Aizdomas par datu manipulāciju saistībā ar „bēgļu kampaņu” – tiek slēpti aptaujas rezultāti
PIETIEK23.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apliecinot aizdomas par iespējamu socioloģiskās aptaujas datu manipulāciju saistībā ar nu jau bēdīgi slaveno „bēgļu kampaņu”, gan tās īstenotāji – Andra Rubīna vadītā reklāmas aģentūra DDB Latvija, gan organizētāju pārstāvis, ar saviem "tēvzemes piedrāšanas" aicinājumiem pazīstamais Didzis Melbiksis mēģina slēpt socioloģiskās aptaujas rezultātus, kuri it kā apliecinot kampaņas vēstījumus.
Gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, - tas, kā tika paziņots ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kampaņas "Mēs darītu tāpat!" atklāšanas pasākumā, esot noskaidrots pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar UNHCR. Tāpat kampaņas organizētāji un īstenotāji ir minējuši virkni citu „faktu”, ko it kā rādot aptaujas rezultāti.
Taču pastāv nopietnas aizdomas, ka vai nu šāda aptauja nemaz nav veikta, vai arī ir notikusi manipulācija ar uzdotajiem jautājumiem un iegūtajiem datiem, un šīs aizdomas apliecina kampaņas organizētāju un īstenotāju izlocīšanās un slepenība attiecībā uz it kā veiktās aptaujas datiem.
Mazpazīstamajā socioloģijas firmā Norstat vienīgais darbinieks, kas otrdien bija gatavs runāt ar medijiem, izrādījās sekretāre, kura gan nevarēja nosaukt savu vārdu un uzvārdu. Uzņēmuma vadība no telefona zvaniem izvairījās, savukārt sekretārei bija uzdots paziņot – it kā notikušās aptaujas rezultāti esot reklāmas aģentūras DDB Latvija īpašums. Ne uz vienu citu jautājumu Norstat sekretāre nevarēja atbildēt – tostarp arī par to, kad tieši aptauja veikta, kādā tieši formā un kādi jautājumi uzdoti,
Tikpat noslēpumaina izrādījās arī DDB Latvija vadība, - saziņai bija nozīmēta „komunikācijas konsultante” Eva Mežīte, kura uz norādēm, ka aptaujas rezultātiem būtu jābūt šīs reklāmas aģentūras rīcībā, jo saskaņā ar Norstat apgalvojumiem tieši DDB Latvija esot to īpašniece, neko atbildēt nevarēja.
DDB Latvija nevēlēšanos atklāt aptaujas rezultātus Mežīte skaidroja ar to, ka „mums pašreiz ir pauze sarunās ar ANO bēgļu aģentūru”. Par to, kas šīs ir par sarunām un kādu iemeslu dēļ tajās ir iestājusies „pauze”, Mežīte neko paskaidrot nespēja, tikai norādīja, ka nezināmā nākotnē „sarunas atsāksies” un tad „mēs saskaņosim šo jautājumu”. Katrā gadījumā pašlaik DDB Latvija aptaujas rezultātus atklāt nevarot.
Bažas par to, vai šādi aptaujas rezultāti vispār pastāv, vēl padziļināja Melbiksis, kurš saskaņā ar paša apgalvojumiem esot kampaņas organizētāju pārstāvis un „UNHCR reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā komunikācijas koordinators”. Publicējam izteiksmīgo interviju ar viņu:
- ANO bēgļu aģentūra šobrīd nekādus komentārus nesniedz. Mūsu komentārs ir, ka šā brīža situācijā no mūsu puses komentāru nav.
- Bet mēs jums lūdzam nevis komentāru, bet pētījumu.
- Ā. Nu?
- Gribēju uzzināt, kādas ir iespējas iegūt pētījuma datus?
- Šobrīd nav. Šobrīd nekādu komentāru, nekas nav. Šobrīd ANO bēgļu aģentūra atsakās no komentāriem.
- Atsakās no komentāriem arī par to, kādas ir iespējas iepazīties ar šo pētījumu?
- Nu, tā vienkārši, lai apskaidrotu situāciju. Pētījumu mūsu uzdevumā pasūtīja DDB Latvija. Ja jums nedod, nu, saprotat? Man pat viņa uz rokām nav. Manās rokās nav pētījuma kopija.
- Jūs paļaujaties, ka viņi jums nemelo ar pētījumu?
Es... Vienīgā frāze, ko es jums iedevu, - komentāru nebūs. Visu pārējie jautājumi, kopijas ir attiecīgo cilvēku, arī mūsu rīcībā. Mēs paši, tas jums zināšanai, mēs kopā ar DDB Latvija izlēmām, ko publiskot, ko ne. Faktiski par visiem kampaņas materiāliem ir mūsu kontakts tur, Eva Mežīte. Es nezinu, vai jūs sazinājāties vai nē. Tas, ko viņa jums sniedz vai nesniedz, kā sniedz, tas ir pareizi un korekti, un tā tam arī ir jābūt. No mūsu puses nekādi papildus komentāri... Tas ir tas, ko es jums teicu. Šajā brīdī ANO bēgļu aģentūra atturas no komentāru sniegšanas.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
