Aizdomas par Rīgas kanāla kuģīšu piestātņu nomas izsoles pielāgošanu „pareizajam” pretendentam
PIETIEK16.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēji, kas rīdziniekiem un pilsētas viesiem vēlas piedāvāt savus kuģīšus braucieniem pa pilsētas kanālu, ir neizpratnē par Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta izsludinātās izsoles nolikuma prasībām un pauž aizdomas, ka nosacījumi dalībai izsolē pielāgoti kādam konkrētam pretendentam. Departaments gan to kategoriski noliedz un prasību pēc bezizmešu peldlīdzekļiem pamato ar rūpēm par gaisa kvalitāti.
Tuvākajās dienās taps zināms, kuri uzņēmumi ieguvuši tiesības kuģīšu jeb peldlīdzekļu pietauvošanai un rekreācijai nomāt hidrotehniskas būves (stacionārās piestātnes) un ūdens teritoriju pilsētas kanālā, Bastejkalnā, jo, neskatoties uz pretendentu sūdzībām, izsole ir notikusi.
Departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko gan kategoriski atsakās izpaust izsoles rezultātus pirms to oficiālas publicēšanas Rīgas domes mājas lapā, vien norāda, ka izsolē piedalījās trīs pretendenti, bet ne visi pieteikumi atzīti par izsoles nolikumam atbilstošiem.
Par Mājokļu un vides departamenta sludināto izsoli „Hidrotehniskas būves (stacionārās piestātnes) un ūdens teritorijas iznomāšanai peldlīdzekļu, kas izmantojami pasažieru komercpārvadājumiem, pietauvošanai un rekreācijai (rakstiski saskaņojot ar Iznomātāju) Pilsētas kanālā, Bastejkalnā, zemes gabala ar kopējo platību 652m2 (kadastra apzīmējums 0100 009 0028 8003)" potenciālie pretendenti sūdzējušies gan pašam departamentam, gan Rīgas domes priekšsēdētājam, gan Satiksmes ministrijai.
Uzņēmēji ir neizpratnē, kādēļ divas nedēļas pēc izsoles izsludināšanas departaments nolēmis to pārtraukt, lai veiktu grozījumus pretendentu izvirzītajām prasībām. Pēc šiem grozījumiem nolikumā ietvertas prasības, kas, pēc potenciālo pretendentu domām, ir diskriminējošas.
Proti, nolikumā teikts, ka pieteikumam jāpievieno Latvijas Jūras administrācijas vai analogas iestādes citā ES valstī izsniegto reģistrācijas dokumentu apliecinātas kopijas, kas apliecina pretendenta tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar tādiem kuģošanas līdzekļiem, kuri aprīkoti ar bezizmešu dzinējiem. Uzņēmēji uzskata, ka šāda prasība nepamatoti ierobežo konkurenci, jo tas nozīmē, ka zibenīgā ātrumā ir jāatsakās no līdzšinējiem kuģīšiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, un „jāatrod” jauni.
Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka izsoles līguma mērķa sasniegšanai pasūtītājam ir jāvadās pēc saimnieciskiem apsvērumiem. Turklāt pasūtītājam saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikto publisko personu pienākumu rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi ir jānodrošina godīgu konkurenci veidojoši noteikumi, kas ir samērīgi ar plānotā iepirkuma priekšmetu, bet iekļautajam prasībām, pēc uzņēmēju domām, ir jābūt pamatotām pēc būtības un ir jābūt saistītām ar pretendentu iespējām sagatavot piedāvājumu Izsoles nolikumā izvirzītām prasībām.
“Izsoles nolikumā ietvertās kuģošanas līdzekļa augstas tehniskās prasības izslēdz iespēju piedalīties šajā izsolē ne tikai jauniem un maziem kuģošanas pārvadājuma kompānijām, bet arī pilnībā visiem uzņēmumiem, kas līdz šim, t.i., iepriekšējos gados, piedalījās šajā izsolē, jo nav iespēju tik īsā laika periodā un nesamērīgo izmaksu dēļ salīdzinājumā ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā, aprīkot vecos un/vai iegādāties un reģistrēt jaunus kuģošanas līdzekļus ar bezizmešu dzinējiem,” norādīts sūdzībā, ko iesniegusi SIA GUGL.
Pēc komersanta domām, dotajā gadījumā ir saskatāma departamenta amatpersonu, kuras sastādīja un izsoles nolikumā noteica šo konkrēto prasību, interešu lobēšana konkrēta pretendenta interesēs, kuram saimnieciskās darbības ietvaros vienīgajam ir pieejami kuģošanas līdzekļi ar bezizmešu dzinējiem.
SIA GUGL arī izpētījusi, ka Rīgas domes izvirzītās prasības kuģīšiem pilsētas kanālā neatbilst Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam, Vides politikas pamatnostādnēm 2014-2020. gadam, Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kā arī šādas prasības nav ietvertas Latvijas nacionālajā pozīcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru.
Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko skaidro, ka prasība par bezizmešu peldlīdzekļiem esot izvirzīta, rūpējoties par gaisa kvalitāti. Šādu prasību departaments pamato ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli”.
Tiesa, vispār šie noteikumi gan regulē siltumapgādes veida izvēli mājās un dzīvokļos un nosaka, kurā vietā Rīgā kāda apkure pieļaujama – kur atļauta tikai centrālā apkure, kur atļauts kurināt ar gāzi un kur ar malku vai šķidro kurināmo. Tomēr Mutjanko apgalvo, ka noteikumu pirmais punkts liekot arī pilsētas kanālā atļaut tikai bezizmešu peldlīdzekļus.
“Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļa īpašumos ietilpstošajiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un telpām dzīvokļa īpašumos nesadalītās ēkās (turpmāk – telpas), lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā,” melns uz balta rakstīts noteikumu pirmajā punktā.
Tāpat departamenta pārstāve atsaucas uz Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020.gadam, kurā gan par kanāla kuģīšiem nav ne vārda.
Mutjanko kategoriski noraida uzņēmēju aizdomas, ka izsoles nolikums pielāgots konkrētam pretendentam, uzsverot, ka izsolē pieteicās trīs pretendenti. Tomēr ne visu izsoles dalībnieku pieteikumi atbilduši nolikuma prasībām. Pieteikumos neesot bijis tulkojuma latviešu valodā Eiropas Savienības valstīs izdotajiem dokumentiem. Viņa gan atsakās izpaust, cik no pretendentiem bijuši šādi trūkumi pieteikumos, norādot, ka izsoles rezultāti pēc to apstiprināšanas tiks publicēti Rīgas domes mājas lapā. Tāpat Mutjanko atteicās Pietiek izpaust, cik tad kuģīši šovasar gaidāmi pilsētas kanālā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
