Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gata Trukšņa (attēlā) vadītās Jūrmalas domes rīcība, vilcinoties gan izsludināt, gan arī noorganizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu, vedina domāt, ka tas tiek darīts iespējamā vēlamā pretendenta - SIA Jūrmalas namsaimnieksinteresēs. Tā kā iepirkuma nolikumā potenciālie pretendenti atraduši vairāk nekā desmit, pēc viņu domām, neatbilstības normatīvajiem aktiem un konkurenci ierobežojošus nosacījumus, konkursa apstrīdēšana var ievilkties arī nākamajā gadā, līdz ar to dodot iespēju kūrortpilsētas pašvaldībai mēģināt atkal noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu bez konkursa, pamatojot to ar ārkārtas apstākļiem.

Lai gan fakts, ka šā gada 31.decembrī beidzas līgums ar pašreizējo Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju Jūrmalas namsaimnieks, bija zināms jau janvārī un pilsētas dome publiskos paziņojumos allaž uzsvērusi, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēle ir lielais iepirkums, tādēļ potenciālo pretendentu sūdzības ir normāla prakse, tomēr pašu konkursu atkritumu apsaimniekotāja izvēlei pašvaldība izsludināja tikai augustā.

Lai gan pēc potenciālo pretendentu lūguma tika rīkota viena likumā paredzētā ieinteresēto piegādātāju sanāksme, tajā netika sniegtas atbildes uz visiem pretendentu jautājumiem. Arī Iepirkumu uzraudzības biroja iesnieguma izskatīšanas sēdē divi sūdzību iesniedzēji - EKO Kurzeme un RagnSells norādīja, ka nav iesniegta visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai.

Turklāt iepirkuma komisija nav atbildējusi uz potenciālo pakalpojuma sniedzēju uzdotajiem jautājumiem likumā noteiktajā kārtībā, tādēļ pastāv risks, ka Iepirkumu uzraudzības birojs pēc visu sūdzību izskatīšanas neatļaus turpināt iepirkumu, kurā pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 27.novembris, bet uzdos pretrunām un nelikumībām pilno nolikumu pārstrādāt un noteikt jaunu pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Līdz ar to līdz nākamā gada 1.janvārim, kas noteikts kā pakalpojumu sniegšanas sākuma datums, var iepirkuma procedūra vēl nebūt pabeigta, bet Jūrmalas dome varētu mēģināt, aizbildinoties ar ārkārtas situāciju, panākt, lai tai atļauj slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju bez konkursa.

Pietiek jau ziņoja, ka par Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu sūdzības iesnieguši trīs pretendenti, apstrīdot vairāk nekā desmit nolikuma punktus.

Pietiek uzzināja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma sūdzību izskatīšanas sēdē domes pārstāvji nav spējuši paskaidrot, kādēļ iepirkuma dokumentos ir pretrunas starp termiņiem, kuros pretendentam prasīts sākt pakalpojuma sniegšanu un līgumu noslēgšanu ar visiem sadzīves atkritumu radītājiem. Konkursa nolikumā un līguma projektā minēti divi dažādi termiņi – trīs mēneši un viens mēnesis no līguma noslēgšanas brīža, kā arī, pretendentiem sniedzot atbildes uz jautājumiem, ir norādīts konkrēts datums - 2016.gada 1.janvāris.

Tā kā šo pretrunu precizēt vēlējušies arī potenciālie pakalpojuma sniedzēji un ieinteresēto piegādātāju sanāksmē atbilde uz to nav sniegta, bet Jūrmalas dome nav likumā noteiktajā kārtībā uz šo jautājumu atbildējusi uz konkursa pretendentu jautājumiem, IUB sūdzību izskatīšanas komisijas pārstāvji bijuši spiesti pašvaldībai aizrādīt, ka likums uzdod pašvaldībai atbildēt uz pilnīgi visiem oficiāli saņemtajiem iesniegumiem, nevis pēc tam taisnoties, ka atbildes uz vienā vēstulē uzdotajiem jautājumiem sniegtas atbildē uz citu iesniegumu, kā to IUB sēdē mēģināja skaidrot Jūrmalas domes pārstāvji.

Tāpat Jūrmalas domes pārstāvji nespēja sniegt pamatotu atbildi, kādēļ atkritumu apsaimniekotājam tiek prasīti teritorijas sakopšanas darbi piecu metru rādiusā ap dalīto atkritumu savākšanas punktiem. Tā kā likums nosaka, ka par teritorijas sakopšanu ir atbildīgs īpašuma īpašnieks un dalīto atkritumu savākšanas punkti pieder SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”, Jūrmalas domes pārstāvjiem IUB sēdē nebija argumentu, kādēļ teritorijas sakopšanas darbi pēkšņi tiek prasīti no atkritumu apsaimniekotāja

IUB iesniegumu izskatīšanas sēdē Jūrmalas domes pārstāvji apsolīja arī iesniegt pretendentiem visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai. Taču tas tika izteikts ar piebildi, ka šī informācija jau neko nedošot, jo līgumus Jūrmalā ir noslēguši tikai 1/3 atkritumu radītāju. Visticamāk, ka tie, kas nav noslēguši šos līgumus, savus atkritumus arī izmet šajos dalīto atkritumu savākšanas punktos.

IUB lēmumu par apstrīdēto atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Jūrmalā vēl nav pieņēmis, tas gaidāms tuvākajās dienās.

Pietiek jau ziņoja, ka sūdzības par 5.augustā izsludināto atklāto konkursu “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” iesniedzis gan pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks, gan vēl divi pretendenti - Eko Kurzeme un Ragn-Sells. Pretenzijas, ko uzņēmēji izvirza pret Jūrmalas domes izsludinātā konkursa nolikumu, ir visdažādākās, sākot no tā, ka šis nolikums ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam – esošajam apsaimniekotājam Jūrmalas namsaimnieks, beidzot ar neskaidriem pretendentu vērtēšanas kritērijiem un absurdām un neizpildāmām prasībām un termiņiem. Savukārt Jūrmalas dome neuzskata, ka trīs sūdzības par iepirkumu ir liels skaits un lielos iepirkumus gandrīz vienmēr esot sūdzības un tā esot "normāla prakse".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi