Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mākslīgi sadārdzina ceļu kaisīšanai domāto tehnisko sāli, lai varētu “noslaukt” naudu no Latvijas Autoceļu uzturētāja un, iespējams, arī citiem ielu kaisītājiem - tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.

Kā zināms, Baltkrievijā iegūst ne tikai kālija sāļus, ko eksportē pa visu pasauli izmantošanai lauksaimniecībā un ķīmiskajā rūpniecībā, bet arī parasto nātrija hlorīdu, tajā skaitā ielu un ceļu kaisīšanai ziemā. Būtu loģiski, ka baltkrievu tehnisko sāli Baltijas valstīs varētu nopirkt vienādi lēti, jo raktuves ir tepat netālu (salīdzinājumā, piemēram, ar Ukrainas lielāko sāls ieguves kompāniju Artemsiļ). Tomēr nekā - konstatēts, ka no vienas un tās pašas atradnes nākusī tehniskā sāls ar aptuveni vienādiem pārvadāšanas attālumiem Latvijā maksā stipri dārgāk nekā Lietuvā, raisot aizdomas par shēmām ar saknēm Baltkrievijā.

Izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem rodas negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”. Rezultātā valsts uzņēmumu iepirkumu konkursos godīga konkurence vienkārši izzūd, Latvijas nodokļu maksātāju naudai aizplūstot uz ārzemēm, - tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.

Sērijā ar iesniegumiem dažādām Latvijas valsts iestādēm, kas nonākusi Pietiek rīcībā, aprakstīta šāda aina: “Apmēram no 2013. gada Baltkrievija sāka piemērot neizskaidrojami atšķirīgas cenas tehniskās sāls piegādēm Latvijai un Lietuvai. Uz Lietuvu pa dzelzceļu šī produkcija nonāk līdz Klaipēdas ostas BKT terminālam, un cena veidojas pēc principa - rūpnīcas produkta cena plus Baltkrievijas dzelzceļa tarifs (apmēram 4 eiro par tonnu), plus Lietuvas dzelzceļa tarifs (ap 3 eiro par vienas tonnas pārvadāšanu).

Vērtība līdz ar to tehniskajai sālij Klaipēdā svārstās no 16,50 līdz 20 eiro par tonnu (pirms nodokļiem). Savukārt, ievedot šo pašu produktu Latvijā ar vagoniem caur Bigosovu/Indru, pat bez LDz pārvadāšanas tarifa (5,60) cena uz robežas sastāda jau 25,50 līdz 26,50 eiro par tonnu.” Šajā brīdī, precei ienākot mūsu valstī, minētajai cenai būtu piemērojama ievedmuita, kas būtu jāsaņem Latvijas valsts budžetam.

Zināms, ka baltkrievi izveidojuši virkni uzņēmumu, tajā skaitā LIT Salt Trade UAB, kam Latvijā pieder SIA Lat Salt Trade. Par kompāniju patiesā labuma guvēju deklarēts valdes loceklis Petrs Kravčenko, kura tēvs Baltkrievijā ir bijusi politiski ietekmīga persona. Līdzīgi uzņēmumi eksistē arī Igaunijā, Moldovā, Krievijā - Salt Trade Estonia OÜ, Mol Salt Trade SRA un ООО Салт Трейд Maskavā.

Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.

Šādas shēmas nav iespējams pielietot, vedot sāli pa tiešo no Baltkrievijas uz Latviju, jo uz robežas jānomaksā ievedmuita un PVN - ja to neizdara, Latvijas Dzelzceļš vagonus nemaz neņem pretī un neieved Latvijā. Bet Lietuvā pastāv iespēja no robežas nogādāt preci uz BKT terminālu bez muitas un PVN tūlītējas nomaksas, jo termināls ir OAO Беларуськалий un Lietuvas uzņēmuma Fertex kopuzņēmums ar muitas zonas statusu.

Iepirkumu uzraudzības biroja dati atklāj, ka pagājušajā gadā SIA Lat Salt Trade bija starp uzvarētājiem milzīgā VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) konkursā par ceļu kaisāmās sāls piegādi. Septembrī noslēgtā līguma cenu tabula atklāj, ka Lat Salt Trade apsolījusi piegādāt LAU ceļu iecirkņiem par 52 līdz 64 eiro tonnā. Citiem piegādātājiem cenas pa tonnām un piegādes vietām nedaudz atšķiras.

Netiešā kārtā sāls iespējamo ceļu no Baltkrievijas uz Latviju caur daļēji baltkrieviem piederošu Klaipēdas terminālu apliecina Lat Salt Trade cenu lapa LAU iepirkumā, kas pievienota noslēgtajam (un arī šobrīd spēkā esošajam) līgumam. Ja kaisāmo sāli ievestu no Baltkrievijas pa tiešo, tad piegādes gala cenai vajadzētu būt vislētākajai Latgalē, visdārgākajai - Ventspilī, Aizputē, Saldū utt.

Taču cenu lapā redzams diametrāli pretējais: P. Kravčenko vadītā kompānija sola piegādāt sāli Liepājā par 52 līdz 55 eiro tonnā; Tukumā, Stendē un pārējā Kurzemē - 54 līdz 58 eiro tonnā, bet Daugavpilī un Rēzeknē - jau 61 līdz 64 eiro tonnā, pie kam maksimālā cena gan ziemas, gan vasaras piegādēm ir Krāslavai, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas un kur tieši ienāk sliedes no sāls ražotājvalsts. Loģiku šādās cenās var ieraudzīt vienīgi tad, ja to pamatā ir kādas mahinācijas caur Klaipēdu.

Pietiek jau rakstīja, ka februārī atklājās - Rīgas brīvostā stāv pusapsegti 15 tūkstoši tonnu ar tehnisko sāli, ko lietus var sākt ieskalot Daugavā, burtiskā nozīmē pārsālot upi un izraisot ekoloģisko katastrofu. Bija aizdomas, ka šie sāls kalni pieder kādam no baltkrievu uzņēmumiem. Tobrīd nebija skaidrs, kāpēc ar šo sāls kaudzi nekas netiek darīts, jo ir absolūti neloģiski turēt tādus preces apjomus bez pielietojuma, turklāt teritorijā, kurai nav Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja tāda veida darbībai.

Taču, ja notiek kādas blēdības ar piegādēm un ES ievedmuitas nemaksāšanu, tad var būt izdevīgi, ja jebkurā brīdī ir pie rokas taustāma prece, ko demonstrēt uzraugošajām institūcijām. Zīmīgi, ka pēc PVD pārbaudes LatSalt Trade nomainīja adresi no Merkeļa ielas uz Duntes ielu un darbu izbeidza iepriekšējais prokūrists, kuram vajadzētu atbildēt par nekārtībām, kolīdz tādas atklātos - viņa vietā tagad iecelts Baltkrievijas iedzīvotājs, kas godājams par Hryushayeu Anatoli.

Iepirkuma rezultāti:

https://pvs.iub.gov.lv/show/591739

Sāls grēdas:

https://www.pietiek.com/raksti/pec_diviem_menesiem_valsts_vides_dienests_beidzot_spiests_ieraudzit_tehniskas_sals_gredas_osta,_bet_udens_piesarnosanu_vel_nepamana

Novērtē šo rakstu:

87
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...