Aizdomas par shēmošanu daudzmiljonu mierizlīgumā starp "airBaltic" un lidostu "Rīga"

airBaltic piedāvātajā mierizlīguma projektā, ar ko vēl pirms Lieldienām iepazīstināta Satiksmes ministrijas (SM) vadība, lidsabiedrības nolīgtie advokāti vairs nebalstās 14 miljonu eiro prasībā pret lidostu Rīga par diskriminējoši augstu cenu prasīšanu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair noteiktajām cenām. Zvērinātu advokātu birojā Magnusson tapušais mierizlīguma projekts balstās auditorfirmas Ernst&Young aprēķinos par airBaltic iespējamo peļņu, ja 2004. gadā lidostā Rīga nebūtu ienācis Ryanair.

Ar konfidenciālā atzinuma argumentāciju Pietiek vēl nav izdevies iepazīties, tomēr informētas SM amatpersonas ir apstiprinājušas, ka runa ir par aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumiem, kurus airBaltic it kā cietusi lidostas Rīga diskriminējošās cenu politikas dēļ. Iespējamā mierizlīguma summa starp airBaltic un lidostu Rīga vēl nav zināma, jo ir pārrunu procesā. Turklāt, kā Pietiek uzsvēra SM amatpersonas, mierizlīgums, ja tiks panākts, tad tikai tiesas zālē. Latgales apgabaltiesā Rēzeknē, uz kurieni aprīlī no Rīgas apgabaltiesas klusi aizceļoja šī daudzmiljonu tiesvedība, tā pastiprinot aizdomas par finanšu shēmas gatavošanu, tiesas sēde šajā lietā nolikta uz 21. maiju.

Mierizlīgums starp divām SM kapitālsabiedrībām varētu kalpot kā juridisks rāmis līdzekļu iepludināšanai airBaltic un tiek uzskatīts par daļu no plašākas vienošanās starp lidsabiedrības bijušajiem akcionāriem un valsti, lai airBaltic atbrīvotu no tiesvedībām, padarot iespējamu arī investora piesaisti. Pēdējās nedēļās panākti vairāki izlīgumi tiesvedībās, kurās iesaistīts bijušais airBaltic akcionārs, Bertolta Flika Baltijas aviācijas sistēmas, likvidējamās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics un lidsabiedrība airBaltic.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss vēstulē vēl pirms Lieldienām informējis satiksmes ministru Anriju Matīsu (fotogrāfijā redzams kopā ar Prudentia pārstāvi Kārlis Krastiņu 2011. gada 30. novembrī, paziņojot, ka valsts SM personā pārņem savā īpašumā airBaltic), ka nepiekrīt lidostas Rīga iesniegtajai pretprasībai, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt airBaltic, pēc kuras pieteikuma savulaik tika uzsākta lieta, no lidostas prasa vairāk nekā 14 miljonu eiro kompensāciju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot diskriminējoši augstas cenas airBaltic salīdzinot ar Īrijas zemo cenu aviosabiedrību Ryanair, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Jau iepriekš bija skaidrs, ka airBaltic prasītā summa var izrādīties būtiski lielāka, jo lidsabiedrības advokāti, 2013. gada augustā Rīgas apgabaltiesā iesniedzot prasības pieteikuma jauno redakciju, paturējuši tiesības palielināt prasījuma summu ar jaunu zaudējumu aprēķinu.

Pietiek jau rakstīja, ka aprīļa sākumā četrus gadus buksējusī tiesvedība lidsabiedrības airBaltic daudzmiljonu prasībā pret lidostu Rīga tā dēvētajā "Ryanair atlaižu lietā" no Rīgas apgabaltiesas paklusām tika nodota Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kur to izskatīs mazpazīstama tiesnese Valentīna Lohova. Šī nav vienīgā dīvainība saistībā ar šo tiesvedību. Lidostas pēkšņais lēmums vērsties pret airBaltic ar pretprasību brīdī, kad lieta aizceļojusi uz Rēzekni, ir pretējs līdz šim pildītajam SM politiskajam uzstādījumam - neiekasēt samaksu no valsts pārņemtā airBaltic, kas pretēji publiski apgalvotajam atrodas finanšu grūtībās.

Šāds pavērsiens daudzmiljonu strīdā starp abiem valstij piederošajiem uzņēmumiem jau aprīļa sākumā tika saistīts ar gaidāmo mierizlīgumu starp airBaltic un lidostu Rīga. Šobrīd Pietiek rakstītās prognozes apstiprinājušās. Tiesvedība, kurai pēkšņi dota otra elpa, un gaidāmais mierizlīgums varētu kalpot par tiesisku pamatu vēl vairāku miljonu injekcijai airBaltic, kas citādi atrodas zem Eiropas Komisijas lupas saistībā ar neatļauta valsts atbalsta saņemšanu.

Spoža nav arī starptautiskās lidostas Rīga finanšu situācija, tādēļ tiek prognozēts, ka tiesas lēmuma vai mierizlīguma izpildīšanai SM, kas ir lidostas valsts kapitāldaļu turētāja, naudu visticamāk nāktos meklēt citur, iespējams - vēršoties pie valdības, kas par to lemtu aiz slēgtām durvīm. Ministra Anrija Matīsa partijas biedre Olita Augustovska (Vienotība), kas nesen iecelta lidostas Rīga valdē, pilnvarota atbildēt par finansēm. Publiski tiek apgalvots, ka lēmumus lidostas valde pieņem patstāvīgi un politiski norādījumi kapitālsabiedrību vadībai tiek doti vienīgi mutiski un šaurā lokā.

Tomēr avoti SM Pietiek norādījuši uz sakritību, ka pirms būtisku lēmumu pieņemšanas pie Matīsa redzami gan Augustovska, gan lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Augustovska SM redzēta arī dažas stundas, pirms lidostā tika sasaukta valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par pretprasības iesniegšanu pret airBaltic Latgales apgabaltiesā. Dienu iepriekš pie SM vadības bija ieradies Mūrnieks.

Pirmās aizdomas par iespējamu shēmu izraisīja informācija par šīs daudzmiljonu lietas nodošanu izskatīšanai Rēzeknē. Šo lēmumu ierosinājusi jaunieceltā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Lai to izdarītu, izmantota jaunā Civilprocesa likuma norma, kuru Saeima pieņēma tikai 19.decembrī. Tā atļauj tiesvedībā jau pieņemtu lietu nodot izskatīšanai citā tiesā, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu. Šie Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā tikai 2. janvārī, un Saeimā tos virzīja iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Novērtē šo rakstu: