Aizdomas par korupciju Garkalnē: domes deputāts finansiāli ieinteresēts torņa būvniecībā
Pietiek lasītājs20.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs atzīst: naudu par savu zemesgabalu no SIA “Latvijas Mobilais telefons” saņems tikai tad, ja sakaru torni sāks būvēt.
Ir zināms, ka Maksteniekos zemes gabalu mobilajam operatoram sakaru torņa būvniecībai pārdevis Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga partijas biedrs - Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kura zemes oficiālā īpašniece ir Bauzes-Krastiņa sieva.
Jau iepriekš presē izskanēja ziņas par to, ka šā gada 4.jūlijā Garkalnes novada Upesciema iedzīvotājus šokēja jaunumi par jauna būvobjekta – SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību Garajā jūdzē 37, Upesciemā, Garkalnes novadā. Iedzīvotājus par šo būvprojektu informēja apkaimē izvietots informatīvs plakāts, turklāt šajā plakātā tika norādīts arī tas, ka Garkalnes novada būvvalde jau izsniegusi būvatļauju šī objekta būvniecībai.
Būvniecības likuma 14.panta 5.daļa skaidri paredz: “Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.” Taču līdz plakāta izvietošanai netika veikta plānotās ieceres publiska apspriešana, kā arī iedzīvotājiem netika sniegta nekāda cita informācija par plānotajiem būvdarbiem.
Iedzīvotāju, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, satraukumam un prasībai pēc publiskas būvniecības ieceres apspriešanas ir vērā ņemams pamats - vairāki globālā līmenī veikti pētījumi pierādījuši elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Tāpat nešaubīgi kristos arī šo iedzīvotāju īpašumu vērtība, atrodoties tik tuvu plānotajam būvniecības objektam. Taču, uzzinot vairākas būtiskas detaļas par plānoto projektu, kļūst aizvien skaidrāks, kāpēc atsevišķi Garkalnes novada domes deputāti un būvvaldes darbinieki varētu būt ieinteresēti paredzētajā būvniecības procesā, nerespektējot iedzīvotāju intereses un neievērojot to tiesības.
Jau iepriekš bija zināms, ka nepieciešamo zemes platību sakaru torņa izbūvēšanai SIA “LMT” iegādājusies no privātpersonas - Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes priekšsēdētāja un Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga, kurš uzņēmumam pārdevis 400 kvadrātmetrus no sava privātā zemes īpašuma. Taču vēlāk nākusi klajā papildu informācija: pats Treibergs raidījuma “Bez Tabu” sižetā par plānoto sakaru torņa būvniecību atklājis, ka naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no SIA “LMT” saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības iecere tiks pārtraukta, pašam Treibergam būs sakaru operatoram jāsamaksā puse no zemesgabala vērtības.
Šī informācija skaidri norāda uz finansiālu sadarbību starp būvniecības pasūtītāju SIA “LMT” un Garkalnes novada domes deputātu Treibergu, kā arī liecina par tiešu deputāta materiālo ieinteresētību veiksmīgā ieplānotā būvniecības projekta realizēšanā. Tāpēc pārsteigumu neizraisa arī Garkalnes novada pašvaldības rīcība – apzinātā būvniecības ieceres slēpšana, nerīkojot sabiedrisko apspriešanu, kurā iedzīvotājiem būtu bijusi iespēja izteikt savus iebildumus projektam, kā arī informatīvo plakātu par būvprojektu izvietošana vien dažas dienas pirms būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām.
Papildus šai informācijai nācis klajā arī fakts, ka vienlaikus ar šīs būvatļaujas izsniegšanu sakaru torņa būvniecībai Upesciemā, Garkalnes novada dome šā gada 6.jūnijā izsniegusi būvatļauju arī elektroniskā sakaru torņa būvniecībai Maksteniekos. Ir zināms, ka Maksteniekos zemes gabalu mobilajam operatoram sakaru torņa būvniecībai pārdevis Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga partijas “Latviešu zemnieku savienība” biedrs - Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kura zemes oficiālā īpašniece ir Bauzes-Krastiņa sieva.
Beidzot, pēc tam, kad sašutušie Garkalnes novada iedzīvotāji, kuru tiesības tiek klaji ignorētas, izmisumā vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas ar aicinājumu izvērtēt situāciju un novērst pārkāpumus, beidzot šā gada 18.oktobrī tika veikta publiskā apspriešana par sakaru torņa būvniecību. Publiskajā apspriešanā piedalījās Garkalnes novada būvvaldes vadītājs Jānis Dambis, Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka un Garkalnes novada iedzīvotāji. Iedzīvotāji pauda neizpratni par to, kā tikuši sistemātiski izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesa, kā arī pamatotu satraukumu par potenciālajiem veselības riskiem, dzīvojot sakaru torņa tuvumā.
Bunka apspriešanā piedalījās, lai pastarpināti skaidrotu potenciālo 5G mobilo sakaru sistēmas darbību un potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Bunka gan, atbildot uz jautājumu par to, kā tieši viņš ir kvalificēts izteikt spriedumus šajā jautājumā, atzina, ka atbilstošas zinātnieka izglītības viņam neesot, bet viņš ir “konsultējies ar zinātniekiem”. Tāpat Bunkas kungam nācās atzīt, ka viņam neesot “Veselības inspekcijas vai citas valsts institūcijas slēdziena par paaugstināta elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi”. Pēc viņa teiktā Veselības inspekcija pat atklājusi, ka Latvijā nav veikti pētījumi par 4G, 5G mobilo sakaru sistēmas potenciālo ietekmi uz veselību – turklāt nav arī institūciju, kas tos varētu veikt, kā arī to, ka citviet Eiropā noteikti daudz stingrāki ierobežojumi sakaru torņu izvietojumam attiecībā pret apdzīvotām vietām.
Apspriešanas laikā tika iesniegti to iedzīvotāju paraksti, kuri ir pret sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību Upesciemā. Tika apkopoti vairāk nekā 395 iedzīvotāju paraksti pret sakaru torņa būvniecību – 218 elektronisku parakstu un 177 paraksti papīra formā. Taču, pēc sabiedriskās apspriešanas Garkalnes novada būvvalde ne tikai trīs nedēļas vilcinājusies ar sapulces protokola iesniegšanu, bet arī tīši nav pievienojusi protokolam iedzīvotāju parakstus pret torņa būvniecību, uzstājot, ka tie neesot saņemti.
Upesciema iedzīvotāji, it īpaši Garās jūdzes ceļa, Vecdumbrāju ielas un Abrenes ielas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, ir sašutuši par tik klaju iedzīvotāju interešu un likumisko tiesību neievērošanu. Saistība starp veiksmīgu būvniecības ieceres realizēšanu un Edgara Treiberga finansiālo labumu ir tik tieša, ka pašvaldības apzinātā būvniecības ieceres slēpšana nepārsteidz – taču novada iedzīvotāji cer, ka to sagatavotais iesniegums Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai tiks izvērtēts un ka konstatētu pārkāpumu gadījumā tiks piemērotas atbilstošas likumā noteiktas sankcijas.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
