Iesaki rakstu: 
Atšķirīgie vērtējumi, ko nekustamajiem īpašumiem sniegusi kompānija Oberhaus vērtēšanas serviss, rada aizdomas, ka īpašumu vērtība varētu tikt noteikta, kā konkrētajā gadījumā pasūtītājam izdevīgāk. Atšķirībā no ieķīlātā Jūrmalas īpašuma, par kuru Pietiek jau ziņoja un kam kompānija noteica teju divas reizes zemāku cenu nekā citi vērtētāji, citā situācijā, kādā mantojumu lietā Oberhaus noteicis pat gandrīz trīs reizes augstāku cenu nekā reālā tirgus vērtība.
Oberhaus vērtējums kā pamatojums izmaksājamās summas noteikšanai izmantots prasībā, ko neatraidāmās mantojuma daļas saņēmēja iesniegusi pret testamentāro mantinieci. Lai gan aizgājējs visu savu mantu novēlējis savai māsai Ivetai M., tomēr Jadvigai S. kā aizgājēja mātei pēc likuma pienākas ceturtā daļa no mantojuma. Tādēļ viņa iesniegusi tiesā prasību par mantotā nekustamā īpašuma daļas atlīdzināšanu naudā.
Mantotajam nekustamajam īpašumam vērtējumu sniedzis Oberhaus, nosakot, ka izcirsta meža un vecas mājas Drustos piespiedu pārdošanas summa ir 115 600 eiro. Testamentārā mantiniece ir neizpratnē par šo vērtējumu, jo Oberhaus publiski atzinis, ka piespiedu pārdošanas summa ir aptuveni 60% no tirgus vērtības, taču, kad Iveta M. mēģinājusi pārdot mantoto īpašumu, neviens pircējs neesot piedāvājis vairāk par 45 tūkstošiem eiro.
„Tas faktiski ir izcirsts mežs un grausts, kurā turklāt ir zemesgrāmatā reģistrētas mūža tiesības uzturēties mūsu otrai māsai. Šis apgrūtinājums atbaida daudzus potenciālos pircējus,” īpašumu raksturo mantiniece.
Tomēr tiesa, vadoties no Oberhaus vērtējuma, noteikusi, ka testamentārajai mantiniecei jāatmaksā neatraidāmajai mantiniecei ceturtā daļa no vērtējumā minētās summas, proti, 29 946,12 eiro. „Ja izsolē īpašumu pārdos par zemāku summu, man būs jāmeklē līdzekļi, no kuriem piemaksāt,” satraukta ir Iveta M., kura ir neizpratnē, kādēļ izmaksājamā mantojuma summa noteikta nevis pēc reālas izsoles cenas, bet gan pēc vērtējuma.
„Tiesas spriedums skaidri nosaka, ka man jāmaksā 29 946 eiro un īpašums jāpārdod izsolē. Kur lai ņemu tādu naudu,” neizpratnē ir Iveta M., kura izrēķinājusi, ka gadījumā, ja īpašumu izsolē pārdos par zemāku cenu jeb 60% no reālās tirgus vērtības jeb 45 000 tūkstošiem eiro, tad viņai būs jāpiemaksā no personīgajiem līdzekļiem, lai kā 3/4 mantiniece varētu atdot daļu 1/4 mantiniecei.
Tā kā vērtējumu Oberhaus pasūtījusi prasības iesniedzēja, Iveta M. ir pārliecināta, ka kompānija vērtējumus pielāgo klienta vēlmēm, nevis reālajai situācijai.
Pietiek jau ziņoja, ka Oberhaus kā 184 tūkstošus eiro vērtu novērtēja nekustamo īpašumu Jūrmalā, kas sastāv no zemes un divām jaunbūvēm, turklāt tad, kad atņemtā īpašuma īpašnieks iesniedza prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no bankas, kas to pārdeva izsolē ar noteikto zemo sākumcenu, Oberhaus šo īpašumu izlika pārdošanā par teju divas reizes augstāku summu.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek skaidroja, ka piespiedu pārdošanas vērtība tiek noteikta 60% apmērā no tirgus cenas. Par Ivetas M. gadījumu Pietiek pagaidām Oberhaus skaidrojumu nav izdevies uzzināt.
Iveta M. tiesas lēmumu pārsūdzējusi apelācijas kārtībā, kā arī piedāvājusi otrai mantiniecei atpirkt visu īpašumu par pusi no Oberhaus noteiktās piespiedu pārdošanas summas, taču māte no šāda piedāvājuma atteikusies.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
