Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Valsts drošības intereses un fizisko personu datu aizsardzība konkrētajā situācijā” neļaujot Raimonda Bergmaņa (ZZS) vadītajai Aizsardzības ministrijai atklāt to personu vārdus, kuras no nodokļu maksātāju līdzekļiem saņem atalgojumu Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā, - tas izriet no ministrijas oficiāla dokumenta, ko šodien publicējam pilnībā.

Šā gada februārī noslepenoti ministrijas „eksperti” kuri ministra Raimonda Bergmaņa prombūtnes laikā publiskoja „analītisku” paziņojumu, kurā uz atklāti muļķīgu apsvērumu pamata bija secināts, ka pret Latviju tiekot "īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā”.

Paziņojumā, kurš bija izplatīts Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vārdā, tika apgalvots, ka notiekot „iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij”.

Tāpat paziņojumā tika apgalvots, ka „ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums”. Aizsardzības ministrija pieļaujot, ka „šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī”.

Šos satraucošos apgalvojumus Latvijas valsts aizsardzības resors bija izteicis uz diezgan īpatnas analīzes pamata. Pirmkārt, „Aizsardzības ministrijas analīze” liecinot, ka „operācijas avots ir "AssociatedPress" žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni "AP News" un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs kopā ar vairākām personām”.

Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, Aizsardzības ministrijas vārdā nesauktie eksperti esot secinājuši, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse.

Patiesībā gan „ekspertu” veiktā „analīze” bija atklāti muļķīga, jo bija tikai likumsakarīgi, ka tikai pēc Associated Press publikācijas tajā izmantotā, no aģentūras avotiem iegūtā fotogrāfija tiek ievietota fotoaģentūras datu bāzē, nevis tur ir atradusies jau astoņus gadus.

Tāpat Aizsardzības ministrijas anonīmie „eksperti” bija „izanalizējuši”, ka Associated Press publikācija esot tikusi „izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas”.

„Eksperti” acīmredzami neko nebija zinājuši par to, kādā veidā tiek izplatītas Associated Press publikācijas un ka nozīmīgākās no tām tiek automātiski publicētas visdažādākajos interneta resursos, kuri šo informācijas lentu pasūta.

Lai noskaidrotu, kādi tieši „eksperti” ir veikuši šo „analīzi”, Aizsardzības ministrijai tika uzdoti šādi jautājumi:

1) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas sagatavoja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?

2) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas izplatīja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?

3) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam paziņojumam par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij? Kāda ir katra no šiem darbiniekiem izglītība un zināšanas šādā analīzē?

4) vai minētā paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru?

5) ar kurām citām Aizsardzības ministrijas amatpersonām bija saskaņots minētā paziņojuma teksts?

Pēc gandrīz divas dienas ilgām pārdomām saistībā ar šiem jautājumiem Aizsardzības ministrija paziņoja, ka... tās "stulbeņu saraksts" esot oficiāli noslepenots vismaz uz gadu.

Pēc tam Aizsardzības ministrijai tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, bet tagad – arī pieteikums administratīvajā tiesā. Pietiek šodien publisko pilnu Bergmaņa vadītās ministrijas vēstījumu – kāpēc tās „stulbeņu saraksta” publiskošana varētu kaitēt valsts interesēm.

Par iesnieguma izskatīšanu

Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) 2018. gada 27. februārī ir saņemts Jūsu 2018. gada 22. februāra iesniegums (reģistrēts Ministrijā ar Nr. L-PV/312), kurā Jūs saistībā ar Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas sagatavoto un izplātīto paziņojumu „Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija” (turpmāk - Paziņojums) lūdzat sniegt šādu informāciju:

1) kādi darbinieki un ierēdņi pašlaik strādā Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā (vārds, uzvārds un amats), kā arī, kāds ir šo personu amata apraksts un iegūtā izglītība, kas bija par pamatu šo personu pieņemšanai darbā;

2) kuri no šiem darbiniekiem vai ierēdņiem (vārds, uzvārds un amats) sagatavoja Paziņojumu;

3) kuras amatpersonas (vārds, uzvārds un amats) izplatīja Paziņojumu;

4) kuras amatpersonas (vārds, uzvārds un amats) veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam Paziņojumam, kā arī kāda ir šo amatpersonu izglītība un zināšanas šādā analīzē;

5) vai Paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru;

6) ar kurām citām amatpersonām (vārds, uzvārds un amats) bija saskaņots Paziņojuma teksts (turpmāk - Iesniegums).

