Aizdomas par "savējā" pieņemšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, atkal parādās Ploriņa vārds
PIETIEK26.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Virkne faktu liecina par to, ka skandalozā Armanda Ploriņa vadītajā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) notikusi fiktīva vakances izsludināšana, lai IT un Sakaru nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā tiktu iecelts "savējais" un "vajadzīgais" cilvēks, - avoti dienestā Pietiek ir izteikuši pieņēmumu, ka Ploriņš, kura dienas postenī pēc konflikta ar veselības ministru faktiski ir skaitītas, mēģina dienesta vadošajos amatos atstāt sev lojālus cilvēkus, kuri varētu dot labumu arī turpmāk.
Pēc tam, kad iepriekšējais nodaļas vadītājs amatu pametis, dienesta vadība informāciju par vakanci ievietojusi tikai NMPD mājas lapā un tikai uz minimālo likumā noteikto termiņu - vienu nedēļu, kaut šādus speciālistus, ja vien tie iepriekš jau nav zināmi, šādā veidā atrast faktiski nav iespējams.
Taču īpaši interesantu šo "konkursu", kā rāda Pietiek informācijas avoti, padara fakts, ka vienīgais kandidāts, kas nav bijis NMPD darbinieks (turklāt NMPD darbiniekiem par konkursa izsludināšanu uz vakanci netika nekādā veidā nav ticis paziņots), uz šo vakanci ne tikai pieteicies personīgi Ploriņam, bet to turklāt spējis paveikt divas dienas pirms datuma, kad sludinājums par vakanci ticis ievietots NMPD interneta mājas lapā. Pēc Ploriņa izteiktā raksturojuma "šis ir labs kandidāts" Oļegs Ivanovs arī ticis pieņemts darbā.
Pietiek informācijas avots dīvainības saistībā ar šo pieteikumu formulē šādi: "1) Kandidāts atsūta CV Ploriņam divas dienas pirms vakances publicēšanas NMPD mājas lapā, 2) Ploriņš personīgi pieņem lēmumu un izvēlas šo kandidātu, 3) Tiek izpildītas tikai likumā noteiktās minimālās prasības izsludinot konkursu uz vakanci, 4) Netiek prasīta pieredze vadītāja amatā vai valsts pārvaldē, jo kandidātam tādas nav. Šādam amatam tā būtu obligāta prasība, 5) Kandidāts strādā uzņēmumā Meditec, kas ir izstrādājis un uztur NMPD dispečerizācijas risinājumu 113 izsaukumu pieņemšanai."
"Tas rada ļoti lielas bažas par to kā šī persona varēs veikt savu darbu. Potenciāli varētu izveidoties situācija līdzīgi kā bija ar automašīnu īri no Rīgas sanitārās auto bāzes - ka šī persona lobēs uzņēmuma intereses dienestā, strādājot kā NMPD IT nodaļas vadītājs! Šajā gadījumā pastāv ļoti augsts risks, ka uzņēmums ieliek "savu cilvēku" NMPD IT nodaļas vadītāja amatā ar visām no tā izrietošajām sekām," skaidro Pietiek informācijas avots.
Pietiek ir zināms, ka jau pirms mēneša par šiem faktiem ticis informēts arī veselības ministrs Guntis Belēvičs, taču nekāda ministra rīcība nav sekojusi. Pagaidām Pietiek nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus ne no Veselības ministrijas, ne no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
