Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. un 2021. gadā mana galvenā diskusija ar Veselības ministriju ir bijusi par kustību un sporta lomu pandēmijas apstākļos. Veselības ministri Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts ir stingri turējušies pie viedokļa, ka pandēmijas laikā ir nepieciešami ierobežojumi (distancēšanās, maskas, ziepes, aplikācijas, mājsēde vai pat lokdauns) un vakcinācija, bet kategoriski nolieguši vai ignorējuši profilakses lomu.

Vēl vairāk – esmu nozākāts, īpaši no re:čekistu puses, ietverts dažādās tautas ienaidnieku mājas lapās un apsaukāts tādēļ, ka esmu mēģinājis teikt, ka tikpat svarīga ir profilakse. Taburete var stāvēt tikai tad, ja tai ir trīs kājas, un trešā kāja ir profilakse, bet no profilakses nozīmīgākā ir kustība un sports. Mājsēde ir pretmets kustībai, tādēļ darbojas smagas slimības gaitas un nāves virzienā. Tikai iekštelpās izplatās vīruss.

Un tomēr - līdz šim pārliecinošu pētījumu par kustības lomu Covid-19 slimības smaguma samazināšanā un mirstības mazināšanā nebija. Bija publikācijas, kurās mazkustība un liekais svars bija atzīti par galvenajiem Covid-19 nāves riska faktoriem, bija publikācijas, kurās mazkustības loma smagas slimības gaitas izraisīšanā tika pielīdzināta hipertonijai, hiperholesterinēmijai un cukura diabētam. Pirmais mūsu rīcībā nonāca Norvēģijas fizisko aktivitāšu uzraudzības pētījums, kurš diezgan stingri noteica Covid-19 saslimstības, slimības smagas gaitas un mirstības korelāciju ar mazkustību.

Bija dažādas vadlīnijas, kuras ieteica palielināt kustību apjomu, bet īpaši - veikt elpošanas vingrinājumus. Arī Latvijas Universitātes medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta direktors, plaušu ārsts, medicīnas doktors Viesturs Šiliņš daudz rakstīja un iestājās par elpošanas vingrinājumu apmācību sabiedrībā.

Šobrīd dažādās pasaules valstīs parādās pētījumi par slimības gaitas un mirstības korelāciju ar kustības apjomu. Profesors, kardiologs Oskars Kalējs man atsūtīja vairākus interesantus rakstus no JAMA (Amerikas Ārstu asociācijas žurnāls) par kustības lomu slimības un nāves mazināšanā, un vienā no tiem bija analizēts perspektīvs kohortas pētījums par kustības apjoma korelāciju ar nāvi.

Konkrēto pētījumu bija veikuši kardiologi, tas bija veikts vairāk nekā 10 gadus, bet šajā pētījumā nebija grūti izdalīt pēdējo divu gadu mirstības rezultātus. Amerikāņi bija vidēja un vecāka gadagājuma ļaudīm piestiprinājuši akselerometru, kas ļāva noteikt soļu skaitu, amplitūdu, pakāpienu augstumu un kustības intensitāti. Jāpiebilst, ka šādu fizisko aktivitāšu izsekotāju ASV jau 2019. gadā lietoja 29.5 miljoni amerikāņu, kas viņiem ļāva sekot savām fiziskajām aktivitātēm.

Pacientus sadalīja grupās - tie, kas veica dienā mazāk par 7000 soļiem, tika atzīti par zemas fiziskas aktivitātes cilvēkiem, tie, kas veica no 7000 līdz 10 000 soļiem - par vidējas, bet par pietiekamu fizisku aktivitāti tika uzskatīts, ja cilvēks diennaktī veic vairāk par 10 000 soļiem. Tomēr šeit parādījās arī apstāklis, ka tie, kas dienā vidēji veica vairāk par 10 000 soļiem, tos veica ar ievērojami lielāku intensitāti, ātrumu un soļa amplitūdu. Patiesībā jau arī Covid-19 konkrētajā pētījumā bija jaucējfaktors, bet, tā kā Amerikā šīs slimības iespaids uz vispārējo mirstību bija gana liels, varēja pētīt korelāciju un veikt secinājumus.

Kā jau modernos amerikāņu pētījumos pieņemts, liela uzmanība bija pievērsta rasei un dzimumam, bet arī daudziem citiem jaucējfaktoriem - smēķēšanai, ēšanas paradumiem, naktsmieram, psiholoģiskam klimatam darbā utt. Lielā mērā interese šāda veida pētījumam tika pievērsta arī tālab, ka pērn bija ļoti daudzas spekulācijas ap jautājumu - cilvēki ar melnu ādas krāsu ar Covid-19 slimo smagāk, un mirstība ir lielāka.

Secinājumi bija šādi - tiem, kas dienā veica vismaz 7000 soļu, savā vecuma grupā bija ievērojami mazāka mirstība no jebkura iemesla nekā cilvēkiem, kuru fiziskā aktivitāte nesasniedza šos 7000 soļus, bet mirstības atšķirība starp cilvēkiem, kas izdarīja dienā vairāk par 10 000 soļiem, pie kam veica to intensīvāk, un tiem, kas nesasniedza 7000, mirstības atšķirība bija 3.1-5 reizes dažādās vecuma grupās (jo vecāki cilvēki, jo lielāka atšķirība mirstībā starp mazkustīgiem un aktīviem cilvēkiem) - proti, mazkustīgi cilvēki mira ievērojami biežāk.