Ministrija konstatē, ka Iesnieguma 2. - 6. punktā minēto informāciju Jūs jau bijāt pieprasījis 2017. gada 21. februārī Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļai un atsevišķām Ministrijas amatpersonām adresētajā elektroniskajā vēstulē.

Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa 2017. gada 22. februāra elektroniskajā vēstulē norādīja, ka informācija par Paziņojuma sagatavošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktam un Ministrijas 2018. gada 2. janvāra rīkojuma Nr.l-R pielikuma “Aizsardzības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts” 11. punktam ir vērtējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kura pieprasāma Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmo un trešo daļu sabiedrībai ir pieejama visa informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Atbilstoši šā likuma 3. pantam un 10. panta trešajai un ceturtajai daļai informāciju iedala vispārpieejamā informācijā, kuru sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, un ierobežotas pieejamības informācijā, kuru sniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Šā likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto informācijas pieprasījumu un tā pamatojumu, Ministrija norāda turpmāko.

[1] Iesnieguma 1. punktā Jūs lūdzat norādīt katra Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbinieka un ierēdņa vārdu, uzvārdu, amatus un izglītību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu un 8. pantu informācija par fiziskas personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija un tiek aizsargāta ar likumu. Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tā mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šā likuma 2. panta 3. punkts noteic, ka personas dati ir informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Tādējādi personas vārds un uzvārds kopsakarā ar informāciju par darbavietu, ieņemamo amatu un iegūto izglītību ir atzīstami par personas datiem, pēc kuriem attiecīgo personu var identificēt, savukārt šo datu apstrāde skar personas privāto dzīvi. Ievērojot norādīto, Jūsu Iesniegumā pieprasītās informācijas izsniegšana ir vērtējama kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantā uzskaitītajiem gadījumiem, kādos ir atļauta personas datu apstrāde.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punktam personas datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu.

Administratīvo tiesu judikatūrā ir atzīts, ka valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā, tādējādi priekšroku dodot sabiedrības tiesībām uz informāciju (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu, 2012. gada 13. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-45/2012 9. punktu). Vienlaikus tas neizslēdz iestādes pienākumu katrā konkrētajā gadījumā individuāli izvērtēt valsts amatpersonas datu izpaušanas nepieciešamību un samērīgumu, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un personas datu aizsardzību, tādējādi garantējot šo personu privātās dzīves aizsardzību.

Bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka visu Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā nodarbināto personu amati ir saistīti ar valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas izmantošanu un aizsardzību. Ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju, Nacionālās drošības koncepcijas 4.2. apakšpunktā izklāstītos riskus, kas saistīti ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbību, kā arī Paziņojuma saturu, Ministrija atzīst, ka informācijas par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem publiskošana Iesniegumā pieprasītajā apjomā radītu kaitējuma risku šo personu profesionālajām un privātajām interesēm, kā arī valsts drošības un nacionālo interešu apdraudējuma risku.

Ievērojot norādīto, Ministrijas uzskata, ka šajā gadījumā ir pieļaujams izņēmums no valsts pārvaldes atklātības un pieejamības principa, ierobežojot informācijas par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem pieejamību. Valsts drošības intereses un fizisko personu datu aizsardzība konkrētajā situācijā prevalē pār Jūsu interesi iegūt attiecīgo informāciju tās publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.

[2] Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šīs vēstules 1. punktā norādītais neizslēdz Jūsu tiesības iepazīties ar Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbu reglamentējošajiem dokumentiem un šajā nodaļā nodarbināto personu amatu aprakstiem, kā arī papildus interesējošos jautājumos sazināties ar nodaļas vadītāju, kura kontaktinformācija ir publiski pieejama.

