo sabiedrībai tiek liegta iespēja attīstīties un pilnveidoties no A.A.Bērziņa gūtajām zinātniskajām atziņām.

7. A.A.Bērziņa veselības problēmas

Nesamērīgais un netaisnīgais ieslodzījums ir nodarījis arī būtisku kaitējumu A.A.Bērziņa veselības stāvoklim. A.A.Bērziņam 2018.gada 19.februārī brutāli uzbruka Čehijas Republikas Litomeržices cietumā ieslodzījuma vietas apsargi. Par šo lietu ir uzsākts kriminālprocess, kurā A.A.Bērziņam ir cietušā statuss. Apsargu uzbrukuma rezultātā ļoti smagi cieta A.A.Bērziņa labās kājas celis. Čehu ārsti nesniedza nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Lietai pievienots izraksts par A.A.Bērziņa veselības stāvokli (lietas lapa 23-24), kas objektīvi apliecina pastāvošās veselības problēmas.

Ieslodzījumā ir ļoti ierobežotas iespējas veikt nepieciešamās medicīniskās pārbaudes. Tāpat ieslodzījumā ir ļoti ierobežotas iespējas veikt nepieciešamo apjomīgo, ilgstošo un komplekso rehabilitāciju, kādu A.A.Bērziņam ir noteikuši profesionāli speciālisti.

Kā izriet no SIA „Baltijas Fizioterapija” 2018.gada 14.maija izraksta ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, tad A.A.Bērziņam ir nepieciešama šāda rehabilitācija:

Magnētterpija (ir izieta). Tas ir vienīgais no pieciem punktiem, kurš ir izpildīts.

Ārstnieciskā vingrošana kājas kustību atjaunošanai un disbalansa samazināšanai, kas ir jāveic katru dienu. Cietuma apstākļos ārstnieciskā vingrošana pēc fizioterapeita norādījumiem nav iespējama. Rīgas Centrālcietuma administrācija A.A.Bērziņam pat atteikuši izsniegt viņam pa pastu atsūtīto vingrošanas paklājiņu. Tādējādi nav iespējams veikt ārstnieciskās vingrošanas vingrinājumus un īstenot nepieciešamo rehabilitāciju.

Velotrenažieris katru dienu no 40 minūtēm līdz 1 stundai. Netiek nodrošināts. Lai gan A.A.Bērziņš vairākkārt ir prasījis nodrošināt velotrenažieri, viņa lūgums vienmēr ir bijis noraidīts.

Baseina apmeklējums 2 reizes nedēļā. Netiek nodrošināts, lai gan es jau 2018.gada 15.jūnijā ar iesniegumu vērsos Rīgas Centrālcietumā ar lūgumu apmeklēt A.A.Bērziņam peldbaseinu, kurš no A.A.Bērziņa tuvinieku puses jau bija apmaksāts. Atbilde uz šo manu iesniegumu nav sniegta līdz pat šim brīdim.

Atkārtota konsultācija dinamikas izvērtēšanai pēc 4 nedēļām (proti, uz 14.06.2018.). Nav veikta.

Arī Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 26.aprīļa izrakstā no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes norādīts, ka A.A.Bērziņa rehabilitācijas kursu ieslodzījuma vietās nav iespējams veikt.

8. A.A.Bērziņa vecāku veselības problēmas

A.A.Bērziņa vecākiem – Uldim Bērziņam un Jeļenai Staburovai ir ļoti nopietnas veselības problēmas. To apliecina arī lietas materiāliem pievienotie izraksti no medicīnas iestādēm. [..] Konstatējams, ka vecākiem nepieciešama ievērojama palīdzība, kuru A.A.Bērziņš var sniegt, tikai atrazdamies brīvībā.

9. Atbalsts bērniem

A.A.Bērziņš ir ļoti nepieciešams saviem trīs nepilngadīgajiem bērniem. Situācija ar A.A.Bērziņa ieslodzījumu bērnus ir nopietni traumējusi, vienai no meitām ir bijusi nepieciešama psihologa palīdzība. A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošana vasaras brīvlaikā būtiski palielinātu bērnu psiholoģiskās atkopšanās iespējas pirms jaunā mācību gada uzsākšanas.

10. Nepieciešamība saimniekot laukos

A.A.Bērziņam pieder lauku saimniecība, kurā ir steidzami jāveic ļoti daudzi saimnieciski darbi. Tagad ir visaktīvākais saimniekošanas laiks. A.A.Bērziņam priekšā ir ļoti daudz smaga darba, lai atjaunotu ieslodzījuma dēļ nekopto saimniecību. Ja tagad A.A.Bērziņš nevarēs iesaistīties saimniecības darbos, tad viņa saimniecība būs faktiski izpostīta, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz trešajā personām, kaimiņu saimniecībām.

A.A.Bērziņam ir reģistrētas 40 bišu saimes, par kurām jārūpējas, kā arī jāveic citi dārzkopības un saimniecības darbi, ir līgumiskas saistības ar Lauku atbalsta dienestu līdz 2020.gadam.

11. Secinājumi

Pārkāpēju izolācija no sabiedrības nav primārs kriminālsodīšanas mērķis. Brīvības atņemšana vairāk ir līdzeklis, nekā rezultāts Temīdas rokās. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda atbilst tādam krimināltiesību principam kā represijas ekonomija. Ierobežojot likumpārkāpēja tiesības, ir jāizvēlas minimālā represija, ar kuru var sasniegt sodīšanas mērķus. Tas ļauj individualizēt kriminālsoda izpildi un piemērot brīvības ierobežošanu tik ilgi, cik tas ir nepieciešams.

Objektīvi konstatējams, ka A.A.Bērziņš ir sasniedzis pietiekamus resocializācijas rezultātus, kas būtu par pamatu viņa atbrīvošanai no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Tas vai neizciestais sods nākotnē reāli būs jāizcieš ir pilnā mērā atkarīgs no paša A.A.Bērziņa. Ja A.A.Bērziņš neizdarīs kādus noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un pildīs uzliktos pienākumus, tad nebūs nekāda pamata skatīt jautājumu par neizciestā soda izpildi.

Rezumējot iepriekš teikto, lūdzu tiesu nekavējoties atbrīvot A.A.Bērziņu no turpmākas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.


[1] http://at.gov.lv/lv/judikatura/ect-nolemumu-arhivs/eiropas-cilvektiesibu-un-pamatbrivibu-aizsardzibas-konvencija/pec-pantiem?list=2349&etclaw=true&page=2, spriedums 2014.gada 08.jūlijā.

Novērtē šo rakstu:

74
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...