Aizsardzības ministrija turpina stīvēties, lai nevajadzētu atklāt detaļas par Vējoņa un Kazekas braucienu uz Āfriku
PIETIEK18.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrija turpina stīvēties, lai tai nevajadzētu atklāt detaļas par kādreizējā aizsardzības ministra, tagadējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 2014. gadā notikušo braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku kopā ar viņa biroja vadītāju Egitu Kazeku, kas tagad oficiāli pilda Vējoņa kancelejas vadītāja vietnieces pienākumus.
Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā pirms divarpus gadiem bija devies ne tikai Vējonis un toreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, bet arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj vēl joprojām.
Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".
Izdevums Vakara Ziņas 2014. gada rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".
Uz to, ka šī paša ministra noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, norādīja ministrijas nevēlēšanās pat pēc atkārtota aizrādījuma sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".
Administratīvā rajona tiesa noraidīja Pietiek pārstāvja prasību atklāt šo informāciju, kā pamatojumu minot šādus apsvērumus:
"Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par R.Vējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu. Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi.
Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas arī ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.
Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam."
Nu šī lieta ir nonākusi Augstākajā tiesā, un šodien Pietiek publicē Aizsardzības ministrijas tiesai iesniegtos apsvērumus – kāpēc pirmās instances tiesa visu attiecībā uz Āfrikas viesnīcu numuriņiem un to iemītniekiem ir nospriedusi pareizi.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
