Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raimonda Vējoņa (ZZS) vadītās Aizsardzības ministrijas (AM) izsludinātā alpīnisma inventāra piegādes konkursa nolikums rada aizdomas, ka tas īpaši pielāgots vienam pretendentam – ZZS pārstāvja Askolda Kļaviņa (attēlā) uzņēmumam Gandrs, kurš vienīgais no Latvijas komersantiem atbilst nolikuma prasībām. AM gan taisnojas, ka iepirkums izsludināts starptautiski arī Eiropas Savienības iepirkumu portālā, un pretendentu atlases kritēriji esot saistīti ar nepieciešamību pēc augstām drošības prasībām.

Lai gan iepriekš iepirkumos par alpīnisma ekipējuma piegādi varēja piedalīties tirgotāji, tādējādi nodrošinot maksimāli zemāko cenu jeb valstij izdevīgāko piedāvājumu, marta beigās izsludinātajā konkursā par inventāra piegādi aptuveni 100 tūkstošu eiro apjomā noteikts, ka pretendentam obligāti jābūt piedāvātās preces ražotājam vai ražotāja autorizētam pārstāvim.

Šīs jomas pārzinātāji konstatējuši, ka iepirkumā ir tiek prasītas tādas preces, kurām īsti nav analogu, bet tikai viena ražotāja produkti, turklāt tehniskās prasības ir uzrakstītas izteikti viena ražotāja produkcijai. Kā norāda Pietiek lasītājs, šāda prasība pati par sevi varbūt arī nebūtu nekas slikts, jo šo ražotāju produkciju var piegādāt daudzi alpīnisma ekipējuma tirgotāji, - taču ir kāds "bet".

„Mēs darbojamies šajā nozarē jau ļoti ilgu laiku un labi pārzinām visus ražotājus un piegādātājus, tādēļ gribētu vērst uzmanību uz ļoti aizdomīgu faktu, ka specifikācijā norādītos produktus oficiāli izplata SIA Gandrs, kura vienīgais īpašnieks un aktīvs vadītājs ir Askolds Kļaviņš (ZZS, Rīgas domes vides departamenta vadītājs), bet aizsardzības ministrs ir Raimonds Vējonis (arī ZZS),” aizdomas par īpaši vienam pretendentam rīkotu konkursu pauž Pietiek lasītājs, kurš ir pārliecināts, ka šāda iepirkuma rezultātā valsts noteikti nesaņems zemāko iespējamo cenu, lai gan šī ražotāja produkciju spēj piegādāt turpat visi tirgotāji un sniegt pilnvērtīgu servisu, apkopi utt.

Savukārt Aizsardzības ministrija norāda, ka iepirkums ir virs ES sliekšņa, kas nozīmē, ka  publikācija par šo iepirkumu ir publicēta arī ES iepirkumu portālā, kas nozīmē, ka informācija ir ļoti plaši pieejama. „Iepirkuma komisija, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ir pilnīgi neatkarīga savos lēmumos un tās locekļi ir personiski atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem.  Iepirkuma komisijas savā darbībā ievēro  Publiskā iepirkuma likuma prasības un tajā noteiktos principus, kas izslēdz viena pretendenta lobēšanu,” - šāda ir AM oficiālā versija.

Pēc AM skaidrojuma, NBS nepieciešamajam ekipējumam, tai skaitā arī alpīnisma inventāram esot augstas drošības prasības. Tādejādi komisijai, ievērojot visas normatīvo aktu prasības, jāīsteno iepirkuma procedūra, kas nodrošina atbilstoša ekipējuma iegādi par iespējami zemāko cenu.

„Pašlaik iepirkums ir izsludināts, un potenciālajiem pretendentiem ir iespēja iesniegt jautājumus.  Tuvākajā laikā notiks iepirkuma komisijas sēde, kurā  sagatavos atbildes, kuras  publicēs AM mājas lapā. Tādejādi viens no publiskā iepirkuma procesa principiem – atklātība - nodrošina, ka potenciālajiem piegādātājiem ir iespēja gan savlaicīgi izvērtēt izvirzītās prasības, gan paust savus iebildumus, un iepirkuma komisijas pienākums ir sniegt argumentētas atbildes,” iepirkuma procedūras caurspīdīgumu raksturo AM.

Pietiek turpinās sekot šim iepirkumam, jo vismaz pagaidām Aizsardzības ministrijas skaidrojumi nav īpaši pārliecinoši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi