Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv iespēja, ka Raimonda Bergmaņa (attēlā) vadītā Aizsardzības ministrija varētu pilnībā noslepenot informāciju par luksus automašīnām, kas tiek izmantotas bijušo Valsts prezidentu vajadzībām, - jau pašlaik ministrija ir paziņojusi, ka jebkādas sīkākas ziņas par eksprezidentu limuzīniem un konkrēti Vairas Vīķes-Freibergas izmantoto auto esot uzskatāmas par „aizsardzības pasākumus” skarošu un līdz ar to konfidenciālu informāciju.

„Ņemot vērā to, ka Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas rīcībā esošās automašīnas, kuras tiek iesaistītas personu, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, aizsardzības (apsardzes) pasākumos, tiek izmantotas arī Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1. panta otrās daļas 2. punktā noteikto funkciju izpildē, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1. panta otrās daļas 1. punktā un 3. punkta "a" apakšpunktā noteikto funkciju izpildē, sīkāka informācija par Vairas Vīķes-Freibergas (t.i. personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu), aizsardzības (apsardzes) pasākumos pašlaik izmantotajām automašīnām netiks sniegta, jo pretējā gadījumā var tikt atklāta tāda informācija, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.11.1. apakšpunktu ir atzīta par konfidenciālu.

Tiesa, šis noteikumu punkts paredz, ka par konfidenciālu atzīstama informācija  par „svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskajiem līdzekļiem”, savukārt ne Vīķe-Freiberga, ne kāds no citiem bijušajiem Valsts prezidentiem jau sen nav valsts amatpersonas statusā, un nekas arī nav dzirdēts par to, ka kādam no viņiem pēdējos gados būtu bijis kāds apdraudējums. Taču, neraugoties uz to, nekādu plašāku informāciju Aizsardzības ministrija sniegt nevēloties.

Līdz ar to vienīgais, ko ministrija varot atklāt par to, ko tā sauc par „Vairas Vīķes-Freibergas, t.i. personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, aizsardzības (apsardzes) pasākumiem”, esot – šajos „aizsardzības (apsardzes) pasākumos” pašreiz tiekot izmantota kāda no veselām trim automašīnām - Mercedes-Benz, Volkswagen vai Chrysler, „kuru izlaiduma gads ir no 2003. gada līdz 2008. gadam, un to vidējais nobraukums pašlaik svārstās no 166 000 km līdz 260 000 km”. „Konkrēto automašīnu, ar kuru pārvietosies šī persona, nosaka Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, ņemot vērā likumā noteikto funkciju izpildei pieejamos un nepieciešamos resursus,” apgalvo Aizsardzības ministrija.

Kā jau informēts, bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga uz savu astoņdesmito jubileju decembra sākumā vēl varētu arī netikt pie jaunas luksus automašīnas uz nodokļu maksātāju rēķina, jo šīs automašīnas iepirkums 14. septembrī uz nenoteiktu laiku ir pārtraukts.

Oficiālais iemesls, kura dēļ luksus automašīnas nomas iepirkums pārtraukts, ir – „nepieciešamas izmaiņas tehniskajā specifikācijā”. Taču zīmīgi, ka lēmums par iepirkuma pārtraukšanu ir pieņemts divas dienas pēc tam, kad Pietiek atklāja, ka jaunā luksus automašīna, visticamākais, paredzēta Vīķes-Freibergas vajadzībām, atsaucoties uz saņemtu „mājienu” par kādreizējās valsts galvas astoņdesmito dzimšanas dienu 1. decembrī.

12. septembrī – divas dienas pirms iepirkuma pārtraukšanas – Pietiek ar atsauci uz neoficiālu informāciju no diviem dažādiem avotiem Aizsardzības ministrijā aprakstīja, ka jauno luksus automašīnu, kuras iepirkumu izsludinājis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, savām vajadzībām, visticamākais, ir pieprasījusi bijusī Valsts prezidente, turklāt izteikts skaidrs mājiens par kādreizējās valsts vadītājas gaidāmo jubileju, līdz kurai noteikti vajadzētu paspēt sagādāt jauno braucamo iepriekšējā vietā.

Neatsaucoties ne uz kādiem normatīvajiem aktiem, kas noteiktu šādu slepenību, Bergmaņa vadītā ministrija joprojām atsakās nosaukt to bijušo Valsts prezidentu, kam domāta jaunā automašīna. Taču par to, ka tā paredzēta tieši Vīķes-Freibergas vajadzībām, liecina ne tikai ministrijas avotu informācija, bet arī periodiskums, ar kādu eksprezidente sev no valsts pieprasa jaunu luksusauto.

Pirms tam Vīķe-Freiberga jaunu auto bija pieprasījusi 2012. gadā, kad Aizsardzības ministrija paziņoja, ka „esam saņēmuši argumentētu pieprasījumu, ko mēs tālāk arī virzīsim”. Tad eksprezidente tika vizināta ar 2006. gada izlaiduma Mercedes Benz 500, kura cena, to iegādājoties, bija vairāk nekā 95 tūkstoši eiro. Taču informācija, vai un kāda automašīna iegādāta pēc „argumentētā pieprasījuma”, tā arī netika saņemta. Savukārt tagadējais pieprasījums, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, formāli pamatots ar pašreizējās automašīnas slikto stāvokli.

Tikmēr oficiāli Aizsardzības ministrija stomās saistībā ar izsludināto iepirkumu par jaunas luksus klases vieglās pasažieru automašīnas pilna servisa ilgtermiņa nomu, nevēloties sniegt skaidras atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo iepirkumu.

 „Lēmums par automašīnas nomu tika pieņemts Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas speciālistu (t.sk. arī drošības ekspertu) sēdē, un tas bija koleģiāls lēmums,” – tas ir viss, ko pēc ilgākas noskaidrošanas ministrija ir gatava atklāt, atbildot uz jautājumu, kuras konkrētās amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu, ka ir nepieciešams nomāt tieši luksus klases automašīnu, kad un kādā formā šis lēmums ir fiksēts.

„Ņemot vērā automašīnas izmantošanas mērķi, automašīnas izvēles pamatā bija drošības prasības, kurās ietilpst arī tādi auto tehniskie parametri kā auto drošības aprīkojums, auto veiktspēja un svars. No pašreiz piedāvājumā esošo auto klāsta drošības prasībām atbilstošākais auto ietilpst luksus klases automašīnu klasē, jo zemākas klases auto tehniskie parametri neatbilst atsevišķām drošības prasībām, tādēļ tika pieņemts lēmums par luksus klases auto nomu,” skaidro ministrija, gan nevēloties precizēt – kas ir šīs „atsevišķās drošības prasības” un kas tās noteicis.

Savukārt uz jautājumu, vai kāds no bijušajiem Valsts prezidentiem ir pieprasījis savām vajadzībām tieši luksus klases automašīnu un, ja kā, tad kurš (kura) tieši, kad tieši šis pieprasījums veikts un kam tieši tas izteikts, Aizsardzības ministrija atbildēt atsakās.

Tā vietā Bergmaņa vadītā ministrija vēloties „vērst uzmanību, ka nomāto auto ir paredzēts izmantot ne tikai personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu aizsardzības (apsardzes) funkciju nodrošināšanā, bet arī Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas  2.punktā noteikto funkciju izpildē, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas  1.punktā un 3.punkta "a" apakšpunktā noteikto funkciju izpildē, t.sk. ārvalstu viesu uzņemšanā, kur automašīnai jānodrošina arī reprezentācijas funkcijas”.

Pietiek jau ir informējis, ka likums „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” nemaz nenosaka, ka ikvienam bijušajam Valsts prezidentam patiešām pienāktos tieši luksus klases automašīna, kas turklāt būtu regulāri jānomaina pret jaunu.

Likuma 10. pants attiecībā uz eksprezidentu apgādi ar transportlīdzekli nosaka tikai to, ka „persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts (..) lietošanā vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai (darbiniekam)”.

Tas nozīmē – likums pieļauj, ka eksprezidenta vajadzībām ir iespējams iegādāties arī luksus klases auto, taču nenosaka, ka šāds auto, turklāt regulāri nomaināms, katram eksprezidentam obligāti pienāktos.

Tas nozīmē, ka ir bijušas konkrētas amatpersonas, kas ir pieņēmušas lēmumu, ka konkrētam eksprezidentei (šai gadījumā – eksprezidentei) ir noteikti nepieciešama atkal jauna un noteikti luksus klases automašīna. Taču arī to, kuras tieši ir bijušas šīs amatpersonas, Aizsardzības ministrija cenšas neatklāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi