Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs atzīst: naudu par savu zemesgabalu no SIA “Latvijas Mobilais telefons” saņems tikai tad, ja sakaru torni sāks būvēt.

Ir zināms, ka Maksteniekos zemes gabalu mobilajam operatoram sakaru torņa būvniecībai pārdevis Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga partijas biedrs - Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kura zemes oficiālā īpašniece ir Bauzes-Krastiņa sieva.

Jau iepriekš presē izskanēja ziņas par to, ka šā gada 4.jūlijā Garkalnes novada Upesciema iedzīvotājus šokēja jaunumi par jauna būvobjekta – SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību Garajā jūdzē 37, Upesciemā, Garkalnes novadā. Iedzīvotājus par šo būvprojektu informēja apkaimē izvietots informatīvs plakāts, turklāt šajā plakātā tika norādīts arī tas, ka Garkalnes novada būvvalde jau izsniegusi būvatļauju šī objekta būvniecībai.

Būvniecības likuma 14.panta 5.daļa skaidri paredz: “Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.” Taču līdz plakāta izvietošanai netika veikta plānotās ieceres publiska apspriešana, kā arī iedzīvotājiem netika sniegta nekāda cita informācija par plānotajiem būvdarbiem.

Iedzīvotāju, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, satraukumam un prasībai pēc publiskas būvniecības ieceres apspriešanas ir vērā ņemams pamats - vairāki globālā līmenī veikti pētījumi pierādījuši elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Tāpat nešaubīgi kristos arī šo iedzīvotāju īpašumu vērtība, atrodoties tik tuvu plānotajam būvniecības objektam. Taču, uzzinot vairākas būtiskas detaļas par plānoto projektu, kļūst aizvien skaidrāks, kāpēc atsevišķi Garkalnes novada domes deputāti un būvvaldes darbinieki varētu būt ieinteresēti paredzētajā būvniecības procesā, nerespektējot iedzīvotāju intereses un neievērojot to tiesības.

Jau iepriekš bija zināms, ka nepieciešamo zemes platību sakaru torņa izbūvēšanai SIA “LMT” iegādājusies no privātpersonas - Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes priekšsēdētāja un Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga, kurš uzņēmumam pārdevis 400 kvadrātmetrus no sava privātā zemes īpašuma. Taču vēlāk nākusi klajā papildu informācija: pats Treibergs raidījuma “Bez Tabu” sižetā par plānoto sakaru torņa būvniecību atklājis, ka naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no SIA “LMT” saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības iecere tiks pārtraukta, pašam Treibergam būs sakaru operatoram jāsamaksā puse no zemesgabala vērtības.

Šī informācija skaidri norāda uz finansiālu sadarbību starp būvniecības pasūtītāju SIA “LMT” un Garkalnes novada domes deputātu Treibergu, kā arī liecina par tiešu deputāta materiālo ieinteresētību veiksmīgā ieplānotā būvniecības projekta realizēšanā. Tāpēc pārsteigumu neizraisa arī Garkalnes novada pašvaldības rīcība – apzinātā būvniecības ieceres slēpšana, nerīkojot sabiedrisko apspriešanu, kurā iedzīvotājiem būtu bijusi iespēja izteikt savus iebildumus projektam, kā arī informatīvo plakātu par būvprojektu izvietošana vien dažas dienas pirms būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām.

Papildus šai informācijai nācis klajā arī fakts, ka vienlaikus ar šīs būvatļaujas izsniegšanu sakaru torņa būvniecībai Upesciemā, Garkalnes novada dome šā gada 6.jūnijā izsniegusi būvatļauju arī elektroniskā sakaru torņa būvniecībai Maksteniekos. Ir zināms, ka Maksteniekos zemes gabalu mobilajam operatoram sakaru torņa būvniecībai pārdevis Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga partijas “Latviešu zemnieku savienība” biedrs - Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kura zemes oficiālā īpašniece ir Bauzes-Krastiņa sieva.

Beidzot, pēc tam, kad sašutušie Garkalnes novada iedzīvotāji, kuru tiesības tiek klaji ignorētas, izmisumā vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas ar aicinājumu izvērtēt situāciju un novērst pārkāpumus, beidzot šā gada 18.oktobrī tika veikta publiskā apspriešana par sakaru torņa būvniecību. Publiskajā apspriešanā piedalījās Garkalnes novada būvvaldes vadītājs Jānis Dambis, Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka un Garkalnes novada iedzīvotāji. Iedzīvotāji pauda neizpratni par to, kā tikuši sistemātiski izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesa, kā arī pamatotu satraukumu par potenciālajiem veselības riskiem, dzīvojot sakaru torņa tuvumā.

Bunka apspriešanā piedalījās, lai pastarpināti skaidrotu potenciālo 5G mobilo sakaru sistēmas darbību un potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Bunka gan, atbildot uz jautājumu par to, kā tieši viņš ir kvalificēts izteikt spriedumus šajā jautājumā, atzina, ka atbilstošas zinātnieka izglītības viņam neesot, bet viņš ir “konsultējies ar zinātniekiem”. Tāpat Bunkas kungam nācās atzīt, ka viņam neesot “Veselības inspekcijas vai citas valsts institūcijas slēdziena par paaugstināta elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi”. Pēc viņa teiktā Veselības inspekcija pat atklājusi, ka Latvijā nav veikti pētījumi par 4G, 5G mobilo sakaru sistēmas potenciālo ietekmi uz veselību – turklāt nav arī institūciju, kas tos varētu veikt, kā arī to, ka citviet Eiropā noteikti daudz stingrāki ierobežojumi sakaru torņu izvietojumam attiecībā pret apdzīvotām vietām.

Apspriešanas laikā tika iesniegti to iedzīvotāju paraksti, kuri ir pret sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību Upesciemā. Tika apkopoti vairāk nekā 395 iedzīvotāju paraksti pret sakaru torņa būvniecību – 218 elektronisku parakstu un 177 paraksti papīra formā. Taču, pēc sabiedriskās apspriešanas Garkalnes novada būvvalde ne tikai trīs nedēļas vilcinājusies ar sapulces protokola iesniegšanu, bet arī tīši nav pievienojusi protokolam iedzīvotāju parakstus pret torņa būvniecību, uzstājot, ka tie neesot saņemti.

Upesciema iedzīvotāji, it īpaši Garās jūdzes ceļa, Vecdumbrāju ielas un Abrenes ielas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, ir sašutuši par tik klaju iedzīvotāju interešu un likumisko tiesību neievērošanu. Saistība starp veiksmīgu būvniecības ieceres realizēšanu un Edgara Treiberga finansiālo labumu ir tik tieša, ka pašvaldības apzinātā būvniecības ieceres slēpšana nepārsteidz – taču novada iedzīvotāji cer, ka to sagatavotais iesniegums Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai tiks izvērtēts un ka konstatētu pārkāpumu gadījumā tiks piemērotas atbilstošas likumā noteiktas sankcijas.

Novērtē šo rakstu:

33
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi