Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesvedībā starp lidsabiedrību airBaltic un Starptautisko lidostu Rīga, kurā abas puses viena otrai izvirza daudzmiljonu prasības par zaudējumu piedziņu, tiek gatavots mierizlīgums, un tā summa varētu vairākkārt pārsniegt līdz šim pieteiktās prasījuma summas, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

airBaltic piedāvātajā mierizlīguma projektā, ar ko vēl pirms Lieldienām iepazīstināta Satiksmes ministrijas (SM) vadība, lidsabiedrības nolīgtie advokāti vairs nebalstās 14 miljonu eiro prasībā pret lidostu Rīga par diskriminējoši augstu cenu prasīšanu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair noteiktajām cenām. Zvērinātu advokātu birojā Magnusson tapušais mierizlīguma projekts balstās auditorfirmas Ernst&Young aprēķinos par airBaltic iespējamo peļņu, ja 2004. gadā lidostā Rīga nebūtu ienācis Ryanair.

Ar konfidenciālā atzinuma argumentāciju Pietiek vēl nav izdevies iepazīties, tomēr informētas SM amatpersonas ir apstiprinājušas, ka runa ir par aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumiem, kurus airBaltic it kā cietusi lidostas Rīga diskriminējošās cenu politikas dēļ. Iespējamā mierizlīguma summa starp airBaltic un lidostu Rīga vēl nav zināma, jo ir pārrunu procesā. Turklāt, kā Pietiek uzsvēra SM amatpersonas, mierizlīgums, ja tiks panākts, tad tikai tiesas zālē. Latgales apgabaltiesā Rēzeknē, uz kurieni aprīlī no Rīgas apgabaltiesas klusi aizceļoja šī daudzmiljonu tiesvedība, tā pastiprinot aizdomas par finanšu shēmas gatavošanu, tiesas sēde šajā lietā nolikta uz 21. maiju.

Mierizlīgums starp divām SM kapitālsabiedrībām varētu kalpot kā juridisks rāmis līdzekļu iepludināšanai airBaltic un tiek uzskatīts par daļu no plašākas vienošanās starp lidsabiedrības bijušajiem akcionāriem un valsti, lai airBaltic atbrīvotu no tiesvedībām, padarot iespējamu arī investora piesaisti. Pēdējās nedēļās panākti vairāki izlīgumi tiesvedībās, kurās iesaistīts bijušais airBaltic akcionārs, Bertolta Flika Baltijas aviācijas sistēmas, likvidējamās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics un lidsabiedrība airBaltic.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss vēstulē vēl pirms Lieldienām informējis satiksmes ministru Anriju Matīsu (fotogrāfijā redzams kopā ar Prudentia pārstāvi Kārlis Krastiņu 2011. gada 30. novembrī, paziņojot, ka valsts SM personā pārņem savā īpašumā airBaltic), ka nepiekrīt lidostas Rīga iesniegtajai pretprasībai, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt airBaltic, pēc kuras pieteikuma savulaik tika uzsākta lieta, no lidostas prasa vairāk nekā 14 miljonu eiro kompensāciju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot diskriminējoši augstas cenas airBaltic salīdzinot ar Īrijas zemo cenu aviosabiedrību Ryanair, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Jau iepriekš bija skaidrs, ka airBaltic prasītā summa var izrādīties būtiski lielāka, jo lidsabiedrības advokāti, 2013. gada augustā Rīgas apgabaltiesā iesniedzot prasības pieteikuma jauno redakciju, paturējuši tiesības palielināt prasījuma summu ar jaunu zaudējumu aprēķinu.

Pietiek jau rakstīja, ka aprīļa sākumā četrus gadus buksējusī tiesvedība lidsabiedrības airBaltic daudzmiljonu prasībā pret lidostu Rīga tā dēvētajā "Ryanair atlaižu lietā" no Rīgas apgabaltiesas paklusām tika nodota Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kur to izskatīs mazpazīstama tiesnese Valentīna Lohova. Šī nav vienīgā dīvainība saistībā ar šo tiesvedību. Lidostas pēkšņais lēmums vērsties pret airBaltic ar pretprasību brīdī, kad lieta aizceļojusi uz Rēzekni, ir pretējs līdz šim pildītajam SM politiskajam uzstādījumam - neiekasēt samaksu no valsts pārņemtā airBaltic, kas pretēji publiski apgalvotajam atrodas finanšu grūtībās.

Šāds pavērsiens daudzmiljonu strīdā starp abiem valstij piederošajiem uzņēmumiem jau aprīļa sākumā tika saistīts ar gaidāmo mierizlīgumu starp airBaltic un lidostu Rīga. Šobrīd Pietiek rakstītās prognozes apstiprinājušās. Tiesvedība, kurai pēkšņi dota otra elpa, un gaidāmais mierizlīgums varētu kalpot par tiesisku pamatu vēl vairāku miljonu injekcijai airBaltic, kas citādi atrodas zem Eiropas Komisijas lupas saistībā ar neatļauta valsts atbalsta saņemšanu.

Spoža nav arī starptautiskās lidostas Rīga finanšu situācija, tādēļ tiek prognozēts, ka tiesas lēmuma vai mierizlīguma izpildīšanai SM, kas ir lidostas valsts kapitāldaļu turētāja, naudu visticamāk nāktos meklēt citur, iespējams - vēršoties pie valdības, kas par to lemtu aiz slēgtām durvīm. Ministra Anrija Matīsa partijas biedre Olita Augustovska (Vienotība), kas nesen iecelta lidostas Rīga valdē, pilnvarota atbildēt par finansēm. Publiski tiek apgalvots, ka lēmumus lidostas valde pieņem patstāvīgi un politiski norādījumi kapitālsabiedrību vadībai tiek doti vienīgi mutiski un šaurā lokā.

Tomēr avoti SM Pietiek norādījuši uz sakritību, ka pirms būtisku lēmumu pieņemšanas pie Matīsa redzami gan Augustovska, gan lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Augustovska SM redzēta arī dažas stundas, pirms lidostā tika sasaukta valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par pretprasības iesniegšanu pret airBaltic Latgales apgabaltiesā. Dienu iepriekš pie SM vadības bija ieradies Mūrnieks.

Pirmās aizdomas par iespējamu shēmu izraisīja informācija par šīs daudzmiljonu lietas nodošanu izskatīšanai Rēzeknē. Šo lēmumu ierosinājusi jaunieceltā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Lai to izdarītu, izmantota jaunā Civilprocesa likuma norma, kuru Saeima pieņēma tikai 19.decembrī. Tā atļauj tiesvedībā jau pieņemtu lietu nodot izskatīšanai citā tiesā, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu. Šie Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā tikai 2. janvārī, un Saeimā tos virzīja iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...