Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Būšu pavisam atklāts - man sāp, un 22. novembra rītā ap 12:00 (tas man bija rīts, jo gulēt aizgāju tikai pēc 6:30) es raudāju. Sen nebiju tā juties. Redzot bildes un ap ~4:00 uzzinot, ka ēkas iekšpusē pēc otrā brukuma vēl neviens nav strādājis, es zināju, ka upuru skaits var būt liels, lūdzu Dievu, lai apstājas, bet tā nenotika, iespējams, mana ticība bija par vāju. No rīta ar iekaisušām acīm nokāpu lejā un nolaidu karogu pusmastā, un tad sākās dusmas...

Visu dienu analizēju info medijos un pamanīju veselu kaudzi ar aizdomīgām nesakritībām. Ļoti iespējams, ka kļūdos, bet neklusēšu...

Lai gan vienu māju esmu uzcēlis un pāris grāmatas par šo tēmu izlasījis, neesmu nedz eksperts, nedz speciālists, bet skaidri redzu, ka kaut kas nav pareizi... un tā nav maza nejauša kļūdiņa - tas ir liels un neglīts augonis - meli, mantrausība, po...jisms, necieņa, stulbums - kombinācija.

Lai būtu kaut nedaudz objektīvs, savas domas formulēšu vien kā jautājumus, noteikti, ka lasītāju vidū ir cilvēki, kas spēs mani palabot, ja kļūdos un/vai atbildēt. Iespējams, būs tādi, kas nievās un apsmies - man vienalga - es zinu to, ko skaidri redzu, un redzu es lielu nelaimi un baru ar dažāda veida politkorektiem "locekļiem", kas tikai attaisnojas.

Bet cilvēku, kura tuvinieks gāja pirkt maizes klaipu un neatgriezās, atrunas neinteresē, šim cilvēkam nav arī juristu varzas, kas viņu aizstāvēs, bet cilvēks ir pelnījis atbildes - atbildes un atbildību, nevis mierinājuma grašus. Tāpēc es darīšu ko varēšu, lai neiestātos klusums. Ir jāuzdod jautājumi un jāprasa atbildes. Lasītāj, palīdzi man...

Iesākumam... paskaidrojiet, kāds, man, stulbenim, kāpēc ir tā (skat. pirmo attēlu).: kā skaidrot nesakritības starp speciālistu teikto un acīmredzamo? Jeb 15 cm mistērija...

LTV1 sižets 2:55 - Projekta autora uzraugs no firmas SIA HND Grupa norāda, ka uz jumta "netika izveidots zaļais dārzs, bet tika paredzēta 15 cm bieza oļu kārta". Vai es dzirdēju to ko dzirdēju.

Kā nākas, ka fotoattēlos no notikuma vietas skaidri redzams, ka pieminētā 15 cm biezā oļu slāņa vietā ir vismaz 25 cm biezs, ja ne biezāks "pīrāgs" ar vēl blīvākiem materiāliem (blietēta grants ar oļiem + bruģis)? To var viegli secināt pēc foto, zinot, ka standarta apmales augstums ir 20cm, bruģakmenīts, kādu lieto publiskās vietās, parasti ir 8 cm biezs, kā arī bruģa apmaļu likšanas metode paredz, ka "ietves un ceļa apmales tiek uzstādītas uz betona kārtas, kuras biezums no apmales apakšas un sāniem ir 10 cm". (atsauce - būvmateriāla apraksts). Pēc bildes redzams, ka betona kārta bija - vai 10 cm? - nezinām, bet vismaz 5 cm jau nu bija, tātad kopā vismaz 25 cm.

- Vai jumts bija paredzēts tik spēcīgs, lai noturētu 25 - 30 cm biezu, blīvu pīrāgu (papildus siltumizolācijai, plēvēm utt.)?

- Kāpēc projekta autora uzraugs min "netika izveidots zaļais dārzs" un "paredzēta 15cm bieza oļu kārta", bet bildēs izskatās savādāk?

Vēl es nesaprotu...

- Vai projektētājs un konstruktors jumtam bija paredzējis tieši un precīzi šādu noslodzi + rezervi? Vai tas ir pierādāms ar apstiprinātu projektu?

- Vai arī kāds gudrinieks secinājis, ka šāds labiekārtojums ir ekvivalents 15 cm biezam zemes /oļu slānim?

- Ja projektā bija paredzēti 15cm oļi, tad kā sanāca, ka uzraugi un inspektori akceptēja vismaz 25 - 30 cm bruģa "pīrāgu"? Da nu, saiģot?

- Vai nevarētu būt, ka nelaimei ir sakars ar ūdens svaru un/vai drenāžas funkcijas trūkumu? Liecinieki apgalvo, ka gāzies ūdens.

Vai pēc 2011.g. ugunsgrēka būvdarbu vietā, ēkas nesošās konstrukcijas tika nomainītas?

ASV Pasaules tirdzniecības centra ēkas sabruka nevis no lidmašīnu, kas tajās ietriecās, svara, bet gan tāpēc, ka ugunsgrēka karstumā nesošās metāla un dzelzbetona konstrukcijas zaudēja lielāko daļu nestspējas un konstrukcija neizturēja slodzi. Vismaz tāds oficiālais ir atzinums.

Kā tad īsti bija ar mūsu lielveikalu? Nu jau visi zina, ka 2011.g. vēl celtniecības stadijā ēka dega lielā platībā ar pamatīgu atklātu liesmu - tieši vietā, kur notika griestu brukums.

- Vai pēc ugunsgrēka, kurā dega tieši pārsegums, tika nomainītas ugunsgrēkā cietušās konstrukcijas?

- Ja nē, tad - vai un kas pārbaudīja šo konstrukciju drošību? Kurš nolēma, ka viss ir ok?

Signalizācijas mistērija: kam ticēt - Maxima vai signalizācijas uzstādītājam? Metinātāji vai tomēr brukt sākusi ēka?

LTV1 sižetā Maxima pārstāvis apgalvo, ka pēc trauksmes atskanēšanas apsargs it kā konstatējis, ka it kā pie vainas ir metinātāji pagrabā.

Savukārt aptaujātais firmas Vesmann pārstāvis (firma uzstādīja un apkalpoja signalizāciju) pārstāvis skaidro, ka signalizācija nevarēja nostrādāt no dūmiem vai putekļiem. Nostrādājusi ir cita signalizācija, un par iemeslu visdrīzāk bijis ugunsdzēsības sistēmas cauruļu pārrāvums (tāds varēja rasties, piemēram deformējoties griestiem, pa kuriem gāja caurules)

-Vai Maxima saka patiesību un tiešām trauksme bija no metināšanas?

- Vai Vesmann nepārzina savas sistēmas?

- Kam ir motīvs melot - Maxima vai Vesmann? Varbūt taisnība ir abiem?

- Vai varētu būt, ka, ēkai deformējoties, patiešām pārrāva sprinkleru sistēmas caurules, kas izsauca trauksmi un trauksme bija nejaušs, bet pamatots priekšvēstnesis?

Nezinu un neko neapgalvoju, bet man Maxima teiktais šķiet kā piesegšanās. Iesaku visiem pieminēt Vesmann īpašnieka vārdus, lai gadījumā, ja tie pēkšņi mainās, izdarītu secinājumus, - ticu un ceru, ka nemainīsies.

Kas tā Maximai par debilu trauksmes procedūru?

Sorry, bez politkorektuma, bet man šķiet, ka redzu atklātu maucību. Vai kāds var atbildēt uz šiem jautājumiem. Es gribu zināt:

- Vai tā ir normāla procedūra un vispārējs standarts, ka, atskanot trauksmei, sargs vispirms dodas uz pagrabu ar lukturīti, lai ar savu aci konstatētu, vai tur baigi nedeg, un tikai tad pieņem lēmumu par cilvēku drošību?

- Cik pareiza ir šāda procedūra?

- Kāpēc Maxima procedūra ir šāda (manuprāt, tizla), bet, piemēram, Norvik bankas procedūra ir tāda, ka visi patiešām evakuējas un neviens neiet bojā?

Var jau būt, ka es neko nejēdzu, jo esmu tikai inženierzinātņu maģistrs, bet veselais saprāts kaut kā tomēr čukst, ka Maximas trauksmes procedūra nav īsti korekta.

Kāpēc cilvēki neklausīja trauksmei? Masu stulbums vai viltus iedrošinājums?

Jā, protams, ielaist jaunus cilvēkus bija kļūda. Kļūda bija arī neveikt evakuāciju. Bet, neticās, ka, skanot trauksmes sirēnai, cilvēki veikalā būtu turēti ar varu, neticu arī, ka apsargi ruporā ziņoja, lai visi paliek.

- Kāpēc cilvēki ignorē trauksmes signālu? Bara instinkts? Po...jisms uz visu?

- Varbūt pie mums tik bieži tik daudz kas - ceļi, būves, likumdošana ir nekvalitatīvs, ka cilvēki automātiski secināja, ka sirēna "gļuko"?

- Varbut tas, ka personāls mierīgi turpina darbu, lika noprast, ka trauksme ir kļūda?

- Varbūt Maxima darbinieki nebija pareizi apmācīti?

- Vai tiesa, ka viņi trauksmes laikā nedrīkst pamest darba vietu?

Starp citu, trauksme bija kļūda (tādas brukšanas trauksmes nemaz tur nebija), bet vai tad dzīvība nav pietiekami dārga, lai drošības pēc atrautos no kolas plauktiem.

Plaisas. Baumas, vai patiesība?

No vienas puses, plaisas ir normāla parādība būvniecībā. Tiesa, ja viss ir paveikts pareizi, tad plaisām lāga nevajadzētu rasties, vismaz ne tādām, kuras var pa gabalu pamanīt augstos griestos un no kurām pil ūdens. Ja kāds zina labāk, lūdzu, palabojiet komentos.

Stāsts, kuru dzirdēju ne no pirmavota (drauga draugs, kas strādāja vienā no mazajiem veikaliem, esot teicis) ir apmēram tāds - īsi pirms negadījuma kādā no mazajiem veikaliem griestos parādījusies plaisa, pa kuru sācis tecēt ūdens. Bijusi arī trauksme, bet gandrīz visi cilvēki ignorējuši.

JA šis stāsts ir precīzs, tad jājautā - kur bija apsargi un kur bija tautas varoņi. Vai tiešām nevarēja nobļauties, ka ēka ir sākusi plaisāt, tāpēc jābēg? Vai arī neviens neklausījās?

- Vai patiešām bija radušās redzamas plaisas jau krietni iepriekš? Vai tika veikta kāda plaisu apsekošana, izpēte? Ja nē, tad - vai tas ir normāli, ka ēka krakšķ un plaisas rodas, bet cilvēkus neevakuē?

- Ja aculiecinieki saka taisnību, tad kāpēc no plaisām gāzās ūdens? Vai nevar būt, ka uz jumta bija izveidojies baseins?

Ja esmu kļūdījies, lūdzu palabot mani komentos, tāpat būšu pateicīgs par jebkādu pamatotu inside info. Negribu nevienu vainot, bet esmu dusmīgs un uzskatu, ka situācija nav normāla un nav normāli, ka viss tagad noklusīs un paliks gaidīšanas režīmā pēc mistiskiem ekspertu slēdzieniem, kuri Rīgas pils gadījumā tā arī neparādījās. Tauta grib zināt savus varoņus un ātri. Eksperti neesam, papīru kaudzes arī neinteresē, bet ir pamatoti jautājumi... vajag atbildes.

Visdrīzāk daļa no maniem secinājumiem ir nepareiza, tāpēc es jautāju, nevis apgalvoju. Nemeklēju vienu vainīgo (tāda viena te nav), un pat nav svarīgi, vai kāds iet cietumā, mani gluži vienkārši interesē loģiskas atbildes uz elementāriem jautājumiem. Ir svarīgi noskaidrot un novērst cēloņus ASAP, lai vairs tā nenotiktu.

Ziedoju, sēroju, bet neklusēšu...

Pārpublicēts no http://blumentals.mozello.com/

Foto

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...