Aizejošā valdība pēdējā sēdē steigs izlemt par "Citadeles" pārdošanu
PIETIEK27.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizejošā valdība savā visticamāk pēdējā sēdē otrdien, 28. oktobrī lems, vai atbalstīt līguma slēgšanu par bankas Citadele pārdošanu. Gan vienošanās par līguma nosacījumiem ar investoru - amerikāņu fondu Ripplewood Holdings, gan Privatizācijas aģentūras (PA) sagatavotais ziņojums tapis steigā, kas runā par labu valdības kuluāros izplatītajam viedoklim, ka uz PA tiek izdarīts spiediens Citadeles pārdošanas darījumu noslēgt vēl vecās valdības laikā, kamēr nav nomainījusies Ekonomikas ministrijas (EM) vadība.
Avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA direktors Ansis Spridzāns (attēlā) nav piekritis Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanai bez attiecīga valdības lēmuma, lai gan ir arī uzskats, ka valdība jau vienreiz šādu mandātu ir devusi, kad akceptēja bankas pārdošanu tieši fondam Ripplewood Holdings un tā piesaistītajiem investoriem. Tāpat valdības kuluāros izskan, ka uz PA vadību izdarīts spiediens sarunas ar Ripplewood pabeigt iespējami ātri, lai banku izdotos pārdot vēl aizejošajai valdībai.
Ja PA būtu dots vairāk laika, pārdošanas līguma nosacījumi, kas, piemēram, paredz tikai divu gadu tālākpārdošanas aizliegumu Citadeles akcijām, bet ne bankas aktīviem, būtu izdevīgāki Latvijas valstij. Spridzāns pirmdien Pietiek atteicās komentēt procesu un to, vai jūtas drošs, ka saglabās amatu.
Jautājums par bankas Citadele pārdošanu valdības otrdienas dienaskārtībā iekļauts slēgtajā daļā, un noslepenots pat tā nosaukums. Citadeles jautājums netika saskaņots virzīšanai valdībā arī pirmdien notikušajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē.
Tomēr avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA sagatavotais ziņojuma variants, ko aizejošais ekonomikas ministrs otrdien virzīs izskatīšanai valdībā, sākotnēji ticis uzskatīts par "melnrakstu", kas pēc saskaņošanas ministrijā vēl tiks grozīts, tomēr EM vadībā izlemts ar to virzīties uz priekšu.
Jau zināms, ka nākamā ekonomikas ministre būs Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Esošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/Vienotība), kura laikā tika gatavota un virzīta Citadeles pārdošana, 12. Saeimā nav ievēlēts, bet varētu saņemt deputāta mandātu uz laiku, kamēr finanšu ministra pienākumus pildīs Jānis Reirs (Vienotība).
Dažādi ar bankas Citadele pārdošanu saistīti avoti gan uzņēmēju, gan valsts amatpersonu lokā vairakkārt neoficiāli minējuši tagadējo Valsts prezidenta ekonomikas padomnieku Aivi Roni kā vienu no ietekmīgām figūrām, kura autoritātei jāpateicas konkrētā investora no ASV - Ripplewood Holdings - ienākšanai Latvijā. Runa ir par laika posmu pirms Ronis kļuva par Valsts prezidenta padomnieku, tas ir, pirms augusta.
Atbildot uz konkrēti uzdotu jautājumu, vai iesaistījies Citadeles pārdošanas procesā kā bijušais diplomāts ar vēlākiem sakariem ASV finanšu aprindās jeb kā oficiāls lobists, Ronis ar Valsts prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību pirms vairākām nedēļām noliedza savu ietekmi Ripplewood ienākšanai Latvijā, vienlaikus nenoliedzot, ka ticies ar šī amerikāņu investīciju fonda publisko seju Timu Kolinsu.
„Citadeles pārdošanas procesā manas līdzdalības nav. Ne formālas, ne neformālas, ne finansiālas, ne politiskas. Esmu vienreiz saticis Kollinsa kungu šā gada pavasarī. Mūsu saruna bija interesanta, tiesa, vairāk par ģeopolitiku un vēsturi, mazāk par Latvijas finanšu sektoru. Vienmēr esmu uzskatījis, ka ASV kapitāla ienākšana Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā būtu visādā ziņā pozitīvi vērtējama un apsveicama. Tas būtu vēl viens apliecinājums tam, ka Rīga ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā reģiona finanšu pakalpoju centrs. Vienmēr esmu mēģinājis atbalstīt Latvijas valsts iestādes, privātpersonas un uzņēmējus kontaktu dibināšanā ar ASV,” oficiālajā atbildē apgalvoja Ronis.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
