Aizdomas, ka Jūrmalas dome vilcina atkritumu iepirkumu vēlamā pretendenta interesēs
PIETIEK11.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gata Trukšņa (attēlā) vadītās Jūrmalas domes rīcība, vilcinoties gan izsludināt, gan arī noorganizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu, vedina domāt, ka tas tiek darīts iespējamā vēlamā pretendenta - SIA Jūrmalas namsaimnieksinteresēs. Tā kā iepirkuma nolikumā potenciālie pretendenti atraduši vairāk nekā desmit, pēc viņu domām, neatbilstības normatīvajiem aktiem un konkurenci ierobežojošus nosacījumus, konkursa apstrīdēšana var ievilkties arī nākamajā gadā, līdz ar to dodot iespēju kūrortpilsētas pašvaldībai mēģināt atkal noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu bez konkursa, pamatojot to ar ārkārtas apstākļiem.
Lai gan fakts, ka šā gada 31.decembrī beidzas līgums ar pašreizējo Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju Jūrmalas namsaimnieks, bija zināms jau janvārī un pilsētas dome publiskos paziņojumos allaž uzsvērusi, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēle ir lielais iepirkums, tādēļ potenciālo pretendentu sūdzības ir normāla prakse, tomēr pašu konkursu atkritumu apsaimniekotāja izvēlei pašvaldība izsludināja tikai augustā.
Lai gan pēc potenciālo pretendentu lūguma tika rīkota viena likumā paredzētā ieinteresēto piegādātāju sanāksme, tajā netika sniegtas atbildes uz visiem pretendentu jautājumiem. Arī Iepirkumu uzraudzības biroja iesnieguma izskatīšanas sēdē divi sūdzību iesniedzēji - EKO Kurzeme un RagnSells norādīja, ka nav iesniegta visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai.
Turklāt iepirkuma komisija nav atbildējusi uz potenciālo pakalpojuma sniedzēju uzdotajiem jautājumiem likumā noteiktajā kārtībā, tādēļ pastāv risks, ka Iepirkumu uzraudzības birojs pēc visu sūdzību izskatīšanas neatļaus turpināt iepirkumu, kurā pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 27.novembris, bet uzdos pretrunām un nelikumībām pilno nolikumu pārstrādāt un noteikt jaunu pieteikumu iesniegšanas termiņu.
Līdz ar to līdz nākamā gada 1.janvārim, kas noteikts kā pakalpojumu sniegšanas sākuma datums, var iepirkuma procedūra vēl nebūt pabeigta, bet Jūrmalas dome varētu mēģināt, aizbildinoties ar ārkārtas situāciju, panākt, lai tai atļauj slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju bez konkursa.
Pietiek jau ziņoja, ka par Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu sūdzības iesnieguši trīs pretendenti, apstrīdot vairāk nekā desmit nolikuma punktus.
Kā Pietiek uzzināja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma sūdzību izskatīšanas sēdē domes pārstāvji nav spējuši paskaidrot, kādēļ iepirkuma dokumentos ir pretrunas starp termiņiem, kuros pretendentam prasīts sākt pakalpojuma sniegšanu un līgumu noslēgšanu ar visiem sadzīves atkritumu radītājiem. Konkursa nolikumā un līguma projektā minēti divi dažādi termiņi – trīs mēneši un viens mēnesis no līguma noslēgšanas brīža, kā arī, pretendentiem sniedzot atbildes uz jautājumiem, ir norādīts konkrēts datums - 2016.gada 1.janvāris.
Tā kā šo pretrunu precizēt vēlējušies arī potenciālie pakalpojuma sniedzēji un ieinteresēto piegādātāju sanāksmē atbilde uz to nav sniegta, bet Jūrmalas dome nav likumā noteiktajā kārtībā uz šo jautājumu atbildējusi uz konkursa pretendentu jautājumiem, IUB sūdzību izskatīšanas komisijas pārstāvji bijuši spiesti pašvaldībai aizrādīt, ka likums uzdod pašvaldībai atbildēt uz pilnīgi visiem oficiāli saņemtajiem iesniegumiem, nevis pēc tam taisnoties, ka atbildes uz vienā vēstulē uzdotajiem jautājumiem sniegtas atbildē uz citu iesniegumu, kā to IUB sēdē mēģināja skaidrot Jūrmalas domes pārstāvji.
Tāpat Jūrmalas domes pārstāvji nespēja sniegt pamatotu atbildi, kādēļ atkritumu apsaimniekotājam tiek prasīti teritorijas sakopšanas darbi piecu metru rādiusā ap dalīto atkritumu savākšanas punktiem. Tā kā likums nosaka, ka par teritorijas sakopšanu ir atbildīgs īpašuma īpašnieks un dalīto atkritumu savākšanas punkti pieder SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”, Jūrmalas domes pārstāvjiem IUB sēdē nebija argumentu, kādēļ teritorijas sakopšanas darbi pēkšņi tiek prasīti no atkritumu apsaimniekotāja
IUB iesniegumu izskatīšanas sēdē Jūrmalas domes pārstāvji apsolīja arī iesniegt pretendentiem visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai. Taču tas tika izteikts ar piebildi, ka šī informācija jau neko nedošot, jo līgumus Jūrmalā ir noslēguši tikai 1/3 atkritumu radītāju. Visticamāk, ka tie, kas nav noslēguši šos līgumus, savus atkritumus arī izmet šajos dalīto atkritumu savākšanas punktos.
IUB lēmumu par apstrīdēto atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Jūrmalā vēl nav pieņēmis, tas gaidāms tuvākajās dienās.
Pietiek jau ziņoja, ka sūdzības par 5.augustā izsludināto atklāto konkursu “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” iesniedzis gan pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks, gan vēl divi pretendenti - Eko Kurzeme un Ragn-Sells. Pretenzijas, ko uzņēmēji izvirza pret Jūrmalas domes izsludinātā konkursa nolikumu, ir visdažādākās, sākot no tā, ka šis nolikums ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam – esošajam apsaimniekotājam Jūrmalas namsaimnieks, beidzot ar neskaidriem pretendentu vērtēšanas kritērijiem un absurdām un neizpildāmām prasībām un termiņiem. Savukārt Jūrmalas dome neuzskata, ka trīs sūdzības par iepirkumu ir liels skaits un lielos iepirkumus gandrīz vienmēr esot sūdzības un tā esot "normāla prakse".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
