Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv iespēja, ka Raimonda Bergmaņa (attēlā) vadītā Aizsardzības ministrija varētu pilnībā noslepenot informāciju par luksus automašīnām, kas tiek izmantotas bijušo Valsts prezidentu vajadzībām, - jau pašlaik ministrija ir paziņojusi, ka jebkādas sīkākas ziņas par eksprezidentu limuzīniem un konkrēti Vairas Vīķes-Freibergas izmantoto auto esot uzskatāmas par „aizsardzības pasākumus” skarošu un līdz ar to konfidenciālu informāciju.

„Ņemot vērā to, ka Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas rīcībā esošās automašīnas, kuras tiek iesaistītas personu, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, aizsardzības (apsardzes) pasākumos, tiek izmantotas arī Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1. panta otrās daļas 2. punktā noteikto funkciju izpildē, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1. panta otrās daļas 1. punktā un 3. punkta "a" apakšpunktā noteikto funkciju izpildē, sīkāka informācija par Vairas Vīķes-Freibergas (t.i. personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu), aizsardzības (apsardzes) pasākumos pašlaik izmantotajām automašīnām netiks sniegta, jo pretējā gadījumā var tikt atklāta tāda informācija, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.11.1. apakšpunktu ir atzīta par konfidenciālu.

Tiesa, šis noteikumu punkts paredz, ka par konfidenciālu atzīstama informācija  par „svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskajiem līdzekļiem”, savukārt ne Vīķe-Freiberga, ne kāds no citiem bijušajiem Valsts prezidentiem jau sen nav valsts amatpersonas statusā, un nekas arī nav dzirdēts par to, ka kādam no viņiem pēdējos gados būtu bijis kāds apdraudējums. Taču, neraugoties uz to, nekādu plašāku informāciju Aizsardzības ministrija sniegt nevēloties.

Līdz ar to vienīgais, ko ministrija varot atklāt par to, ko tā sauc par „Vairas Vīķes-Freibergas, t.i. personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, aizsardzības (apsardzes) pasākumiem”, esot – šajos „aizsardzības (apsardzes) pasākumos” pašreiz tiekot izmantota kāda no veselām trim automašīnām - Mercedes-Benz, Volkswagen vai Chrysler, „kuru izlaiduma gads ir no 2003. gada līdz 2008. gadam, un to vidējais nobraukums pašlaik svārstās no 166 000 km līdz 260 000 km”. „Konkrēto automašīnu, ar kuru pārvietosies šī persona, nosaka Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, ņemot vērā likumā noteikto funkciju izpildei pieejamos un nepieciešamos resursus,” apgalvo Aizsardzības ministrija.

Kā jau informēts, bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga uz savu astoņdesmito jubileju decembra sākumā vēl varētu arī netikt pie jaunas luksus automašīnas uz nodokļu maksātāju rēķina, jo šīs automašīnas iepirkums 14. septembrī uz nenoteiktu laiku ir pārtraukts.

Oficiālais iemesls, kura dēļ luksus automašīnas nomas iepirkums pārtraukts, ir – „nepieciešamas izmaiņas tehniskajā specifikācijā”. Taču zīmīgi, ka lēmums par iepirkuma pārtraukšanu ir pieņemts divas dienas pēc tam, kad Pietiek atklāja, ka jaunā luksus automašīna, visticamākais, paredzēta Vīķes-Freibergas vajadzībām, atsaucoties uz saņemtu „mājienu” par kādreizējās valsts galvas astoņdesmito dzimšanas dienu 1. decembrī.

12. septembrī – divas dienas pirms iepirkuma pārtraukšanas – Pietiek ar atsauci uz neoficiālu informāciju no diviem dažādiem avotiem Aizsardzības ministrijā aprakstīja, ka jauno luksus automašīnu, kuras iepirkumu izsludinājis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, savām vajadzībām, visticamākais, ir pieprasījusi bijusī Valsts prezidente, turklāt izteikts skaidrs mājiens par kādreizējās valsts vadītājas gaidāmo jubileju, līdz kurai noteikti vajadzētu paspēt sagādāt jauno braucamo iepriekšējā vietā.

Neatsaucoties ne uz kādiem normatīvajiem aktiem, kas noteiktu šādu slepenību, Bergmaņa vadītā ministrija joprojām atsakās nosaukt to bijušo Valsts prezidentu, kam domāta jaunā automašīna. Taču par to, ka tā paredzēta tieši Vīķes-Freibergas vajadzībām, liecina ne tikai ministrijas avotu informācija, bet arī periodiskums, ar kādu eksprezidente sev no valsts pieprasa jaunu luksusauto.

Pirms tam Vīķe-Freiberga jaunu auto bija pieprasījusi 2012. gadā, kad Aizsardzības ministrija paziņoja, ka „esam saņēmuši argumentētu pieprasījumu, ko mēs tālāk arī virzīsim”. Tad eksprezidente tika vizināta ar 2006. gada izlaiduma Mercedes Benz 500, kura cena, to iegādājoties, bija vairāk nekā 95 tūkstoši eiro. Taču informācija, vai un kāda automašīna iegādāta pēc „argumentētā pieprasījuma”, tā arī netika saņemta. Savukārt tagadējais pieprasījums, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, formāli pamatots ar pašreizējās automašīnas slikto stāvokli.

Tikmēr oficiāli Aizsardzības ministrija stomās saistībā ar izsludināto iepirkumu par jaunas luksus klases vieglās pasažieru automašīnas pilna servisa ilgtermiņa nomu, nevēloties sniegt skaidras atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo iepirkumu.

 „Lēmums par automašīnas nomu tika pieņemts Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas speciālistu (t.sk. arī drošības ekspertu) sēdē, un tas bija koleģiāls lēmums,” – tas ir viss, ko pēc ilgākas noskaidrošanas ministrija ir gatava atklāt, atbildot uz jautājumu, kuras konkrētās amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu, ka ir nepieciešams nomāt tieši luksus klases automašīnu, kad un kādā formā šis lēmums ir fiksēts.

„Ņemot vērā automašīnas izmantošanas mērķi, automašīnas izvēles pamatā bija drošības prasības, kurās ietilpst arī tādi auto tehniskie parametri kā auto drošības aprīkojums, auto veiktspēja un svars. No pašreiz piedāvājumā esošo auto klāsta drošības prasībām atbilstošākais auto ietilpst luksus klases automašīnu klasē, jo zemākas klases auto tehniskie parametri neatbilst atsevišķām drošības prasībām, tādēļ tika pieņemts lēmums par luksus klases auto nomu,” skaidro ministrija, gan nevēloties precizēt – kas ir šīs „atsevišķās drošības prasības” un kas tās noteicis.

Savukārt uz jautājumu, vai kāds no bijušajiem Valsts prezidentiem ir pieprasījis savām vajadzībām tieši luksus klases automašīnu un, ja kā, tad kurš (kura) tieši, kad tieši šis pieprasījums veikts un kam tieši tas izteikts, Aizsardzības ministrija atbildēt atsakās.

Tā vietā Bergmaņa vadītā ministrija vēloties „vērst uzmanību, ka nomāto auto ir paredzēts izmantot ne tikai personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu aizsardzības (apsardzes) funkciju nodrošināšanā, bet arī Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas  2.punktā noteikto funkciju izpildē, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas  1.punktā un 3.punkta "a" apakšpunktā noteikto funkciju izpildē, t.sk. ārvalstu viesu uzņemšanā, kur automašīnai jānodrošina arī reprezentācijas funkcijas”.

Pietiek jau ir informējis, ka likums „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” nemaz nenosaka, ka ikvienam bijušajam Valsts prezidentam patiešām pienāktos tieši luksus klases automašīna, kas turklāt būtu regulāri jānomaina pret jaunu.

Likuma 10. pants attiecībā uz eksprezidentu apgādi ar transportlīdzekli nosaka tikai to, ka „persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts (..) lietošanā vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai (darbiniekam)”.

Tas nozīmē – likums pieļauj, ka eksprezidenta vajadzībām ir iespējams iegādāties arī luksus klases auto, taču nenosaka, ka šāds auto, turklāt regulāri nomaināms, katram eksprezidentam obligāti pienāktos.

Tas nozīmē, ka ir bijušas konkrētas amatpersonas, kas ir pieņēmušas lēmumu, ka konkrētam eksprezidentei (šai gadījumā – eksprezidentei) ir noteikti nepieciešama atkal jauna un noteikti luksus klases automašīna. Taču arī to, kuras tieši ir bijušas šīs amatpersonas, Aizsardzības ministrija cenšas neatklāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ilūziju arhitektūra: kāpēc neuzticība tiek pārvērsta par "varoņdarbu"?

FotoVai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Lasīt visu...

21

Vai Latvijas liktenis ir vienmēr būt trešajai starp Baltijas valstīm?

FotoDiskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Lasīt visu...

21

Nēzdodziņi nelīdzēs... Tukšas runas arī!

FotoIlgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Lasīt visu...

18

Lelde Dreimane ir tik gudra, ka nemelo – bet šo un to noklusē...

FotoViņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Lasīt visu...

21

Notiekošais pasaulē pavisam drīz paraus līdzi ellē visus

FotoPar būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Lasīt visu...

21

Amatieriska politikas vērotāja asociatīva refleksija

FotoTālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Lasīt visu...

21

Deviņi iemesli, kāpēc ārpus Rīgas mūsu vēlēšanu metode būs izdevīgāka

FotoPiedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Lasīt visu...

21

Ij neceriet, es pat nedomāju mēģināt strādāt godīgu darbu!

FotoInformēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Lasīt visu...

3

Urā, Eiropas fantastiski drosmīgās rīcības rezultātā Krievija jau ir faktiski iznīcināta un lien mūsu priekšā uz vēdera!

FotoIepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Lasīt visu...

12

Teātris un hokejs nav domāts nabagiem – ko nevar teikt par ANO Drošības padomi

FotoViena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi