Aizsardzības ministrija oficiāli noslepenojusi savu "stulbeņu sarakstu"
PIETIEK22.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrija ir oficiāli noslepenojusi savu "stulbeņu sarakstu" - tos „ekspertus”, kuri ministra Raimonda Bergmaņa prombūtnes laikā otrdienas vakarā publiskoja „analītisku” paziņojumu, kurā uz atklāti muļķīgu apsvērmu pamata bija secināts, ka pret Latviju tiekot "īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā”.
Paziņojumā, kurš bija izplatīts Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vārdā, tika apgalvots, ka notiekot „iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij”.
Tāpat paziņojumā tika apgalvots, ka „ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums”. Aizsardzības ministrija pieļaujot, ka „šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī”.
Šos satraucošos apgalvojumus Latvijas valsts aizsardzības resors bija izteicis uz diezgan īpatnas analīzes pamata. Pirmkārt, „Aizsardzības ministrijas analīze” liecinot, ka „operācijas avots ir "AssociatedPress" žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni "AP News" un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs kopā ar vairākām personām”.
Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, Aizsardzības ministrijas vārdā nesauktie eksperti esot secinājuši, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse.
Patiesībā gan „ekspertu” veiktā „analīze” bija atklāti muļķīga, jo bija tikai likumsakarīgi, ka tikai pēc Associated Press publikācijas tajā izmantotā, no aģentūras avotiem iegūtā fotogrāfija tiek ievietota fotoaģentūras datu bāzē, nevis tur ir atradusies jau astoņus gadus.
Tāpat Aizsardzības ministrijas anonīmie „eksperti” bija „izanalizējuši”, ka Associated Press publikācija esot tikusi „izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas”.
„Eksperti” acīmredzami neko nebija zinājuši par to, kādā veidā tiek izplatītas Associated Press publikācijas un ka nozīmīgākās no tām tiek automātiski publicētas visdažādākajos interneta resursos, kuri šo informācijas lentu pasūta.
Lai noskaidrotu, kādi tieši „eksperti” ir veikuši šo „analīzi”, Aizsardzības ministrijai tika uzdoti šādi jautājumi:
1) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas sagatavoja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?
2) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas izplatīja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?
3) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam paziņojumam par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij? Kāda ir katra no šiem darbiniekiem izglītība un zināšanas šādā analīzē?
4) vai minētā paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru?
5) ar kurām citām Aizsardzības ministrijas amatpersonām bija saskaņots minētā paziņojuma teksts?
Pēc gandrīz divas dienas ilgām pārdomām saistībā ar šiem jautājumiem Aizsardzības ministrija paziņoja, ka... tās "stulbeņu saraksts" esot oficiāli noslepenots vismaz uz gadu. Pilnais ministrijas paziņojums ir šāds:
„Informācija par paziņojuma sagatavošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam un Aizsardzības ministrijas 02.01.2018. rīkojuma Nr.1-R pielikuma “Aizsardzības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts” 11.punktam, ir vērtējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kura pieprasāma Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas 02.01.2018. rīkojuma Nr.1-R pielikuma “Aizsardzības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts” 11.punktu, darba grupu, darbinieku, tikšanos un komisiju sanāksmju protokoli un tiem pievienotie dokumenti, atzinumi, skaidrojumi, ieteikumi, novērtējumi, darba materiāli to izstrādei u.tml. dokumenti saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu, uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, un tās statuss saglabājas 1 gadu, ja nav noteikts jauns termiņš vai arī statuss atcelts pirms termiņa.”
Pašlaik Aizsardzības ministrijai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, lai informācijas nesaņemšanas gadījumā vērstos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
