Iesaki rakstu: 
Jau gadu kopš pērnā gada novembra un decembra vētrām aizlauzti un nolūzuši koki brauktuves tuvumā posmā no Lielvārdes ielas līdz Eizenšteina ielai apdraud Rīgas iedzīvotāju veselību un dzīvību. Uzņēmums Rīgas meži, kas atbild par vētras gāzto koku savākšanu, izrādās, neesot drīkstējis veikt darbus šajā teritorijā, jo tā oficiāli ar dokumentiem nebija nodota uzņēmuma pārvaldīšanā. Savukārt Rīgas domes Satiksmes departaments atbild tikai par tiem kokiem un zariem, kas atrodas ielas sarkanajās līnijās.
Par bīstamās situācijas novēršanu jau ilgu laiku cīnās rīdziniece, kura par to ziņoja arī Pietiek. Gada laikā viņai nav izdevies panākt, lai kāda Rīgas domes atbildīgā institūcija bīstamos kokus aizvāktu un teritoriju sakārtotu, - tā vietā viņa saņēmusi birokrātiskus skaidrojumus par konkrētās teritorijas juridiski nenoformēto statusu.
Rīgas domes Īpašuma departaments nenoliedz, ka šajā teritorijā nav līdz galam sakārtotas īpašuma attiecības, tādēļ atrast īsto atbildīgo nemaz nav tik vienkārši. Lai gan zemesgabals pieder Rīgas domei, tas oficiāli nebija noformēts kā pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži apsaimniekošanā nodots, un tikai šā gada 10.oktobrī pieņemts Rīgas domes lēmums par šī zemesgabala nodošanu Rīgas mežu apsaimniekošanā.
Kā skaidro Rīgas mežu preses sekretārs Edgars Vaikulis, kamēr teritorija nav nodota uzņēmuma apsaimniekošanā, tas nav tiesīgs veikt koku izciršanas un teritorijas sakārtošanas darbus. „Mums nav tiesību tērēt līdzekļus kādiem pasākumiem teritorijā, kas nav mūsu apsaimniekošanā,” uzsver Vaikulis. Tagad, kad ir oficiāls dokuments par tā nodošanu apsaimniekošanā, Rīgas meži ar skubu teritoriju sakārtošot.
Tomēr fakts, ka īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, apgrūtina koku izciršanu arī tagad, uzsver Rīgas mežu pārstāvis. Ciršanas atļauju drīkst piešķirt tikai oficiālam īpašniekam, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā. Bez ciršanas atļaujas Rīgas mežu iespējas esot apgrūtinātas. Tomēr aizvākt vētras gāztos kokus un nozāģēt vēja aizlauztus zarus drīkstot arī bez ciršanas atļaujas, tādēļ jau tuvākajā laikā uzņēmums plāno šo teritoriju sakārtot un padarīt iedzīvotājiem drošu.
Rīgas domes Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Gailīte skaidro, ka departaments ir uzsācis zemesgabala robežu noteikšanas projektu izstrādi, kas pēc saskaņošanas tiks nodoti uzmērīšanai dabā, pēc kuras zemesgabals var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. „Šīm darbībām nepieciešamais laiks prognozējams aptuveni uz vienu gadu. Pēc zemesgabala nostiprināšanas zemesgrāmatā SIA Rīgas meži varēs veikt meža inventarizāciju un pārējās meža sakopšanas darbības – vēja lauzto koku, kas nav bīstami, izzāģēšanu un novākšanu,” norāda departamenta pārstāve.
Šī nebūt nav vienīgā vieta Rīgā, kur nesakārtotu īpašuma attiecību un apsaimniekošanas tiesību dēļ netiek izcirsti un aizvākti vēja gāzti un aizlauzti koki. Kā uzsver Rīgas mežu pārstāvis, šādas vietas galvaspilsētā ir vairākas, tomēr uzņēmumam nav tiesību šīs teritorijas sakārtot.
„Ne visi Rīgas teritorijā esošie meži ir atzīti par parkiem, bet tiem ir meža statuss. Līdz ar to uz tiem attiecas mežu apsaimniekošanas noteikumi, kas nosaka, ka vēja gāztam kokam ir jāpaliek turpat mežā tīri no dabas aizsardzības viedokļa. Ja varbūt arī cilvēkiem nepatīk šādi nolauzti koki, tie ir nepieciešami tur dzīvojošajiem kukaiņiem un citām dzīvām radībām, par kuru aizsardzību mežā ir pienākums rūpēties,” skaidro Vaikulis.
Vēja gāzti un aizlauzti koki tiek aizvākti no Mežaparka teritorijas, kas ir atzīta par parku, bet ne pārējos Rīgas teritorijā esošajos mežos, tādēļ iedzīvotājiem vajadzētu saprast – pat, ja koki atrodas tuvu ielai un gājēju celiņam, tos aizvākt tikai estētisku apsvērumu dēļ nav atļauts.
Tomēr, ja koki un zari atrodas uz brauktuves vai gājēju celiņa, par tiem ir atbildīgs Rīgas domes Satiksmes departaments, kas apgalvo, ka regulāri kopjot un sakārtojot šo teritoriju un tā atbildības zonā esošajā teritorijā veselībai un dzīvībai bīstamu koku neesot.
Foto no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