Vienlaikus, respektējot Jūsu Iesniegumā izrādīto interesi par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbu, paskaidrojam, ka saskaņā ar Ministrijas 2009. gada 10. decembra reglamenta Nr.33REGL “Militāri publisko attiecību departamenta nolikums” 12.4. apakšpunktu viens no šīs nodaļas uzdevumiem ir paust aizsardzības nozares viedokli atbilstoši iekšējos normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam. Attiecīgi šajā nodaļā nodarbināto personu amata pienākumos ietilpst nodrošināt plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par aizsardzības nozari, organizēt preses konferences, intervijas, gatavot rakstus, paziņojumus presei un citus informatīvos materiālus, kā arī veikt plašsaziņas līdzekļu monitoringu un satura analīzi. Visiem Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem ir augstākā izglītība sociālajās zinātnēs vai citā nodaļas darbības sfērai atbilstošajā jomā.

[3] Iesnieguma 2., 3., 5. un 6. punktā Jūs lūdzat norādīt konkrētas amatpersonas, kas piedalījās Paziņojuma sagatavošanā, saskaņošanā un izplatīšanā (to vārdus, uzvārdus un amatus), savukārt 4. punktā - norādīt amatpersonas, kas analizēja Paziņojuma pamatā esošo informāciju (to vārdus, uzvārdus, amatus, izglītību un zināšanas attiecīgajā jomā).

Vēršam izmanību, ka šīs vēstules 1. punktā izklāstītie apsvērumi attiecībā uz Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbinieku un ierēdņu personas datu izpaušanu ir attiecināmi arī uz Iesniegumā 2. - 4. un 6. punktā pieprasīto informāciju.

Papildus norādām, ka informācija par Ministrijas paziņojumu sagatavošanas, saskaņošanas un izplatīšanas procesu un tajā iesaistītajām personām ir paredzēta vienīgi Ministrijas iekšējai lietošanai. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Savukārt atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajai daļai par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai.

Ierobežojuma iepazīties ar iestādes iekšējās lietošanas informāciju mērķis ir bijis nodrošināt iestādei iespēju netraucēti pildīt savas funkcijas un brīvi formulēt savu viedokli, t. sk. arī pasargāt iestādes amatpersonas no iespējamās ārējās ietekmēšanas un spiediena no trešo personu puses. Šādas informācijas izpaušana varētu traucēt iestādes amatpersonām pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Lai Ministrijai būtu pamats Jums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju, jāpastāv konkrētam leģitīmam mērķim, kam šī informācija tiks izmantota. Savā Iesniegumā Jūs paskaidrojat, ka šī informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Ministrija uzskata, ka šāds formulējums ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts. Proti, Jūs neesat pietiekami skaidri norādījis, kāpēc Jums šī ierobežotas pieejamības informācija ir nepieciešama.

Turklāt Ministrija konstatē, ka tīmekļa vietnē www.pietiek.com 2018. gada 22. februārī tika publicēts Jūsu raksts „Aizsardzības ministrija oficiāli noslepenojusi savu “stulbeņu sarakstu””, kurā Jūs bijāt paudis savu viedokli par Paziņojumu un Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas 2017. gada 22. februāra elektroniskajā vēstulē sniegto atbildi. Izvērtējot Iesniegumu kopsakarā ar šo rakstu, ir redzama Jūsu publiski izteiktā nievājoša attieksme pret Paziņojumu un personām, kas piedalījās tā sagatavošanā, saskaņošanā un izplatīšanā. Tādejādi varētu tikt apšaubīts Iesnieguma patiesais mērķis, proti, tas varētu būt saistīts nevis ar sabiedrības interesi pārliecināties par Ministrijas un to amatpersonu darbības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principam, bet gan ar Jūsu vēlmi iegūt papildu pierādījumus Jūsu publiski izteiktajam viedoklim.

Šādos apstākļos Ministrijai rodas pamatotas šaubas par to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija tiks izmantota leģitīmam mērķim un tās izpaušana neradīs kaitējumu valsts drošībai un Ministrijas amatpersonu tiesiskajām interesēm. Ministrijai ir jānodrošina saviem darbiniekiem un ierēdņiem amata pienākumu izpildei piemēroti apstākļi un jānovērš iespējamais tiesību uz privāto dzīvi aizskārums.

Ievērojot norādīto, Ministrija nekonstatē pietiekamu pamatojumu Iesniegumā pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu Ministrijas lēmumu Jūs varat pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones ielā 1 A, Rīgā, LV-1007), viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

38
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...