Aizejošā valdība pēdējā sēdē steigs izlemt par "Citadeles" pārdošanu
PIETIEK27.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizejošā valdība savā visticamāk pēdējā sēdē otrdien, 28. oktobrī lems, vai atbalstīt līguma slēgšanu par bankas Citadele pārdošanu. Gan vienošanās par līguma nosacījumiem ar investoru - amerikāņu fondu Ripplewood Holdings, gan Privatizācijas aģentūras (PA) sagatavotais ziņojums tapis steigā, kas runā par labu valdības kuluāros izplatītajam viedoklim, ka uz PA tiek izdarīts spiediens Citadeles pārdošanas darījumu noslēgt vēl vecās valdības laikā, kamēr nav nomainījusies Ekonomikas ministrijas (EM) vadība.
Avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA direktors Ansis Spridzāns (attēlā) nav piekritis Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanai bez attiecīga valdības lēmuma, lai gan ir arī uzskats, ka valdība jau vienreiz šādu mandātu ir devusi, kad akceptēja bankas pārdošanu tieši fondam Ripplewood Holdings un tā piesaistītajiem investoriem. Tāpat valdības kuluāros izskan, ka uz PA vadību izdarīts spiediens sarunas ar Ripplewood pabeigt iespējami ātri, lai banku izdotos pārdot vēl aizejošajai valdībai.
Ja PA būtu dots vairāk laika, pārdošanas līguma nosacījumi, kas, piemēram, paredz tikai divu gadu tālākpārdošanas aizliegumu Citadeles akcijām, bet ne bankas aktīviem, būtu izdevīgāki Latvijas valstij. Spridzāns pirmdien Pietiek atteicās komentēt procesu un to, vai jūtas drošs, ka saglabās amatu.
Jautājums par bankas Citadele pārdošanu valdības otrdienas dienaskārtībā iekļauts slēgtajā daļā, un noslepenots pat tā nosaukums. Citadeles jautājums netika saskaņots virzīšanai valdībā arī pirmdien notikušajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē.
Tomēr avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA sagatavotais ziņojuma variants, ko aizejošais ekonomikas ministrs otrdien virzīs izskatīšanai valdībā, sākotnēji ticis uzskatīts par "melnrakstu", kas pēc saskaņošanas ministrijā vēl tiks grozīts, tomēr EM vadībā izlemts ar to virzīties uz priekšu.
Jau zināms, ka nākamā ekonomikas ministre būs Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Esošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/Vienotība), kura laikā tika gatavota un virzīta Citadeles pārdošana, 12. Saeimā nav ievēlēts, bet varētu saņemt deputāta mandātu uz laiku, kamēr finanšu ministra pienākumus pildīs Jānis Reirs (Vienotība).
Dažādi ar bankas Citadele pārdošanu saistīti avoti gan uzņēmēju, gan valsts amatpersonu lokā vairakkārt neoficiāli minējuši tagadējo Valsts prezidenta ekonomikas padomnieku Aivi Roni kā vienu no ietekmīgām figūrām, kura autoritātei jāpateicas konkrētā investora no ASV - Ripplewood Holdings - ienākšanai Latvijā. Runa ir par laika posmu pirms Ronis kļuva par Valsts prezidenta padomnieku, tas ir, pirms augusta.
Atbildot uz konkrēti uzdotu jautājumu, vai iesaistījies Citadeles pārdošanas procesā kā bijušais diplomāts ar vēlākiem sakariem ASV finanšu aprindās jeb kā oficiāls lobists, Ronis ar Valsts prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību pirms vairākām nedēļām noliedza savu ietekmi Ripplewood ienākšanai Latvijā, vienlaikus nenoliedzot, ka ticies ar šī amerikāņu investīciju fonda publisko seju Timu Kolinsu.
„Citadeles pārdošanas procesā manas līdzdalības nav. Ne formālas, ne neformālas, ne finansiālas, ne politiskas. Esmu vienreiz saticis Kollinsa kungu šā gada pavasarī. Mūsu saruna bija interesanta, tiesa, vairāk par ģeopolitiku un vēsturi, mazāk par Latvijas finanšu sektoru. Vienmēr esmu uzskatījis, ka ASV kapitāla ienākšana Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā būtu visādā ziņā pozitīvi vērtējama un apsveicama. Tas būtu vēl viens apliecinājums tam, ka Rīga ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā reģiona finanšu pakalpoju centrs. Vienmēr esmu mēģinājis atbalstīt Latvijas valsts iestādes, privātpersonas un uzņēmējus kontaktu dibināšanā ar ASV,” oficiālajā atbildē apgalvoja Ronis.
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