Amerikāņi jau veikuši secinājumus, ka fizisko aktivitāšu līmeņa uzlabošana vismazāk aktīvajā iedzīvotāju segmentā (tiem, kas veic mazāk par 7000 soļiem dienā), veicinot pieaugošu fizisku aktivitāti, samazina mirstības risku ne tikai no sirds asisnsvadu slimībām, bet arī no Covid-19. Veikts arī cits secinājums, ka melnas ādas krāsas cilvēku vidū šī attiecība ir tieši tāda pati, proti, lielāka mirstība no Covid-19 nav saistīta ar ģenētiku, bet to ļoti ietekmē fiziskās aktivitātes, kuras ASV, kā izrādās, daudz augstākas ir gaišas ādas krāsas iedzīvotāju vidū (īpaši gaišas ādas krāsas vīrieši vidējos un vecākos gados ir fiziski atktīvāki par melnas ādas krāsas iedzīvotājiem).

Secinājumi, cik nu iespējami vienkāršajā valodā

Šobrīd cīņā ar Covid-19 ļoti nozīmīga ir vakcinācija. Es katru Latvijas iedzīvotāju aicinu vakcinēties. Būtu labi distancēties un ierobežot ilgstošas tikšanās ar citiem cilvēkiem slikti ventilētās iekštelpās. Būtu vēlams nēsāt FFP2 maskas vismaz sabiedriskajā transportā vai telpās, kurās ar kādu cilvēku laiku pavadāt ilgstoši.

Kaut arī esmu par šo jautājumu publiski piesmiets no valdības kontrolētajiem mēdijiem, joprojām uzskatu, ka daudzkārt lietota vienreizēja maska vai auduma maska ļoti minimāli aizsargā no SAES-CoV-2 vīrusa, ka kvalitatīva ventilācija skolā ir daudzkārt nozīmīgāka par masku lietošanu bērniem.

Un tomēr - ļoti svarīgi katram iedzīvotājam ir domāt par savu imunitāti, veselību, fizisko sagatavotību. SARS-CoV-2 vīruss atrodas cilvēku kopienā un, šķiet, uz visiem laikiem. Amerikāņu pētījumi liecina, ka to cilvēku mirstība, kas veic mazāk par 7000 soļiem dienā, ir 3.1-5 reizes lielāka par to cilvēku mirstību tajā pašā dzimuma un vecuma grupā, kas veic vairāk par 10 000 soļiem dienā.

Patiesībā tas ļauj izdarīt secinājumu, ka, aizliedzot sportu un fiziskās aktivitātes, mūsu valdība vēlas sasniegt 3.1-5 reizes augstāku mirstību. Re:čekistu un viņu līdzskrējēju ņirgāšanās par kustību, sporta, veselīga uztura, miega, garīgas un fiziskas labsajūtas nozīmi slimības smaguma un nāves incidencē ir vai nu zināšanu trūkums, vai ļaunprātība, bet drīzāk abi kopā.

Šobrīd ir ļoti daudz pētījumu arī par tēmu - psiholoģiska labsajūta un Covid-19 slimības smagums. Lai arī joprojām plaši kohortas pētījumi nav pieejami, mēs varam jau izdarīt secinājumus, ka iedzīvotāju garīgā labsajūta samazina smagu slimības gaitu, bet jo īpaši - depresijas novēršana un savlaicīga ārstēšana. Nepārtraukta iedzīvotāju baidīšana ar nāvi un slimības ārstēšanu stacionārā, iespējams, palielina tieši depresijas un līdz ar to - smagas Covid-19 gaitas incidenci.

Neatkarīgi no tā, ko Jums stāsta valdība, es ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicinu katru dienu atrast vismaz stundu fiziskām aktivitātēm un sportam. Jā, mums šobrīd viss ir noliegts, sporta zālēm un trenažieru zālēm priekšā atslēga ar Kariņa un Pavļuta zīmogiem, bet skriešana un riteņbraukšana vēl joprojām ir mūsu rīcībā. Es aicinu atrast sev piemērotu vingrošanas treniņprogrammu internetā ar uzsvaru uz elpošanas vingrinājumiem.

Atcerieties - sportā tiešā veidā iegūt Covid-19 nav iespējams (iespējams - ir izņēmumi, piemēram, cīņas sporta veidos), bet starp sportistiem SARS-CoV-2 izplatās ģērbtuvēs, dušās un aukstumvannās.

Atcerieties - ārtelpās Covid-19 praktiski izplatīts netiek, visi sporta veidi ārtelpās ir ļoti, ļoti labi. Nekas labāks nav izdomāts par skrējienu vai ātru pastaigu gar jūras krastu vai pa meža taku. Pašreizējie pētījumi saka, ka smaga slimības gaita un nāves iespējamība ievērojami mazāka ir cilvēkiem, kas katru dienu veic vairāk par 10 000 soļu. Šādu apjomu nevar veikt tālajā ceļā no galda līdz plītij un pat līdz lielveikalam Rimi. Vismaz reizi dienā iešanai vai skriešanai jābūt mērķtiecīgai. Atgādināšu, ka Skandināvijā sporta ierobežojumu bērniem šajos divos gados praktiski nav bijis, bet pieaugušajiem ir bijis ierobežots sportojošo dalībnieku skaits konkrētā telpā.

Sportojiet brīdī, kad televizorā vai radio varētu atskanēt Pavļuta ziņas par šausmīgiem mirstības rādītājiem.

Novērtē šo rakstu:

66
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi